Informatīvie materiāli

SERAPIS. Debesbraukšanas rokasgrāmata

6. Trīs lielie mīti: Mīlestība, Patiesība, Vara

  Ja, tu noliedz savu spirtuālo daļu, tad tas neļauj tev gūt labumu no tavas lielās perspektīves. Kā sekas tev var rasties traucējumi un izkropļojumi ikdienas notikumos. (Tas, patiešam jau notiek tūkstošiem gadu.) Tie izsauc tavas dzīves galveno aspektu nepareizu interpretāciju. Agrāk dzīves norma bija dzīvot neziņā, jo, ja tu zināji vairāk, tad arī Spēle vairāk bija briesmās. Tad eksperiments, kuru jūs paši uzsākāt uz šīs planētas, varētu kļūt par nederīgu. Taču, pašlaik pienācis laiks piepacelt aizsegu (plīvuru). Es skatīšu tikai tris lielos mītus: par Mīlestību, Patiesību un Varu.

Mīlestības mīts

  Lielais mīts par Mīlestību ietver sevī iespēju tev mīlēt kaut ko vai pat pats sevi. Meli! Neviens nevar mīlēt citu! Kāpēc ne? Vienkārši tāpēc, ka mīlestība nav “darbība”, bet “pielaide” (“pieļāvums”).

Pra-Enerģijai, no kuras uzbūvēts šis Visums piemīt zināmas īpašības: Esības prieks, tiesības visām lietām eksistēt, priecāties un baudīt savu esību. Visas būtnes ir radušās AVOTĀ un tām visām ir dievišķas tiesības iepazīt un izteikt savu dievišķumu jebkādā veidā. Visām būtnēm ir tiesības baudīt arī izpaužot citus, jo patiesībā visas būtnes ir vienotas. Tās ir tikai prasmīgi nomaskētas, lai izskatītos atdalītas.

  Prieks un vēlme izteikties pašam un dot iespēju izteikties citiem, tās ir brīnišķīgas sajūtas. Tas ir tas, ko es saucu par “Mīlestību”. Taču, tu tomēr nevari  prieku vai vēlēšanos “izdarīt”. Tu vari tikai “pielaist” – pieļaut, lai tie (mīlestība, prieks) tecētu caur tevi. (Vēlētos būt tiem klātesībā.) Un tava mīlestība nav atkarīga no tā, ko dara vai nedara cita būtne, bet gan pamatojas uz zināšanām un pieredzi par to, ka arī šī būtne ir dievišķa. Ja kādam, kuru tu zini, ir slikts garastāvoklis, tad viņš arī tādējādi izpauž savu dievišķumu, kaut arī šāda dievišķuma izpausme tev, varbūt, nelikas sevišķi patīkama.

  Tātad, Mīlestība nav tas, ko tu dari. Tā ir reakcija uz noteiktu enerģijas frekvenci, kura tek tevī, pāri tev un tev apkārt. Daudz kas var padarīt tevi par šīs smalkās Mīlestības enerģijas neuzņēmīgu. Bailes, piemēram, var ierobežot tavu uztveri un izkropļot to mazo mīlestības daudzumiņu, kuru tu vēl spēj sajust. Bailes nav mīlestības pretējība. Bailes ir vārtsargs, kas nevēlas ļaut tev sajust augstās frekvences. Tavā ticības sistēmā un viedoklī par realitāti arī ir ieslēgtas bailes, kurām, tomēr, nav nekā kopīga ar pašu realitāti. Mīlestība ir atļauja pašam sev just šo enerģiju un sajust, kādās attiecībās tā ir ar tevi, ar citiem un ar Visumu. Tā iesākas gan ar savu eksistēšanas tiesību atzīšanu, gan arī ar šādu tiesību atzīšanu citiem tieši uz to pašu. Šī atzīšana attīstoties pārtop cieņā pret kvalitātēm un talantiem, kuri piemīt gan sev, gan citiem. No šīs apziņas rodas prieks un apbrīns par sevi un par citiem.

  Kā to var panākt? Iesāc ar to, ka atbrīvojies no bailēm, ka vari būt atdalīts no GARA, vari būt nespējīgs dzīvot dzīvi vai būt sliktāks (vai labāks) par citiem. Kad tu spēsi redzēt sevi un citus kā varenas daudzdimensiju būtnes, kas iespiestas mazā ķermenī, šīs bailes atkritīs pašas par sevi. Taču tas nebūt nav vienkārši. Tu peldi biezā baiļu zupā, nosauktu par “sabiedrisko realitāti”. Taču kā mēs vēlāk redzēsim, runa var būt tikai par cilvēku dažādajiem viedokļiem par realitāti. Tie ir tikai subjektīvi viedokļi un tiem nav nekāda sakara ar patieso realitāti. Tu pats, taču, uzbūvēji šo savu vispārējo realitāti pirms daudziem tūkstošiem gadu un tā tev ir labi kalpojusi šajā atdalīšanās Spēlē. 

  Dziļi sēdošās bailes, kuras cilvēki nesā savos laukos, kavē viņiem spēt atšķirt mīlestību no bailēm. To, ko cilvēks sauc par mīlestību, patiesībā ir manipulācija ar uzmanības un simpātiju izteikšanas apmaiņu, lai apslāpētu savas bailes (no vientulības, citu viedokļiem, ...). Cilvēki, kas nevar vai negrib mīlēt sevi pašu (neredz savu paša dievišķumu), izmisumā meklē kaut-ko citu, kas varētu viņiem sniegt drošības sajūtu. Taču, ja šī drošība atrodas briesmās, šie cilvēki uzsāk emocionālu šantāžu un kontroli, ar simpātiju atņemšanas palīdzību. Un tas viss itkā mīlestības vārdā.

  Ja tu dzirdi, ka kaut-kas saka citam: “Es tevi mīlu”, tad visbiežāk ar to ir domāts: “Es baidos un tu man esi vajadzīgs kā glābšanas riņķis”. Viena no partneriem aizraušanās ar citu gadījumā, parasti šis partneris izsaka pārmetumu: “Kā tu tiešām tā varēji! Es domāju, ka tu mani mīli!” Tāpēc es jautāju tev: “Kas ir kopīgs zināšanām par otra cilvēka dievišķumu un izņēmuma tiesībām uz viņa ķermeni?” Patiesībā aiz šī pārmetuma slēpjas nedrošība. Ja cilvēks redzētu dievišķo sevī un partnerī, tad šis pārmetums skanētu, iespējams, tā: “Vai tas ir labi?” Taču uzskati to visu kā pilnību.”

  Jo tikai ar ārkārtēju atjautību atdalīšanās varēja ievirzīties tik dziļi. Eksperiments uz  Zemes ir veiksmīgs.

  Mīlestība – tas ir savas primāras dabas atklāšana. Taču, šis atklājums nepadara tevi aizsargātu. Dabiski, ka citi cilvēki, kas darbojas baiļu dzīti, var tev apgrūtināt dzīvi. Taču, pacenties uzskatīt viņu attieksmi kā reakciju, kas pamatojas uz bailēm un nevis vērstu pret tevi, bet gan pret to, par kādu viņi tevi uzskata. Tātad patiesībā, viņu attieksmei un darbībām nav nekā kopīga ar tevi. Tāds skatījuma veids ir pamatelements ceļā uz “transpersonalitāti”. Taču tas ir pilnīgi cita tēma.   

  Zini, tevi bezgalīgi mīl augstākās Dimensijas un vispirms jau tavs es-Gars. Atstāj bailes vientulībā. Pats tu nebūt neesi vientuļs. Tu nemaz tāds nevari būt. Atzīsti pats sevi, novērtē pats sevi un papriecājies par to, kas tu esi. Tad tu spēsi uzsākt sajust GARA Mīlestību, kas tek caur tevi. Un atceries par to, ka Mīlestība nevar būt kādas personas novērtēta. Mīlestība ir vienkārši Avots, kas mīl pats sevi. Ja tu kaut reizi sajutīsi šīs enerģijas tecējumu, tu pārliecināsies, kā šis tecējums pastiprinās, pārpilda tavus laukus un izmaina tavas attiecības. Tad kaut-kad aizsprosts tiks pārrauts un tu pārpildīsies ar nesavtīgu Mīlestību pret visiem kopā un katru atsevišķi. Viss ir veidots no Dievišķās Mātes. Kā to var nemīlēt?

  “Pagaidi! – teiksi tu pašlaik. Es visu dienu esmu nekrietnu cilvēku aptverts. Kā es varu viņus mīlēt? ... Ja neko vairāk, tad vismaz necenties pretstatīties, jo tad kļūs vēl ļaunāk. Tomēr centies atvert savu sirds čakru un sajust Mīlestību savos laukos. Jo, ja tu atvērsi savu sirdi, citiem vajadzēs pamatīgi pacensties, lai savējās saglabātu aizslēgtas. Esi pateicīgs viņiem, ka viņi deva tev iespēju izpētīt šo vienkāršo enerģētisko triku. Naids, greizsirdība, utt., ir vienkārši to cilvēku raksturojums, kas baidās un nevar sajust Mīlestību savos laukos. Dod viņiem grūdienu ar to, ka kanalizēsi Mīlestību priekš viņiem. Ja viņu bailes ir ļoti lielas, tad gan, iespējams, tas nenostrādās. Taču, vismaz, Mīlestības plūdums noturēs viņu bailes zināmā attālumā no taviem laukiem. Esi žēlsirdīgs pret viņiem: jo būt tik stipri atdalītiem no GARA – tas ir ļoti trauksmains stāvoklis.  

  Nekad planētas vēsturē enerģijas vēl nebija spējīgas tādā mērā atvērt sevi Mīlestības enerģijām. Vibrē kopā ar tām, kad tās plūst caur taviem laukiem, un dod tām iespēju piesātināt visas tavas attiecības ar citiem cilvēkiem, nesvarīgi, vai tas ir partneris, tavs draugs, pārdevēja veikalā vai meistars, kas remontēja tavu automobīli. Tu un Gaismas darbinieki vēl tikai stāvat gaidīšanas rindas sākumā, priekšā pārējiem iedzīvotājiem, jo jūs jau esat tikai noskaidrojuši, kā iekustināt bumbu kustībai. Ja tu sajūti rezonansi ar priekšā esošo jauno kustību, tad tu jau vari ar paļāvību pāriet uz jaunu uzticības līmeni ar saviem draugiem. Ņem vērā, ka bailes no intimitātes ir vienkārši bailes pazaudēt savu individualitāti. Taču es tev apgalvoju: atveroties tu uzzināsi par sevi daudz vairāk. Kad divi cilvēki vibrē rezonansē Mīlestības frekvencē bez jebkādiem nosacījumiem un gaidām, viņi uzsāk saieties no GARA uz GARU. Tad viņi pilnībā izteiks sevi, viņiem būs vienkāršāk dalīties vienam ar otru mentāli, emocionāli un fiziski. Sekss tad kļūs par miesā esošo Garu tikšanos, bet ne kā atbildes pakalpojums par vakariņām vai kalpos drošības nolūkos. Tavs fiziskais ķermenis ir mirdzoša GARA izpausme. Un apmainīties ar šīm izpausmēm brīvi, atvērti un ar pilnīgu prieku ar citiem cilvēkiem ir tava dievišķuma tālākais aspekts. Nu un tad, ja jūsu attiecības tuvojas beigām? Agrāk rekomendējās pieklusināt nesaskaņas un atrast kompromisa risinājumu. Taču tagad, ja tu zini, ka jūsu enerģētiskie rādītāji nav piemēroti viens otram, tad neviens nav vainīgs. Noslēdziet mieru un ejiet katrs savu ceļu, kamēr vēl neesat uzsākuši viens otram izdarīt sāpes. Tāda turēšanās līdz rūgtajām beigām nevienam nav vajadzīga un vismazāk jau GARAM. Vienalga, starp jūsu GARIEM bija vienošanās, ka jūs būsiet zināmu laiku kopā. Tad jūsu rādītāji bija rezonansē. Taču, kad vienošanās laiks izbeidzās, rezonanse pzauda un jūs negaidīti kļuvāt it kā sveši. Atzīsti to un uzņem kā nobeigumu. Un vispirms jau atbrīvojies no bailēm, ka tev vairs ne ar vienu nebūs tuvas attiecības. Citādi šī enerģija caur rezonansi tavos laukos dzīs projām no tevis nākošo cilvēku. Tā vietā pārvieto savus laukus atklātās gaidīšanas režīmā un ļauj notikumiem risināties.

  Iespējams, redzēt projekta pilnīgumu nav viegli, ja tikko kā ir izbeigusies partnerība. Tas izraisa arī vēl citas dažādas jūtas: pamestību, kaunu, vainas apziņu, nevajadzīgumu, utt. Kāda te var būt runa par pilnīgumu? Taču atceries, tu pats izlēmi piedalīties šajā projektā. Iespējams, runa iet par vecā modeļa salauzšanu (teiksim, atzinības gaidīšanu no ārpuses), jaunu priekšstatu par mīlestību saņemšanu vai sevis ievadīšanu transpersonālā stāvoklī. Taču, kāds arī nebūtu iemesls, skaties ainu kopumā un jautā sev, kādā veidā redzētais kalpo tev. Iespējams, tev vajag pabūt vienam, lai izmainītos noteiktā veidā, vai, lai  uzsāktu jaunu pazīšanos, vai, lai pārbrauktu uz citu pilsētu, vai, …

  Tu esi Gaismas darbinieks uzdevumā. Tu sagatavoji dažādas sajūtas, kurām vajadzēja tev palīdzēt labāk izpildīt savu darbu. Šis Visums nav patvaļīgs un tur nekas nenotiek bez dziļas jēgas. Tātad, pacenties ieraudzīt pēc iespējas lielāka mēroga kopainu un vispirms jau nedomā, ka tev ir kaut-kas nodarīts pāri. Tas ir normāli sajust sevi uz īsu laiku kā upuri, lai spētu šīs svārstības aizvākt no laukiem. Taču pieņemt upura pozu kā savas identitātes daļu, pavisam nav noderīgi. Tas pazeminās tavu meistarīgumu un tikai traucēs tev. Atceries arī par to, ka kaut-kur noslēpta kāda kosmiska anekdote.  Ja vien tu varētu atcerēties tās “sāli”!  

Patiesības mīts

  Fiziskajā līmenī ir vēl viens liels mīts par tā saucamās “Patiesības” pastāvēšanu. Šis mīts ir bijis lielāka daudzuma karu un konfliktu iemesls nekā visi pārējie mīti kopumā. Tikai konceptu daudzlīmeņu definējumi angļu, vācu un citās valodās (ēbreju definīcija ir tuvāka būtībai nekā citi) vieni vien ir milzums. Nē, mans draugs. Viss, ko vien tu vari izdzirdēt fiziskajā līmenī ir tikai viedokļi, kas savkārt bāzējās uz citu cilvēku viedokļiem, kuri arī tos ir kaut kur dabūjuši. Tātad uzskati visu, ko vien tu redzi, dzirdi vai lasi, tikai kā viedokļus. Tas attiecas, dabiski, arī uz izteikumiem šajā grāmatā. Ir tikai viena persona pasaulē, kas var izlemt, kas ir reāli un priekš tevis patiesi – tikai tu pats!

  Ja tu tici, ka pasaule ir priekš tevis naidīga vieta, kuru pārvalda nešpetns un atriebīgs Dievs, tad tā tas arī ir priekš tevis. Un ja tu tici, ka Visums ir labvēlīgs un, ka GARS vada tevi soli pa solim, tad tas arī būs tava pieredze.

  Realitāte neizmērāmi sarežģīta un plastiska, jo tāda tā arī tika izveidota. Visums nav statisks mehanisms, kuru tev būtu jāiepazīst. Tas bija izveidots, lai atbalstītu visas būtnes AVOTA bezgalīgajās izpausmēs. Caur šo radošo darbību AVOTS iepazīst sevi un var attīstīties tālāk. Tas ietver, dabiski, arī to, ka tavas ticības dogmu izpausmes arī tiek uzturētas. Sabiedrības “Zemes misija” (Earth Mission) locekļi Sedonā (Arizonā) izteica to tā: “Visums pārveidojas saskaņā ar tavām realitātes ainām.” Visums tiešām ir spēles laukums realitātes veidošanai, un viss, ko tu veido apzināti vai neapzināti ir atkarīgs no tavas pārliecības (atbilstoši tam, kādas realitātes ainas tu esi izveidojis). Savus viedokļus par realitāti tu uzglabā savos laukos. Šīs ir ainas par sevi pašu un par attiecībām ar visu pārējo: ar GARU, ar citiem cilvēkiem, ar savu partneri, pret savu darbu un Visumu kopumā. Tavas ikdienas dzīves notikumi bija izveidoti augstāko Dimensiju hologrammām līdzīgos ietvaros, vienā no “realitātes fabrikas” veidiem. Tu un visi citi, ko vien tu zini, satiekaties šajā nefiziskajā “realitāšu fabrikā”, lai noteiktu apstākļus un notikumus savā dzīvē fiziskajā līmenī (Tu tajā laikā, piemēram, var būt miega stāvoklī.)    

  Pastāv divi galvenie faktori, kas nosaka tavu uz fizisko līmeni nogādāto notikumu veidus. Acīmredzami, GARAM ir noteikti uzdevumi, kurus tev nepieciešams izpildīt. Tie vienmēr ir pozitīvi vērsti un nepieciešami tavai izaugsmei, kaut arī tev tie ne vienmēr liekas kā tādi esam. Taču ieskaties ciešāk sev apkārt un tu sapratīsi, kāpēc tavs automobīlis tika pilnīgi sadauzīts vai kāpēc tev nozaga naudas maciņu. Tuvojoties Debessbraukšanai, tu pārliecināsies, ka tavi iespaidi kļūst intensīvāki un dzīves ritms paātrinās. Tas ir tāpēc, ka tu arvien straujāk un vairāk salauz vecās realitātes ainas (atsakies no saviem domāšanas stereotipiem), lai tās nomainītu ar jaunām. Otrs faktors, kas iespaido tevis pārdzīvojamos notikumus, ir tavi priekšstati par realitāti. Ierobežojošās un uz bailēm pamatotās ainas traucē GARAM veidot veselīgas, mīlestības pārpilnas attiecības ar sevi pašu un citiem cilvēkiem. Kas dzīvo bailēs, tas, līdz ar to, nedod GARAM atļauju veidot uz Mīlestību pamatojošos iespaidus. Mīlestību var, dabiski, saredzēt arī caur bailēm, taču šāds redzējums ir izkropļots.

  Tātad, ja nepastāv vienota “galaktiskā Patiesība”, tad tas nozīmē, ka tu vienkārši vari paņemt rindu patiesību, lai no tām izveidotu savu realitātes ainu. Tāpēc ir jēga atrast tādas patiesības, kas izraisa tevī apmierinājumu un sola tev laimes iespējamību. Taču, lūdzu, nedomā, ka tu tad dzīvosi muļķu paradīzē. Patiesībā tu dzīvosi ļoti saprātīgu cilvēku paradīzē. Taču, tev ir arī alternatīva. Tu vari sev sarežģīt dzīvi, sameklējot patiesību, kurai tev būtu jātic. (Cilvēce ir pastāvīgi sarežģījusi savu dzīvi jau no atdalīšanās dienas. Tā kā tu dzīvosi labā sabiedrībā.) Taču, tiklīdz tu būsi atradis sev piemērotu ticību, tu automātiski pārtrauksi meklējumus. Tādējādi, tu būsi atteicies no visa cita, kas arī var pretendēt uz patiesību. Teiksim, aprobežojoties tikai ar kristiešu Dievu kā AVOTA izpausmi, tu līdz ar to atsakies atzīt, ka AVOTAM var būt arī Allaha, Jegovas, lielā Gara vai vēl daudzu citu cilvēces evolūcijas laikā atzīto dievību kvalitātes. Kāpēc tev pašam neatvieglot sev dzīvi un neuzprasīt sev pašam, kā GARAM, kas tad ir patiesā AVOTA izpausme? Tevī jau ir visas tev nepieciešamās atbildes, vismaz uz to laiku, kas tev ir palicis dzīvot fiziskajā līmenī.

  Nekad agrāk nav bijis tik vienkārši nodibināt kontaktu ar GARU. Atsevišķi cilvēki iet no viena mediuma pie cita un šaubās meklē “Patiesību”. Tāpat netrūkst cilvēku, kas gribētu būt sevišķas autoritātes. Taču atbildes uz visiem jautājumiem ir tevī pašā. Apstājies, atslābinies, ieklausies un uzticies. Sākumā, iespējams, tev vajadzēs pielikt pūles, lai atšķirtu GARU no mentālā ķermeņa, kas vēlēsies kontrolēt šo pieredzi. Taču tu pateicies tam un palūdz noiet no ceļa, iesakot tam nodarboties ar kaut ko sev patīkamāku. Parasti tas palīdz. 

  Tātad, “viena Patiesība” un “viena realitāte” ne eksistē. Ir tikai realitātes ainas, kuras tu esi mantojis no vecākiem, skolotājiem un sev līdzīgiem. Un ir GARA plūstošā caur taviem laukiem skatīšana, kas, šo mantoto - aprobežoto realitātes ainu esamības dēļ, parasti izkropļojas. Šo traucējumu dēļ, bieži vien kontakts ar GARU tiek uzskatīts kā tikšanās ar citplanētiešiem, velniem, ārējiem Dieviem vai vienkārši kā iztēles rotaļa. Taču tu (kā GARS), vairāk kā agrāk, tagad centies caursist tās realitātes ainas, kuras tu (kā Personība) nēsā sevī. Debesbraukšana ir tik liela iecere, ka šīs mazās ainiņas vienkārši aizies, ja tu sapratīsi kaut vai tikai daļu no tā, ko vispār nozīmē Visums. Tātad, liec pie malas savas (personīgās) domas par sevi, citiem un GARU. Taču savu ticības sistēmu turi plaši atvērtu, bet savas atpazīšanas spējas – dzīvas un veselīgas. 

  Ja ticība ir prāta (saprāta) patiesa nāve, kas tad ir tai alternatīva? Ticība, savos pamatos ietveroša vēlmi iegūt sev kaut ko patiesu, pamatojas uz aizspriedumiem un subjektīviem pieņēmumiem, atveroties tikai lietām, kas atbilst tās modelim. Uzticība, tieši otrādi, ir lēciens nezināmajā, ar sevi atvērtu GARAM un zināšanām. Uzticība zina, ka Jaunais nebūs obligāti drošs un ērts, taču toties tam būs sava jēga. Ticība aiztur, Uzticība atbrīvo. Tu nespēsi atrast Patiesību caur Ticību, bet tikai caur Uzticības vienkāršību. Uzticība atrodas jau pašā meklējumu ceļa sākumā, taču daudzi meklētāji nokāpj no meklējumu ceļa, aprobežojoties tikai ar kādu ticību. Tu nespēsi iepazīt mistērijas caur Ticību, jo tad varēsi ticēt tikai tam, ko tu jau zini. Patiesība atrodas iztēlojuma visa spēka otrajā pusē. Nekas, ko tu spēj sev iztēloties, nav pietiekoši attiecībā pret to lieliskumu un diženumu, kas vēl notiks. Uzticība, atvērts GARS un atvērta sirds ir vienīgais ceļš uz Patiesību. (Latviski “patiesība” ir “Pati Esība”)   

Varas mīts

  Ja tu paskatīsies uz šodienas pasauli, tu atradīsi grupas vai nācijas, kas uzbrūk citām grupām un nācijām, vai tas būtu attiecībā uz tādiem resursiem, kā zeme vai nafta, vai lai sagrautu kādu kultūru vai ticības sistēmu vai arī šo vardarbības upuru DNS bija citādi fiziski izpaudies nekā uzbrucējiem patiktos. Lielā mīta “Vara” centrā atrodas sadalīšanās sajūta un no tās izrietošie maldi par “varu ar” (kopvaru?) un “varu virs” (virsvaru?).

                “Vara virs” (Virsvara?)

  Kad tiek runāts par varenu vīrieti vai sievieti, kāda vara parasti tiek viņiem piedēvēta?

  Ja pasauli var uztvert tikai ar savām piecām fiziskajām sajūtām, tad vara nosakās tikai caur to, ko tu vari redzēt, manīt un dzirdēt. Tad tu iepazīsi valdošās lielvalsts varu vai varu pār citiem, kā varu pār apkārtējo pasauli vai pat varu pār sevi pašu. Ja sabiedrība nosaka varu šādā veidā un pielaiž, ka šī vara ir koncentrējusies tikai nedaudzu individiumu rokās, tad tai ir nepieciešams arī izveidot struktūras, kas pretotos ļaunprātībām. Jums būtu jābūt “sargsuņiem”, kas turētu “pārticībā dzīvojošo varu” pastāvīgā saprindzinājumā.

  Ja sabiedrība vai grupa nosaka varu kā pilnvaras pār resursiem (naudu, cilvēciskajām dzīvībām, armiju, ieročiem, pārtikas produktiem un izejvielām), tad lielākās bailes izsauc iespējamā varas pāreja pie kāda cita. Šāda vara pār citiem pastiprina un padziļina sadalīšanos, jo tu nevari iemācīties varu pār citiem, nepadarot viņus par “citiem” (pēc reliģijas, ideoloģijas, ādas krāsas vai seksuālā nozīmē).

  Ja cilvēks tiecas panākt ārējo varu, tad viņš orientējas uz materiālām lietām vai citiem cilvēkiem. Tas ved uz stingru sadalīšanu starp “lielāku varu, nekā es” un “mazāku varu, nekā es”. Taču ir arī alternatīva šai divkosīgajai varai. Kā mēs vēl redzēsim, vēršanās pie GARA atver varu, kas pamatojas uz radošu darbību, kas pilna ar kooperācijas mīlestību, cieņu, harmoniju un varonīgu kopēju darbu.    

                “Vara ar” (Kopvara?)

   Šī alternatīvā vara pamatojas uz varu kopā ar GARU un taviem tuvajiem. Ironiski, ka pirmais solis uz šo “varu ar” ir uzticība (gatavība piekāpties). Taču šī uzticība GARAM iesākumā liekas tikai kā uzticība kaut-kam, kas varenāks pār tevi. Vai tad, tas nav tas pats, ko skatījām agrāk, tikai kungs ir cits?  

  “Vara virs” pamatojas uz pakļaušanos, kurai notiekot abas puses sajūt sevi kā atdalītas viena no otras. Šī vara var funkcionēt tikai tad, ja pastāv šī atdalījuma sajūta. Masā, kurā tu sajūti sevi kā atdalītu no GARA, “gatavība piekāpties” darbojas kā pakļaušanās, līdzīgi kā uzvarētā pilsēta pakļaujas spēkā pārākā ienaidnieka laupīšanām un vardarbībai. Taču, ja tu sajūti sevi pilnīgā vienotībā ar GARU, ar gatavību piekāpties jāsaprot kā uz bailēm pamatotās sīka mēroga darbības nomaiņu pret liela mēroga darbību planetārās un personiskās Debesbraukšanas sagatavošanai un veikšanai vai, citādi sakot, individualistiskā “man visu jādara vienam” nomaiņu ar saskaņotu darbību kopā ar neiedomājami vareniem spēkiem, kas šobrīd iedarbojas uz planētu Zeme.

  Varu, kas pamatojas uz tevi kā atdalītu no GARA Personību, tu vari pazaudēt. Jo citi cilvēki var atņemt tev tavus resursus, vecums var izlaupīt tavus spēkus, bet slimības – tavu veselību. Taču varu, kas bāzējas uz to, kas tu esi patiesībā, neviens tev atņemt nevar. Jo, ja tu pats uzskati sevi par varenu, cilvēcisko pieredzi ieguvušu, daudzlīmeņu būtni, bet ne par spirtuālo pieredzi meklējošu cilvēku (personību), tad tas savienos tevi ar tavu patieso varu.

  Taču situācijas ironija ir tāda, ka pati svarīgākā lieta, kuru tu darīji, bija kļūt par cilvēku, un, lai to panāktu, tev, tā sakot, nevajadzēja darīt neko. Tu audzēji savu fizisko ķermeni mātes klēpī, piedzimstot vai neilgi pirms piedzimšanas tu savas identitātes daļu personificēji šajā mazajā formā un nolaidi aizsegu, lai aizmirstu visu, ko tu esi pirms tam darījis. Tā vispār bija pati iespaidīgākā lietā visā Visumā! Tu teici: “Es esmu pietiekoši spēcīgs un liels, lai izturētu šo dzīvi. Es varu ieslēgties ar savu paša vareno “ES” un kopā ar miljardiem citām būtnēm, kas dara to pašu, sekmīgi dzīvot. Mums vajadzēs, iespējams, cīnīties un strīdēties, taču mēs šo lietu izdarīsim (izdzīvosim) un no jauna atcerēsimies savu „ES”.” Tā tu aizmirsi savu patieso varu un savu patieso identitāti un visu to darīji tikai tāpēc, lai Spēli padarītu realistiskāku. Tagad, ja tu nespēj atpazīt savu patieso varu, tad tev vajag pamatīgi pūlēties, lai saņemtu vairāk nekā citi. Ikkatru nelabvēlīgu vai kaitīgu darbu uz šīs planētas dara cilvēki, kas jūtas kaut kādā veidā bezspēcīgi, un jo vairāk bezspēcības viņos ir, jo lielāks ir viņu rīcības nelabvēlīgums un kaitīgums.

  Tātad tu vari īstenot varu pār citiem, ja vien tu atrodies tādā realitātes ainā, kurā šie citi ir atdalīti no tevis. Taču tu vari šo “atdalīto” ainu arī izmainīt. Šīs ainas izmaiņas procesā, lai sasniegtu patieso varu, lielas grūtības tev sagādās cilvēciskās rases šūnu līmenī rūpīgi iebūvētā atšķirtības sajūta. Tāpēc tikai nedaudzi cilvēki var patiesi izjust Vienotību dziļā fiziskā līmenī. Cilvēku vairākums jūt kaut ko pilnīgi citu: kaunu, kas arī glabājas šūnu līmenī.    

Kauns

  Pašā iesākumā personība kalpoja GARAM kā acis un ausis. Taču, pēc lēmuma spēlēt sadalīšanas Spēli, Personība nolēma, ka ir no GARA atdalīta identitāte. Un noformēja savu ārējo Ego, lai līdzinātos GARAM un pati reāli lemtu darāmo. Taču, lai noslēptu no GARA ārējā Ego atdalīšanās faktu (tā saucamā cilvēka “grēkā krišana”), cilvēciskās formas-veida ģenētiskajā struktūrā tika novirzīta zināma enerģija. Tās vibrācijas katrs cilvēks sajūt citādi. Vieni sliecas uzskatīt sevi par “kritušajiem eņģeļiem”, citi domā, ka agri vai vēlu viņus pieķers kaut-kādā nosodāmā rīcībā, bet vēl citi, iespējams, uzskata sevi kā netīrus un aptraipītus. Tā sevi sajūtot, cilvēki spiesti daudz pūlēties, lai noslēptu sava mazvērtīguma sajūtas vai atbrīvotos no tās. Pacenties, kaut reizi paskatīties uz savas dzīves zināmiem notikumiem no šī viedokļa. Tu saproti, ko es ar to domāju?

  Mēģinājums kompensēt kaunu izpaužas daudzējādi: piemēram, elitārā vai konkurentā domāšana. Ja cilvēks sajūt sevi kā atdalītu no citiem un nav pārliecināts, ka kaut kas līdzīgs GARAM vispār eksistē, tad ārējais Ego uzreiz meklē apstiprinājumu par savu pārākumu pār citiem. Iemesls, kāpēc televīzijas jaunākajās ziņās ir tik daudz rādīta nāve, nelaimes un katastrofas, ir vēlme iedvest skatītājam sajūtu, ka citiem iet vēl sliktāk, jo tu taču atrodies drošībā un ar tevi nekas tamlīdzīgs šodien nenotika.

  Kauna svarīgākā iezīme ir tā, ka tu to manto kopā ar gēniem. Kauns ir tāds fiziskās dzīves pamataspekts, kas nekad nav skatīts kā tāds, kāds tas ir patiesībā – inkarnācijas simptoms. Tu taču, ikreiz, dzirot, ka tevi kaunina, tam iekšēji piekritīsi.     

  Protams, pirms šī Spēle “Atdalīšanas” tika uzsākta, tās veidotājs brīdināja jūs visus: jūs nevarēsiet tikai izlikties, ka esat atdalīti no GARA. Jums tas būs jādara pavisam reāli, lai tas funkcionētu un ... jūs tiešām esat pārliecinājušies, ka kauns funkcionē ļoti labi. Kauns atrodas katras šūnas kodolā. Pēc nāves tu varēsi atstāt šo kaunu kopā ar šūnām, taču Debesbraukšanai vēlamāk, ka šī enerģija tiek izdzēsta no šūnām kopā ar ķermeni.   

Atbrīvošanās šūnu līmenī

  Daudzi Gaismas darbinieki strādā, lai visi pārējie cilvēki varētu atbrīvoties jau šūnu līmenī. Viņi ekstremālos apstākļos tiek novietoti bezvaras stāvoklī. Tas viņiem ļauj ātri un pamatīgi izlaist kaunu no šūnām uz lauku, kurā tas var būt notīrīts. Taču izlemt tā rīkoties var ne katrs, jo var arī izvēlēsies daudz mīkstāku un ilgāku atbrīvošanos. Taču jebkurā gadījumā noderēs zināšanas, ka tā ir tikai cita enerģija, kuru ir jāizmet no taviem laukiem. Pacenties neuzskatīt kaunu par savas Personības daļu vai nesajust sevi vainīgu par savu esamību vispār. Kā Gaismas darbinieks tu pārveido iebūvēto (cilvēciskās formas-veida) kaunu augstākā izteiksmē – Vienotībā ar GARU un kalpošanā GARAM.

  Tātad GARA vadībā kauna enerģija tiek aizvākta no tavām šūnām uz taviem laukiem. Un, kad tas būs noticis, tu sajutīsi kaunu kā virspusējus iespaidus, bet ne kā cilvēciskajai esībai piemītošu dziļu stāvokli. Lai atvadītos no kauna, vajag to cauriet. Mēginājums to apspiest var izsaukt tevī sajūtu, ka kauns ir reāls un, ka tu esi bezspēcīgs kaut ko darīt pret to. Tāpēc uzskati kaunu vienkārši kā mantojumu šūnās un kultūras audzināšanā, bet ne kā savu identitāti.

  Tad, kad tu būsi spējis sadedzināt no šūnām izlaisto kaunu, tu to sajutīsi. Tev ir jāsaprot, ka tu esi ieradies uz šo planētu, lai iemācītos tik galā ar kaunu. Ja tu sevi sajūti vientuļu un bezspēcīgu, pacenties atrast citu Gaismas darbinieku grupu, kas nodarbojas ar šo procesu. Nebaidies pieņemt viņu palīdzību. Iesakņojošos individualistu laiks ir pagājis. Mēs pašlaik atrodamies līdzradīšanas ērā un ir ļoti svarīgi noorientēt sevi uz to. Gaismas darbinieki atnāca uz šo planētu saskaņā ar uzdevumu un, iespējams, strādāja vienatnē. Taču pašlaik tu esi aicināts uz kopēju darbu ar citiem Gaismas darbiniekiem un nākošā evolūcijas pakāpiena veidošanu kopā ar viņiem. Vecie, uz sadalīšanu bāzētie modeļi, būs izmesti no cilvēces ģenētiskā mantojuma. Vienatnē tu to nespēsi izdarīt. 

  Sava patiesā spēka sajušana var tev palīdzēt arī kauna izjušanas mirkļos. Lūdz GARU “izdarīt vajadzīgo”. Tālāk piesauc Sagraušanas spēku eņģeļus, lai viņi izvāktu šo enerģiju no taviem laukiem, bet Sent-Žermenu, lai viņš iedegtu violeto liesmu tavos laukos. Pēc zināma laika tu sajutīsi sevi mierīgāk un pārliecinātāk. Ļauj šai jaunajai sajūtai plūst pa tavu ķermeni un sajūti, kā tā piepilda tukšumus tavās šūnās, kurās kauns vairs nav.

Kontrole

  Ilūzija par kontroli ir mīta par Varu daļa. Jebkura dzīves kontrole, ja tāda tev liekas esam, pieder GARAM. Ja lietas funkcionē, tad to arī dara tavs es-Gars, kas darbojas caur taviem laukiem, taču šoreiz tas cenšas pievērst tavas Personības apziņas uzmanību pašreiz esošā stāvokļa izpratnei. Ja lietas nefunkcionē saskaņā ar taviem plāniem, tad pārbaudi savas realitātes ainas, pievēršot uzmanību ierobežošanas zīmēm un savai attieksmei pret kontroli. Kontrolēt notikumus un vēlēties manipulēt ar tiem atkarībā no savas Personības priekšstatiem – tā ir neperspektīva nodarbošanās un var novest tikai pie plānu neizpildes, nejaušībām un nevadāmības. Ko tad var un vajag darīt?

  Ja tu sevi orientēsi uz GARA plāna - funkciju izpildi, tad tu kļūsi par nepārvarāmu spēku, jo tad tu iesi kopsolī ar Visumu. Taču vēlme to darīt izraisīs arī jautājumu: “Kā tad es varu uzzināt GARA nodomus?“ Atbilde: “Ar to, kā atsauksies tava sirds uz tavām vēlmēm darboties.” Lai izlemtu, darīt tev to vai nedarīt, Ariels piedāvā no trijām daļām sastāvošu testu:

•   Vai tas tevi priecē?                •   Vai tas tev sniedz apmierinājumu?            •   Vai tas kalpo Gaismai?

  Ja uz visiem trīs jautājumiem tu vari atbildēt apstiprinoši – tātad tu seko GARAM, ja, kaut viena atbilde ir negatīva, tad visticamāk Tava darbība nesaskaņojas ar GARA plāniem.

  Ja tu šos jautājumus uzdosi attiecībā pret savu darbu un uz visiem trijiem atbildēsi negatīvi, tad tev nopietni jāpadomā par to, lai mainītu savu darbu, jo citādi, tu nespēsi panākt pieeju pie sava patiesā spēka. Peldēt pret straumi ir smags darbs, jo peldēt pa straumi daudz vieglāk un patīkamāk. Tad notikumi apvienojas kopā, tā vietā, lai izkaisītos un tu savā dzīvē satiksi cilvēkus, kas nevis tev traucē, bet gan tavu dzīvi sekmē. 

  Tātad, kontrole – tā ir ilūzija, GARA plūdums – realitāte. Viss, kas tev ir, un viss, kas tu esi, pamatojas uz tava es-Gara iespaidu uz tevi. Labāk būs, ja tu sajust es-GARU spēsi jau Personības līmenī – to apzināties un nodot savus priekšlikumus “realitātes fabrikai”. Tad tu tiksi sadzirdēts! 

Patiesā vara

  Vispārēji skatoties, kaunam un kontrolei saistības ar varu maz. Taču citu pārspēšana, pielietojot varu un kontroli, ir tieša reakcija uz šūnu līmenī esošo kaunu un paša mēģinājumiem to apspiest. Tātad kauns uz Zemes ir, lai izvairītos no savas patiesās varas sajūtas. Darbības ar kaunu pieprasa patiesu spēku, kas vienlaicīgi ir arī atbrīvošanās no kauna rezultāts.

  Patiesā vara ir stāvoklis “būt”, bet nevis “darīt”. Izpildīt varu – tas ir vecais ceļš, bet būt par varu – nozīmē izteikt GARU. Taču tas nenozīmē, ka tev visu dzīves atlikumu vajag sēdēt uz paklājiņa un izstarot enerģiju. Tu vari darboties tālāk, tikai idejas tev jāsmeļ no šīs mierīgās un klusās vietiņas sevī, kas zina, ka ir varena, neierobežota būtne, strādājoša harmonijā ar VISU-KAS-IR. Tāpat kā DAO, ja to var izteikt, tad to nevar uzskatīt par patieso DAO, tāpat arī kā varu, ja to ir jāmācās, tad to nevar uzskatīt par patieso varu. Patiesā vara ir spēcīga, taču pieticīga, jo zina savu spēku. Spēks nozīmē dzīvot bez bailēm, jo bailes apšauba un noliedz tavas spējas veidot savu paša realitāti. Tādā stāvoklī esot tu būsi drošībā, harmonijā ar Dabu un visiem tās veidojumiem.

  Patiesā vara ļauj tev mīlēt patiesi, jo tu vien nebaidies atteikuma vai sāpju. Tu piekāpjies tai pilnīgi, jo zini, ka, ja kāds cits cilvēks tev atteiks, tas tikai nozīmēs, ka viņš neuztver, kas tu esi patiesībā. Tu ne ar vienu nekonkurē, jo konkurence pamatojas uz kaunu un noliedz visu citu spēles dalībnieku meistarību, t.i., tu konkurē galu galā tikai pats ar sevi. Patiesā vara darbojas pašaizliedzīgi un zina, ka neviens to nespēs izmantot ļaunprātīgi. Tā piedod bez jebkādiem nosacījumiem, jo bezrūpīgi tek caur dzīvi. Tu zini par savu lomu visu notikumu veidošanā savā dzīvē. Tu nevienu nevaino, pat ne sevi pašu, jo katrā mirklī seko GARAM. Tu nenosodi nevienu un neko, jo zini, ka nosodīšana pamatojas uz kaunu. Tā vietā tu skaties uz GARU un redzi, kas ir patiess dotajā mirklī. No šīs pozīcijas tu redzi visu un visus kā GARA izpausmes. Iespējams, ka tev nepatīk paņēmiens ar kādu citi izsaka savu pilnību, taču zini, ka tu neesi tiesnesis. Tā kā, vienkārši, piešķir viņiem nepieciešamo telpu un nemulsti no viņu pašizpausmēm. Ja tavā ķermenī ienāks ciešanas, tad necenties no tām izvairīties. Izturi tās un pabrīnies par savu radošo darbību, ar kuras palīdzību tu tās pārvarēji.

  Patiesi varenas Personības pati galvenā pazīme ir spējas atdot sevi pašu, ļaut GARA Mīlestībai netraucēti tecēt pie citiem cilvēkiem. Kā jau minēts, mīlestība nav kaut kas, ko tu dari, bet gan ko tu pieļauj. Un mīlestība izpaužas tikai tad, kad tu ielaid sevī savu paša varu. Es zinu daudzus cilvēkus, kas izliekas par Gaismas darbiniekiem, slēpjoties aiz liekuļota pieticīguma vai padevīguma, jo viņi manipulē ar sevi, izliekoties par mīlošiem un mīļiem. Lūdzu, neatņem sev pašam pārliecību par savu varu. Daudzi domā, ka var uzskatīt sevi par piederošu pie tā saucamās kustības "Jaunais Laikmets" (Nеw-Agе) tikai tad, ja atteiksies no jebkuras varas, arī no patiesās varas. Tie ir milzīgi maldi! Tu esi šeit, lai kalpotu planētai un tās apdzīvotājiem. Taču tu nevarēsi viņiem kalpot, ja sēdēsi stūrī un kauksi. Tu esi GARS miesā un ieradies šeit ar missiju. Tātad, ielaid sevī savu patieso varu un esi tas, kas tu esi. Tad visas darbības, kuras tu uzsāksi, pamatosies uz patieso varu un izrietēs no tevis paša cildenuma. Tas nebūt nenozīmē, ka tu nedrīksti būt mīļš. Taču vienmēr darbojies droši, izejot no mīlestības un līdzjūtības, un dari visu, kas tev dotajā mirklī liekas pareizi. Dažreiz tu strādāsi viens, bet dažkārt kopā ar citiem Meistariem. Tu iesoļo sava “ES” diženās izpausmes laikā un tāpēc neviena tava daļa nav tev nevajadzīga. Es dziļi cienu tos, kas piekrit dzīvot šādu dzīvi.

  Beidzot šo tēmu, es vēlreiz gribu tev atgādināt, kāda varena būtne tu esi patiesībā un, ka tu, kopīgi ar citiem Gaismas darbiniekiem vari darīt patiesus brīnumus.