Informatīvie materiāli

Ekhards Tolle. Tagadnes mirkļa "Šeit un Pašlaik" spēks (turpinājums)

Priekšvārdi

   Rassels E.Di Karlo (01.1998.):  Debesszilās zilgmes ietvertie oranži-zeltainie rietošās saules stari var kādā noteiktā mirklī uzdāvināt tev tik brīnumainu un pārsteidzoša skaistuma mirkli, ka tu to vērojot jutīsies pacilājoša prieka pārņemts un itkā pieskāries kaut kam dievišķam. Šī mirkļa krāšņums ir tik apžilbinošs, ka pat uzmācīgā prāta sprakstēšana pārtrūkst, jo nespēj novirzīt tevi no tā, kas ir šajā pašlaik notiekošajā mirklī. Šajā brīnumainajā mirdzumā liekas, ka mūsu priekšā ir atvērušās durvis uz citu, vienmēr klātESĪBĀ esošo, tomēr diezgan reti sajūtamo realitāti. ... Šajā atvēršanās procesā tu vari uz acumirkli ieslīdēt pašas ESĪBAs mūžīgajā valstībā. Un tad tu kaut uz mirkli, bet tomēr esi atgriezies mājās pie sava patiesā “ES”. Kāds var izsaukties: “Cik brīnišķīgi ... ja vien es varētu šeit palikt!” ...

   Pašlaik cilvēce savā evolucionārajā attīstībā pārdzīvo milzīgu lēcienu. Šīm izmaiņām līdzseko viedokļu izmaiņa visā pasaulē, t.i., notiek tās “lietu dabas”, kuru mēs katrs nesam sevī, pamatnostādņu izmaiņas. Pasaule cenšas atbildēt uz diviem fundamentāliem jautājumiem: “Kas mēs esam? Kāda ir Visuma, kurā mēs dzīvojam, būtība? Mūsu atbildes uz šiem jautājumiem nosaka mūsu personīgo attiecību raksturu ģimenē, ar draugiem, ar darba devējiem un padotajiem. Pasaules mērogā tās nosaka, kāda ir cilvēce. Tāpēc nav jābrīnās, ka mūsu acu priekšā dzimstošais jaunais skatījums uz pasauli rada šaubas par daudziem rietumu sabiedrības mītiem un aksiomām.    

   Mīts Nr.1. Cilvēce ir sasniegusi savas attīstības virsotni.  Tā domā vairākums cilvēku. Pirmais solis uz attīstību - atzīt, ka tā tas tiešām nav un, ka cilvēces attīstības sekmēšanai nepieciešams patiess garīgs briedums. Tikai atzīstot to cilvēks var apzināti sākt izmantot kādu konkrētu attīstības metodiku.

   Mīts Nr.2. Mēs esam pilnībā atšķirti cits no cita, no dabas un Kosmosa.  Pieņēmums, ka viņi lūk, “nav tādi paši kā es” izraisa karus, vardarbību pret planētu un visas cilvēciskās netaisnības formas un izpausmes. Cilvēkam ir jāatzīst, ka katra cilvēka psihe un apziņa ir “Visa-kas-ir” sastāvdaļas, tāpēc nepastāv absolūtas robežas starp ķermeni, EGO un ESĪBU kopumā.

   Mīts Nr.3. Fiziskā pasaule – tas viss, kas ir.  Tradicionālā zinātne, kas ir materiālistisko priekštatu ierobežota, uzskata, ka nekas no tā, kas nevar būt izmērīts, pārbaudīts laboratorijā vai apjaušams ar 5 sajūtām - redzi, dzirdi, ožu, garšu, tausti vai to tehnoloģiskajiem turpinājumiem, vienkārši nepastāv. Garīgās vai nefiziskās realitātes līmeņi vispār netiek skatīti.

   ...

   E.Tolle, kā pasaules mēroga garīgais Skolotājs, ar savu grāmatu var palīdzēt tiem cilvēkiem, kas tiešām mēģina atbildēt sev uz augšminētajiem jautājumiem un noskaidrot vēl daudz ko citu. Viņa vēstījums cilvēkiem ir: “Cilvēces problēma sakņojas dziļi viņas prātā vai drīzāk, cilvēku sevis identifikācijā ar savu prātu. Mūsu apziņas dreifs un nosliece virzīties pa vismazākās pretestības ceļu, neatrodoties klātESĪBĀ tekošajā mirklī, veido tukšumu. Prāts, kuru ierobežo laika rāmji un kura sūtība ir kalpot cilvēkam, aizpilda šo tukšumu, pasludinot sevi par stāvokļa saimnieku. Līdzīgi kā taurenis, lidinoties no zieda uz ziedu, prāts iesaista cilvēku pagātnes pārdzīvojumos un sajūtās vai arī paša izveidotajos “teleseriālos”, jau iepriekš pareģojot notikumu virzību. ... Bet tieši šeit, mirklī “Šeit un Pašlaik” – mēs varam atrast savu patieso “ES”, kas atrodas ārpus fiziskā ķermeņa, aiz mainīgo emociju un prāta sprakstoņas robežām. Cilvēces attīstība nav atkarīga no mūsu spējām spriest un domāt, kaut arī tieši tas atšķir mūs no dzīvniekiem. Arī intelekts un instinkts – tie ir tikai etapi ceļā. Mūsu sākotnējais uzdevums - misija ir savienoties ar savu neatņemamo Būtību – “ES” un izpaust šo ekstraordināro, Dievišķo realitāti parastajā fiziskajā pasaulē, mirkli pēc mirkļa. To ir daudz vieglāk pateikt (izlasīt) nekā izdarīt, tāpēc arī pasaulē ir pavisam maz tādu cilvēku, kas ir spējuši sasniegt šos augstākās cilvēciskās attīstības līmeņus. Par laimi ir mācības un skolotāji, kas spēj mums palīdzēt šajā ceļā. Kā Skolotājs un audzinātājs E.Tolle attīra enerģētisko taciņu atmosties gribošajiem cilvēkiem, lai arī viņi varētu pievienoties un palīdzēt sekmēt vispārējo atmodu. ... Var jautāt: “Kur ir pierādījumi par šīs Dižās Realitātes pastāvēšanu?” Atbildei var piedāvāt tikai līdzību: visa pasaules zinātne var, uzrādot zinātniskos pierādījumus, nolemt, ka banāni ir rūgti. Taču vienīgais, ko mums jāizdara, jāpagaršo vismaz vienu banānu, lai saprastu, kā tas tiešām garšo. Galu, galā pierādījumi (par Dižo ESĪBU) atrodami ne jau intelektuālo strīdu rezultātā, bet gan rodot kaut kādā veidā saskarsmi ar šo Svētumu, kas atrodas gan sevī - iekšpusē, gan citos - ārpusē. Un E.Tolle meistariski parāda kā mums to panākt.

   Marks Ellins (08.1999.):  Iespējams, ka reizi 10 gados vai pat vienas paaudzes laikā parādās grāmata, kas var līdzināties šai grāmatai “The Power of Now”. ... Pirmoreiz šo grāmatu izdeva Kanādā, un to apguvušie cilvēki stāstīja viens otram par pozitīvajām pārmaiņām, pieaugušo dzīves prieka izjūtu, brīnišķīgām dziedināšanām, pat brīnumiem, kas notikuši viņu dzīvē. Grāmata palīdzēja man izprast, ka manā dzīvē katrs mirklis ir brīnums, un tā ir absolūta patiESĪBA, pie tam pat nav svarīgi, vai es to saprotu vai nē. Ekhards Tolle ir mūsdienīgs Meistars, kas nesludina noteiktu reliģiju, nepieturas ne pie kādām doktrīnām un neseko nekāda “guru” mācībām. Viņa mācība ietver sevī sirdi un visu tradīciju jēgu, vienlaikus nebūdams pretrunā ne ar vienu no tām – ne ar kristietību, ne ar hinduismu, ne ar budismu, ne ar islamu, ne ar iedzimto parašām, ... Viņš prot darīt to, ko darīja dižie meistari: parastā un saprotamā valodā izskaidrot mums to, ka ceļš, patiESĪBA un gaisma atrodas mūsos pašos. Pēdējo desmit gadu laikā viņš ir kļuvis par pasaules līmeņa Skolotāju, kas izpauž dižo vēstījumu, kuru mums mācīja Kristus. Buda: apgaismības stāvoklis sasniedzams šajā pašā jau esošajā mirklī “Šeit un Pašlaik”. Cilvēks var dzīvot brīvs no ciešanām, trauksmes sajūtas un neirozēm. Bet lai tas notiktu, mums pašiem jāpanāk izpratne par to, ka mūsu pārdzīvojamās sāpes un ciešanas, mēs izraisām paši, izpratne par to, ka mūsu problēmu iemesls ir mūsu pašu prāts (prāta spriedumi), bet nevis citi cilvēki vai “ārējā pasaule”. Tas ir mūsu pašu prāts ar tā gandrīz nepārtraukto domu plūsmu, pārdomām par pagātni un nemieru par nākotni. Mēs izdarām lielu kļūdu, identificējot sevi ar savu prātu un domājot, ka tas ir tieši tas, kas mēs esam – kaut gan patiESĪBĀ mēs esam daudz nozīmīgāki. Savā grāmatā Ekhards Tolle atkal un atkal mums pierāda un parāda, kā mums savienoties ar to, ko viņš ir saucis par mūsu “ESĪBU”.

                “ESĪBA – tā ir mūžīgā Vienotā Dzīve, vienmēr pastāvoša ārpus savu formu miljardiem, kuras var parādīties un izzust, piedzimt un nomirt. Tomēr ESĪBA, kā pati svētākā, neredzamākā un nesagraujamā būtība, atrodas ne tikai ārpus robežām, bet arī dziļi katras dzīvās formas svētākajā vietā. Tas nozīmē, ka tieši pašlaik tā ir pieejama tev kā tavs paša dziļākais “ES”, kā tava patiesā daba. Tikai nemēģini uztvert to ar savu prātu. Nemēģini saprast to. ESĪBU sākt iepazīt var tikai tad, kad tavs prāts būs apklusis un nekustīgs. Izjust, šo ar prātu neaptveramo ESĪBU var tikai tad, kad tu atradīsies klātESĪBAs stāvoklī, kad tava uzmanība pilnībā būs koncentrējusies un augstākā mērā fokusējusies uz vienīgo un neatkārtojamo mirkli tavā dzīvē - mirkli “Šeit un Pašlaik”. Šāda atrašanās “sajušanas-apzināšanās” stāvoklī ir tava atgriešanās pie ESĪBAs apzināšanās – tā ir tava apgaismība (apskaidrība).”        

   Šo grāmatu diezin vai var lasīt un izlasīt vienā paņēmienā, jo tā pieprasa, lai tu laiku pa laikam noliktu to malā un pārdomātu izlasītos vārdus, samērojot tos ar savu paša dzīves pieredzi. Tā ir pilnīga rokasgrāmata, pilns meditācijas un sevis realizācijas (piepildījuma) kurss. Tā ir grāmata, pie kuras ir jāatgriežas atkal un atkal, un katru nākošo reizi tiks sasniegti jauni dziļumi un atrasta jauna jēga. Tā ir grāmata, kuru daudzi cilvēki, ieskaitot arī mani, pētīs visu dzīvi, jo tā spēj izmainīt gan manu, gan tavu dzīvi, gan tevi modinošo spēku, lai izzinātu, kas tu un mēs esam.