Sveicināts,-a, Meklētāj,-a!

Šajā weblapā ievietotais informatīvais materiāls veidots no internetā krievu un angļu valodās brīvi pieejamās zinātniskās un ezotēriskās informācijas, lai paraudzītos uz Zemes notiekošo (caur ezotērisko filtru) pēc iespējās no augstāka redzes punkta, kas skaidro mūsu Esību uz Zemes, Visumā, ...

Mēs visi kaut ko meklējam, tiecamies sasniegt uzstādītos mērķus. Taču, tu Meklētāj, iespējams nenojaut, ka savā meklējumā meklē ne vienkārši sensāciju, noslēpuma atminējumu, tu meklē ko vairāk: Patiesību, Realitāti, savu Patieso ES. Tava Būtība meklē iespēju atklāt sev to, kas tu esi patiesībā un to, kas notiek ap tevi īstenībā. Šeit un Pašlaik tu vari turpināt savu atmodu, uzzināt (atcerēties) daudz jauna sev, to, kas izmainīs tevi uz visiem laikiem, sniegs tev ilgi gaidīto mieru un harmoniju tavā dzīvē, papildinās tavas zināšanas, kuras tu iegūsi, nostājoties uz Garīgās attīstības Ceļa, kas ved uz Virsotni (Avotu). Šis ir Dižs ceļš, kuru agri vai vēlu noiet jebkura Būtība. ... Nekas nav nejaušība, tāpēc arī tu esi šeit. Padomā par to ...

Pamēģini nogriezties no lielā platā ceļa, pa kuru skrien vairākums mūsu pasaulē, pat ne īpaši padomājot, kur atrodas finišs, jo skrien tikai bezgalīgā skriešanas procesa dēļ. Daudzi jau ir noguruši no šīs skriešanas, jo skrien-„dzīvo” kā roboti ar aizvērtām acīm taustoties, tikai ieklausoties cilvēku vairākuma dunoņā. Es piedāvāju tev atvērt acis, ieslēgt savu apziņu un apstāties, lai paraudzītos ar izpratni par notiekošo ap sevi. ... Sabiedrības vairākums virzās dīvaini, daudzi skrien Virsotnei pretējā virzienā, izdarot lielus zigzagus vai virzās pa apli. Grupu līderi skaļi apgalvo, ka zina ceļu uz gaišo nākotni un daudzi, noticot viņiem, atdod viņiem savu enerģiju. Taču parasti vistuvāk Virsotnei pienāk klusi, neievērojami cilvēki, kas virzās atsevišķi vai nelielās grupās. Paaugstinoties tavam jūtīgumam tu spēsi pilnīgāk ievērot šo cilvēku iekšējo gaismu, kas pastiprinās, viņiem tuvojoties Virsotnei.

Cilvēces vēsture ir dažādu pareģojumu un gaidu pārpilna, ka, tūlīt, tūlīt notiks kaut kas neticams, drausmīgs, globāls, nenovēršams, neizbēgams. Par to teikts atsevišķās reliģijās, to apgalvo pareģi, bet noteiktajā laikā parasti nekas nenotiek un viss aprimst pats no sevis vai arī kārtējā pasaules gala termiņš tiek pārcelts uz vēlāku laiku. Cilvēki ir dažādi - arī tādi, kas vai nu cenšas izmantot šādus gadījumus savu mērķu piepildīšanai (piem., panākt kontroli pār cilvēkiem sevis bagātināšanai), vai ir pasaules gala idejas fanātiski piekritēji. Un tas atkārtojas atkal un atkal. ... Tuvojoties 2012. gada 12.-24. decembrim, daļai cilvēku var likties, ka tuvojas Pasaules Gals. Jā, patiešām, 2012. gadā pienāks Beigas, taču tās būs iepriekšējā Laikmeta beigas, likumsakarīgi nobeidzoties kosmiskajiem cikliem un pilnīgi jaunas Zemes un uz tās dzīvojošo Cilvēku Esības uzsākšanās. Šī Pāreja nebūs Vispasaules Plūdu vai kārtējā Ledus perioda veidā. Tā nebūs Cilvēces bojā eja. Šis laiks ir nosacīta robežšķirtne, aiz kuras mūs visus gaida kaut kas jauns, nebijis līdzšinējās cilvēces vēsturē - cilvēces pāreja uz Sesto rasi un, izmainoties Zemes un cilvēku (kas to vēlēsies) vibrāciju frekvencei, virzība (debesbraukšana ^*1) uz citu dimensiju ^*2. Pastāv dažādi iespējamie notikumu attīstības scenāriji, kuru notikšanas iespējamība visu laiku nepārtraukti izmainās. To iespaido liels faktoru daudzums, taču galvenie ir tie, kas attiecas uz katra atsevišķā cilvēka un cilvēces kopumā uzvedības attīstību (konfliktu novēršana, attieksme pret dzīvi, slimību pārtraukšana, taisnīguma iedibināšana, ...). Šis katra cilvēka lēmums un konkrētā darbība izraisīs attiecībā pret viņu un tātad arī pret visu cilvēci kopumā izvēlēto darbību dabiskās sekas. Tāpēc iespējama daudzu cilvēku aiziešana no sava fiziskā ķermeņa, lai sagatavotu sevi jaunam darba cēlienam. Tātad kopumā izmaiņas var būt ātras, pēkšņas, negaidītas, kardinālas, revolucionāras vai arī plūstošas, gandrīz nepamanāmi evolucionāras virzībā uz labāku dzīvi. Šīs izmaiņas skars arī Galaktiku un visu Visumu. Pakāpeniski uz Zemes paliks tikai tie cilvēki, kas būs pieņēmuši Izmaiņu enerģijas paaugstinātās pārejas vibrācijas.

Ir laika periodi, kad virzība uz Virsotni iespējama straujāka un tā tas ir pašlaik, jo tieši pašlaik notiek kosmisko ciklu nobeigums, kas padara pašreizējo situāciju unikālu. Šī procesa pamatfāze jau ir uzsākusies 1987. gadā un tuvojas kulminācijai. Daudzi cilvēki (viņu Augstākie ES) ļāva notikt šim Dižajam notikumam. Tu varbūt iebildīsi sakot: „Bet notikumi periodā no 1987. gada rāda pretējo – pasaulē kļūst tikai sliktāk!” Patiesi, daļēji tev ir taisnība. Tagad virspusē nokļūst visas problēmas, kuras Zemes cilvēki visi kopā un katrs atsevišķi atlika malā un uzkrāja ilgu laiku. Šis process notiek tāpēc, lai katrs cilvēks labi varētu redzēt šo daudzo zemo vibrāciju lietu neiederību savā un visas cilvēces dzīvē, jo tās padara dzīvi smagāku, neļaujot atslābināties, būt pašam, priecāties par dzīvi un tiekties pretī Gaismai. Neturies pie vecās enerģijas zemajām baiļu vibrācijām, jo tās traucēs tev uzņemt Gaismu, pieaugot spriegumam tevī. Tātad periodu no 1987. līdz 2012. gadam var nosaukt par attīrīšanos no bailēm un vēršanos pretī Gaismai.

Patiesība par oficiālās zinātnes neatzītajām parādībām nav vairs noslēpjama – daudzi ir redzējuši NLO, pazīstami ar mediumiem un ekstrasensiem. Kamēr oficiālā zinātne noliedz kontaktus ar citām pasaulēm, citu pasauļu būtnes jau kontaktē ar mediumiem un caur tiem nodod vēstījumus cilvēkam. Vēstījumu vairākuma mērķis ir iedvesmot cilvēku pacelties uz augstāku attīstības līmeni, kas gan iespējams tikai pārvarot savu neziņu un bailes. Ikviena reliģija saka, ka cilvēks ir kas vairāk nekā ķermenis t.i., ir Dvēsele (Gars). Tāpēc apzinātu dzīvi vēl var definēt kā sakaru nodibināšanu ar savu Dvēseli ^*3 (savu Augstāko ES), lai apzināti pēc iespējas pilnīgāk saplūstu ar To t.i., lai tuvotos Kristus, Budas un viņiem līdzīgo Meistaru apziņas (un arī spēju) līmenim. Ceļu un paņēmienu, kā to panākt, ir bezgalīgs daudzums, jo katrs cilvēks ir unikāls. Tāpēc katram cilvēkam ir jāizšķiras par svarīgu soli priekš sevis: jāsaprot, ko viņš patiesībā vēlās un to, ka šo ceļu var iet tikai mirklī "Šeit un Pašlaik" ^*4.

Visums un dzīvība (zinātnes darbinieku viedoklis, gan oficiālais, gan neoficiālais).

1. Krievijas ZA Vakuuma fizikas starptautiskā centra direktors G.I.Šilovs: Visu pārvalda Absolūtais Nekas – Dievs. Viņš Rada Plānus – Nodomus. Cilvēka Virsapziņa – tā ir Dievišķās KlātEsības Daļiņa. Tūkstošiem fotogrāfiju liecina par cilvēka Smalko Ķermeņu pastāvēšanu. ... Padomju un ASV kosmonauti satika Kosmosā Eņģeļus un pat fotografēja viņu smaidošās sejas. Tie bija ap 20 metrus gari.

2. Izvērtējot dzīves rašanās gadījuma raksturu, jāsaprot, ka dzīvi nosaka cilvēka DNS sintēze. ASV astronoms Dž Holdens atklāja, ka ķīmisko elementu kombinācijas, kas dod dzīvību, atrašanai nepieciešams pārbaudīt 1 ar 60.000 nullēm kombinācijas. Ja pārbauda 1 miljonu kombināciju sekundē, tad tas aizņems ne mazāk kā 100 miljardus gadu. Tā kā Visums pastāv ne vairāk par 22 miljardiem gadu, tas nozīmē, ka dzīvība nav radusies nejauši, bet kādu noteiktu spēku rīcības rezultātā.

3. Deivids Uilkoks: Mēs jau daudzus gadus sakām, ka DNS ir vilnis, spirālveidīgs “nedzīvs” materiāls, kas organizēts molēkulā. Šodien 2007.08.12. tas tiek apstiprināts. Tātad nesaistīti, neorganiski materiāli var spontāni un saprātīgi sasaistīties spirālē, lai formētu DNS ... aukstajos kosmosa tukšumos! ... Starptautiska zinātnieku grupa no Krievijas ZA, Maksa Planka institūta Vācijā un Sidnejas universitātes atklājuši, ka galaktiskie putekļi ne tikai var spontāni formēties spirālēs un dubultspirālēs, bet šiem neorganiskajiem veidojumiem piemīt atmiņa un spējas vairoties. Šādas daļiņas savācas kopā elektromagnētisko lauku iespaidā, kas, pēc zinātnieku domām, var saturēt, organiskajai matērijai piemītošus, ģenētiskai informācijai līdzīgus kodus. Tagad jautājums, kā ieraudzīt šo daļiņu attīstību un saprast kā tās kļūst saprātīgas.

4. Profesors I.N.Janickis grāmatā “Fizika un reliģija” raksta: “Zeme ir dzīvs un domājošs organisms, kas pacieš mūs cilvēkus tāpat kā mēs paciešam mikrobus, t.sk., arī kaitīgos, atrodoties ar tiem simbiozē. ... Zemes cilvēki ir Viņas harmoniski attīstītā organisma šūnas. ... Zemi aptver magnētiskā sfēra, kas aizsargā visu dzīvo no Kosmiskā jonizējošā izstarojuma. Zinātnieki, kas kontrolēja šīs sfēras stāvokli 1999.g. 11. augusta Saules aptumsuma laikā, atklāja šī lauka vektora virzības izmaiņu, kas izraisīja Zemes griešanās izmaiņu sākumu un Zemes ass nobīdi Kosmosa telpā. Tādējādi tika izmainīta Zemes lauku enerģija un uzsākta jauna attīstības programma. Tas nākotnē nenovēršami novedīs pie globālām dzīves vides izmaiņām.

5. Čikāgas universitātes paleontologi Davids Raups un Johns Sepkovskis ir atklājuši pārakmeņojumos 26.000 gadu ciklu. Ciklam noslēdzoties, visi Zemes dzīvie organismi vienkārši “nolemj”, ka pienācis laiks mainīties vai arī ... kāds veicina šo procesu. Tātad DNS nevar būt vienkārši auksta, mirusi molekula. Tai vajag sadarboties ar lauku. Lauks piespiež DNS vai nu rekonstruēt sevi, pamatojoties uz tās iekšējiem kodiem ... vai arī lauks ievieto jaunus kodus tieši pašā DNS! Ir iegūti neapstrīdami pierādījumi, ka pašlaik notiek tieši pēdējais minētais process. Tātad katra cilvēka DNS var tikt enerģētiski iespaidota!!!

6. 1982. gadā notika ievērojams atklājums Parīzes universitātē “Alain Aspect” vadībā. Viņi atklāja, ka noteiktos apstākļos elementārdaļiņas, piem., elektroni, spēj acumirklīgi saistīties viens ar otru neatkarīgi no attāluma (10 mm vai 10 miljardi km) starp tiem. Atklājums izraisa problēmu, jo pārkāpj Einšteina postulāta galējo ātrumu – gaismas ātrumu, kas ir arī laika barjera. Londonas universitātes fiziķis Davids Bohms, šajā sakarā uzskata, ka tas ir pierādījums reālas realitātes (kā mēs to saprotam) neesamībai un, neskatoties uz acīmredzamo tās blīvumu, Visums pēc savas būtības ir fikcija – gigantiska, krāšņi detalizēta hologramma. Bohms ir pārliecināts, ka elementārdaļiņas var acumirklīgi saistīties cita ar citu ne tāpēc, ka apmainās savā starpā ar noslēpumainiem signāliem, bet gan tāpēc, ka to atšķirtība ir ilūzija, jo elementārdaļiņas kaut kādā daudz dziļākā līmenī ir nevis atsevišķi objekti, bet faktiski kaut kā daudz fundamentālāka turpinājums. Tātad elektroni nav atsevišķas “daļiņas”, bet gan daudz dziļākas vienotības šķautnes, kas ir hologrāfiskas un neredzamas līdzīgi hologrammā uzņemtajam objektam. Pat laikam un telpai (kā mēs tos uztveram) šādā hologrāfiskā pasaulē, kur nekas nav atdalīts cits no cita, vairs nav jēgas. No šāda viedokļa – realitāte ir superhologramma, kurā pagātne, tagadne un nākotne eksistē vienlaicīgi. ... Taču kāda tad ir patiesā objektīvā realitāte? Vienkāršoti sakot – tāda nepastāv. Kā jau no seniem laikiem apgalvo austrumu reliģijas, matērija ir “Maija” – ilūzija, kaut arī jūs varat domāt, ka esat fiziski un kustaties fiziskajā pasaulē. Patiesībā jūs esiet “uztvērēji”, kas peld svārstību kaleidoskopiskajā okeānā un viss, kas tiek izvilkts no šī okeāna un pārvērsts fiziskajā realitātē, ir tikai viens avots no daudzajiem, ko var iegūt hologrammā. Un, ja jau mūsu katra apziņa ir kontinuuma (nepārtrauktas kopas) daļa, labirints, kas savienots ne tikai ar katru citu pastāvošu (vai pastāvējušu) apziņu, bet arī ar katru atomu, organismu un neaptveramu telpas un laika jomu, tad fakts, ka var nejauši izveidoties tuneļi labirintā un transpersonālas pieredzes esamība vairs neliekas tik neiespējama.

7. Krievijas ZA akadēmiķis Garjaevs P.P. un viņa kolēģi eksperimentāli pierādīja, ka fiziskā ķermeņa hologrāfiskais tēls rodas vēl līdz veselā organisma piedzimšanai.

8. Informatizācijas starptautiskās akadēmijas pie ANO akadēmiķis, tehn.z.d. V.D.Plikins 25 gadus centās izzināt pasaules uzbūvi un izveidoja modeli, kas parādīja cilvēku iluzoros priekšstatus un domāšanas nepilnības. Slēdziens – cilvēces vispārpieņemtais uzskats un izpratne par pasaules uzbūvi ir pilnīgi pretēji patiesībai, jo tas, ko cilvēks uzskata par reāliju, patiesībā ir ilūzija. Cilvēki dzīvo pēc pašu izveidotajiem likumiem, kas ir pilnīgā pretrunā Visuma likumiem. ... Visumā primāra ir nevis matērija, ka mums tika mācīts, bet gan informācija. Primāra ir Visuma attīstības programma. Izveidotais modelis parādīja, ka visa sākums ir informācija un enerģija. Pienāk informācija un enerģija uzsāk formēt lauku struktūras – t.i., uzsāk īstenot uzdoto programmu. Enerģija iepakojas noteikta veida stāvokļos: smalkmatērijas, blīvmatērijas, superblīvās matērijās. Pasaules pirmiemesls ir Augstākajā Saprātā. No turienes nāk viss. ... Visums ir dzīva būtne. Visuma dzīvi organizē divas pretēji plūstošās plūsmas: izplūstošā (veidojošā) un izstrādāto enerģiju atpakaļ nesošā. Visuma enerģētiskās struktūras pamats ir šūnas – augsti enerģētiski un sistēmiski sakārtots enerģētiskais pamats. Visumā nav haosa un kataklizmu. Informatīvi-enerģētiskās plūsmas veido laiku un telpu, izveido matēriju un nodrošina tās attīstību līdz pašapzināšanās līmenim. Visumā viss ir saistīts savā starpā, viss iespaido cits citu. Mūs caurauž vienota vadāma informatīvi-enerģētiskā plūsma. Visuma kodols ietekmē katru cilvēku, bet katra cilvēka enerģija un informācija sasniedz kodolu. ... Zeme ir dzīvs organisms, ar savu apziņu un ķermeni apveltīta dzīva būtne. Zeme zina katru no mums, bet mēs izturamies pret to kā pret nedzīvu augsni, rakņājot un spridzinot to. Tāds ir mūsu neziņas līmenis. ... Cilvēks ir daudzslāņains, tāpat kā Visums. Cilvēks ir mikrokosmoss, mikrovisums. Cilvēks ir Radītāja dižs veidojums, kurš iever sevī visus Visuma Likumus. Taču materiālisti uzskata, ka cilvēki ir radušies no pērtiķiem, tāpēc arī cilvēku uzvedība ir mērkaķveidīga. Tomēr mēs, gribam to vai negribam, esam visuma būtnes, kuras kontrolē mūsu Visums, un arī katrs no mums ir Kosmosā esošo enerģiju pārveidotājs. Radītājs izveidoja cilvēku pēc Sava tēla un līdzības. Taču ar to nav domāta fiziskā līdzība, bet gan enerģētiskā un informatīvā, lai katrs cilvēks spētu būt radošs Dieva palīgs. Modelis parādīja, ka cilvēks iziet caur visām dzīves formām, sākot ar vienkāršākajiem organismiem, augiem, dzīvniekiem, cilvēciskām būtnēm, lai gala rezultātā kļūtu par Dieva līdziniekiem. Cilvēks ir enerģētisks sabiezinājums, ko sauc par Dvēseli, Garu. Taču cilvēks pats attiecas pret sevi, vispirms kā pret ķermeni. Visuma likums skan: “Ko sēsi, to pļausi” – iemesla–seku likums. Tāpēc, tad, kad cilvēks pielieto viltības vai izdara sliktas darbības, domājot, ka citi jau to neredz, vienkārši nezina, ka visa šī negatīvā informācija līdz pēdējam sīkumam tiek ierakstīta viņa paša informatīvajā struktūrā, kas kā negatīva enerģija vērsīsies vēlāk pret viņu pašu. Arī vēl vēlāk, pēc sava ķermeņa atstāšanas, viņš skaidri saredzēs visu to, ko viņš ir darījis, domājis, ..., taču tad vairs tas nebūs labojams, būs jāpieņem automātiski izveidojusies Visuma (Dieva) reakcija. ... Kas ir Mīlestība? Tā ir Dievišķā enerģija, kas rada, izstaro, atdod un pārvalda Kosmosu. Dievs izstaro, atdod un tā ir Viņa Mīlestība.

V.D.Plikina modelis parādīja, ka pasaules gals kā tāds nebūs, jo šāds iznākums Radītājam nav vajadzīgs. Taču Apokalipses mehānisms – tas nav cilvēces iznīcināšana, bet gan attīrīšana no garīgajiem netīrumiem. Diemžēl daudziem vēl joprojām nav skaidrs, ka šis mehānisms jau strādā. Tagad katram ir jāapzinās notiekošais un jādara viss nepieciešamais sevis paša izlabošanai. Pirmais solis – visas savas darbības un rīcības, sava dzīves veida un pieņemto mērķu pašnovērtējums. V.D.Plikins novēl visiem mums, lai šis pašnovērtējums sakristu ar Dievišķajiem nodomiem. Mums ir tikai iespēja izvēlēties vienu no diviem: vai nu mēs pārejam uz nākošo garīgās attīstības līmeni, vai nē, trešā ceļa nav. Jau pašlaik redzam, ka cilvēciskās darbības visas sfēras ir nonākušas krīzes stāvoklī. Oficiālā zinātne neizskaidro, kā cilvēkam ir jādzīvo, kādas tehnoloģijas jāpielieto. Medicīna, izglītība ir panīkušā stāvoklī. Valsts grūst. Kad mēs dusmojamies valdības rīcības sakarā, mēs aizmirstam, ka nejaušību Kosmosā nav, nav arī nejaušība, ka sabiedrības attīstības līmenis šobrīd ir šāds. Mēs vienkārši esam saņēmuši to, ko esam nopelnījuši. Lai mēs dzīvotu citā sabiedrībā, arī mums pašiem ir jākļūst citādiem.

Kāpēc tas pašlaik notiek?

Saule un tai līdzīgās ap 100 miljardi zvaigznes veido Piena ceļa diskveida spirālveida galaktiku ar diametru ~ 100.000 gaismas gadi. Visumā ir ~ 20 milj. galaktiku. Saules sistēma atrodas ~ 3/5 attālumā no Galaktikas centra un ar ātrumu 240 km/sek apriņķo ap galaktikas centru 240-250 (ezotēriski 216 !) milj. zemes gados. Šo laika periodu sauc par Galaktisko gadu. Šī perioda laikā Zemes rotācijas ass stāvoklis daudzkārt izmainās – katrus ~ 26000 gadus Zeme veic pilnu ass precesijas ciklu.

Pašreizējais stāvoklis ir īpaši unikāls, jo pašreizējā laika periodā notiek vairāku kosmisko ciklu nomaiņa, kas nomainās tieši tāpat kā ziemu nomaina pavasaris. Nosacīti par ciklu nomaiņas robežu tiek pieņemti Ziemas saulgrieži 2012. gadā, kad notiks rets astronomisks notikums Saule pāries pār mūsu Piena Ceļa galaktikas asi un Zemes poli izlīdzināsies ar Galaktikas centru. Nosacīti tāpēc, ka precīzi izskaitļot ass šķērsošanu nav iespējams milzīgo attālumu dēļ. Šajā laikā no blakus Galaktikas centram esošajiem kvazariem pastiprināsies gamma – un rentgenstaru starojums. Tomēr šī enerģija ir salīdzinoši maza, salīdzinot to ar no Centrālās Saules un tai atbilstošā melnā cauruma izplūstošo enerģiju. Tieši šīs enerģijas darbība izraisa Galaktisko Nobīdi. Šī Nobīde uz Zemes uzsākās ap 1950. gadu un nobeigsies ap 2100. gadu. Tādējādi Zemes precesionālās izlīdzināšanās perioda enerģija darbosies kā grūdiens cilvēka evolūcijai.

Daži no šiem kosmiskajiem cikliem:

Visa Ūdensvīra - Zivs astroloģiskā cikla un Saules sistēmas griešanās astronomiskā cikla (~ 25920 gadi) ap Siriusu nobeigums, t.sk. Zivs laikmeta nobeigums un Ūdensvīra laikmeta (~ 2160 gadi) sākums.

To sauc arī par Lielo Ciklu vai pilnu Zemes ass precesijas ciklu, kas izpildās ~ 25920 gados. Skatoties no kosmosa, Ziemeļpols griežas pret pulkst. rād. virzienā. Tā Zeme, griežoties ap savu asi, kustās ap Sauli arī pret pulkst. rād. virzienā. Tomēr šīs planētas un Saule piespiež zemes asi “precesēt”, t.i., lēni kustēties pa apli pulkst. rād. virzienā, tātad pretēji Zemes griešanās virzienam. Uzprojektējot Zemes orbītu, uz debess sfēras izveidosies liels aplis, kas tiek nosaukts par ekliptiku. Ekliptikas malās ap 7 grādi no tās uz dienvidiem un ziemeļiem atrodas 12 zodiakālie zvaigznāji – Auns, Vērsis, Dvīņi, Vēzis, Lauva, Jaunava, Svari, Skorpions, Strēlnieks, Āzis, Ūdensvīrs, Zivs. Šie zvaigznāji izvietojas gar ekliptiku samērā vienmērīgi un tiek pieņemts, ka katrs zvaigznājs aizņem ~ 12 daļu no apļa, t.i., ~ 30° no 360°.

Zinot Zemes griešanos, rodas redzes ilūzija > 1. Katru dienu, Zemei kustoties no rietumiem uz austrumiem, Saule it kā kustas pa debess jumu no austrumiem uz rietumiem. 2. Zemei kustoties ap Sauli, ~ katras 30 dienas (gada 12. daļa), mūsu Saule it kā lēni pāriet no viena zvaigznāja uz otru, un šī šķietamā kustība arī it kā notiek no austrumiem uz rietumiem. Citiem vārdiem, novērotājam uz Zemes Saule vienmēr atrodas starp šo novērotāju un kādu no zvaigznājiem. Par vissvarīgāko stāvokli tiek uzskatīts pavasara stāvoklis (saule uzlec precīzi austrumos). Precesijas efekts spiež punktam pavasara saulstāvjos atrasties attiecībā pret visu zvaigznāju katru gadu ātrāk. Tagad tas atrodas pārejā no Zivs zvaigznāja uz Ūdensvīra zvaigznāju. Daudzi senie kalendāri pamatojās uz šo Lielo Ciklu, ieskaitot arī Maiju kalendāru. Katra Lielā Cikla beigās, Zeme un visa Saules sistēma cauriet to, ko parasti sauc par elektromagnētisko nulles zonu vai telpas zonu, kurā elektromagnētiskie lauki kļūst vājāki. Elektromagnētisko lauku atslābināšanās bieži (taču ne vienmēr) piespiež Zemes ziemeļu un dienvidu polus izmainīt atrašanās vietu vai savu polaritāti uz pretējo. Kaut arī Zemes cauriešanu caur minēto elektromagnētisko nulles zonu ar cilvēciskās brīvās gribas izpausmi novērst nevar, tomēr šī procesa sajušana ievērojami variējas atkarībā no katra konkrētā cilvēka fiziskā, emocionālā, mentālā (psiholoģiskā), uc. stāvokļiem. Cilvēkiem dzīvojošiem saskaņā ar Dievišķajiem mīlestības un līdzjušanas (līdzcietības) principiem būs daudz pozitīvākas šī notikuma sajūtas. Svarīgi saprast, ka nevar būt vispārējas apspriešanas, kas tad ir īsti noderīgs (piederīgs) katram konkrētajam cilvēkam. Šī nav “tiesas” diena. Dievs neizsaka spriedumu cilvēcei.

Galaktikas ~ 75.000 gadu cikla nobeigums

Tagad ir arī trīs Lielo ciklu (~ 75.000 gadi) nobeigums, kas nozīmē, ka Zeme ir nonākusi 3. blīvuma cikla nobeigumā. Tā kā ne visi cilvēki uz planētas ir gatavi virzīties uz 4. blīvuma līmeni, tad pārējās būtnes reinkarnēsies uz citu 3. blīvuma līmeņa planētu. Lai cilvēkam būtu tiesības pretendēt uz pāreju, viņam jābūt orientētam uz kalpošanu citiem vismaz 51% apmērā. Lai veiktu Debesbraukšanu, cilvēkam nav obligāti jāsaprot Viena Vienotības likums vai jāpārzina ezotēriskās, metafiziskās zināšanas. Tajā pašā laikā būtnes, kurām vēl vajadzēs papildus praksi 3. blīvumā, apjautīs sevi uz citas planētas, kur varēs atstrādāt savu karmu, iegūstot nepieciešamo dvēseles pieredzi. Bet “izlaiduma statusā” esošie reinkarnēsies uz Jauno Zemi.

Zemes nonākšana Gaismas enerģijas - fotonu joslā ar augstu vibrācijas frekvenci

Zemes garīgās un fiziskās attīrīšanas pārmaiņas, kā iekšējās, tā arī ārējās, jau ir uzsākušās un padziļinās tādā mērā, kādā Saules gredzens arvien vairāk iegrimst “fotonu joslā” – augstfrekvences kosmiskajā izstarojumā no Galaktikas centra. Jau vairākus gadus Zeme gan iegāja, gan iznāca no šīs joslas, taču sākot ar 2000. gadu Zeme iegrimst tajā uz nākošajiem 2000 gadiem. Svētie kodi, kas ir nepieciešami Saules gredzena garīgai atmodai un evolucionāram lēcienam, tiks nodoti Saulei, Zemei un visam Saules gredzenam caur Galaktikas centru, Sīriusu, .... Šie fotonu izstarojumi un kodi vibrēs ļoti augstā frekvencē. Ja Zemes cilvēka centrālā nervu sistēma, emocionālais un ēteriskais ķermeņi nebūs noteiktā veidā noskaņoti, cilvēkam būs grūti vai vienkārši neiespējami izturēt šīs vibrācijas.

Ko darīt?

Zemes cilvēkam ir maz informācijas par šādām izmaiņām, taču ja tu vēlies ko saprast, tad pacenties atcerēties visu, ko tu esi redzējis un dzirdējis, atzīmējis par globālajām izmaiņām uz Zemes, planētā un sabiedrībā, un sapratīsi, ka izmaiņu lielums ar katru gadu pieaug (kaut vai klimata izmaiņas). Paplašini savu apziņu un aptveri ar to visu planētu, visas valstis, tautas un katru cilvēku atsevišķi. Māte-Zeme izmainās un lūdz arī mūs izmainīties, apzināties sevi un rīkoties tikai caur Mīlestību.

Visas cilvēciskās darbības dziļākajā līmenī vienmēr motivējas ar vienu no divām sajūtām – Bailēm vai Mīlestību. Tātad dvēseles valodā ir tikai divas sajūtas, divi vārdi. Bailes – tā ir enerģija, kas saspiež, aiztaisa, ievelk, izvairās, slēpj, uzkrāj, rada zaudējumus. Mīlestība – tā ir enerģija, kas izpleš, paplašina, sūta uz ārpusi, atlaiž, rada atklājumus, dalās, dziedina. No tā izriet, ka cilvēka brīvā izvēle ir šo divu iespējamo domu - Baiļu vai Mīlestības izraisīts rezultāts. Tomēr izvēles mirklī Bailes uzvar daudz biežāk nekā Mīlestība. Tāpēc parasti cilvēks izvēlas darbību, kuru subsidē bailes, jo tā cilvēks ir mācīts. Taču būtu jāizvēlas darbības, kas pamatojas uz Mīlestību, un tad cilvēks spēs panākt vairāk nekā izdzīvošanu - uzvaru, veiksmi. Tikai tad cilvēks spēs izjust pilnā mērā, kas Viņš ir patiesībā un kas var būt. Lai samazinātu baiļu sajūtu, pirmais, kas būtu jādara ir pārtraukt nosodīt sevi. Dvēselei vajadzīgas sajūtas, ne zināšanas, bet jūtas. Viņai jau ir zināšanas, taču zināšanas – tās ir jēdzieni. Bet sajūtas – tās ir iegūtā pieredze. Mīlestība – tā ir nevis jūtu (naida, niknuma, iegribu, greizsirdības, skopulības) neesamība, bet visa tā summa, ko var izjust. Mīlestība – tā ir visa vispārējā summa. Kopējais daudzums. Tāpēc cilvēciskās Dvēseles mērķis ir sajust visu, lai viņa varētu būt visā. Tas nozīmē, ka cilvēkam ir jāmīl arī nepareizais, lai varētu izzināt “pareizo”. Tas, tēlaini izsakoties, nozīmē arī apskaut velnu (protams, realitātē tāds neeksistē), jo kā citādi nepareizo varētu dziedināt? Dziedināšana ir visa esošā pieņemšanas process, lai pēc tam varētu izvēlēties sev vēlamāko darbības turpinājumu.

Planetārās izmaiņas un izmaiņas sabiedrībā ir cieši saistītas. Mēs varam samazināt no bailēm radušās graujošās izmaiņas uz Zemes un sabiedrībā, ja izvēlēsimies Mīlestību. Jāaizdomājas par to, kā mēs dzīvojam, kādi ir mūsu mērķi un ideāli, un attiecīgi jāizmainās, jo Pāreja ir realitāte, nevis pasaka, kā to ir pierādījušas notikušās ciklu nomaiņas Zemes pagātnē, tā apstiprinot tagadnes laika īpašo nozīmi. Ar šo informāciju nav domāts biedēt cilvēku ar šo notikumu un arī nekas no cilvēka netiek pieprasīts. Tiek vienkārši izteikta patiesība, kas, iespējams, var tevi atmodināt. Taču, ir cilvēki, kuriem nepatīk, ka viņus modina. Tādu ir daudz, jo vairākums izvēlas dzīvot aizmiguši. Tāpēc arī pasaule vēl ir tāda, kādu tu to redzi.

Kādai būtu jābūt izvēlei? Tas vispirms nozīmētu cenšanos izprast, „kas ir kas” un sevi, pirmkārt. Tā ir pastāvīga līdz sekošana sev un dzīve ar Mīlestību sirdī, ar Svēto Sirds un Dvēseles Mīlestību. Vienkārši runājot, vienmēr būtu jāatrodas optimistiskā garastāvoklī, ar prieku emocijās, ar tīriem Nodomiem. Tā ir veselīga fiziskā eksistence, tā ir pārliecība par saviem spēkiem, tā pacietība un pieticība savā darbībā. Tev pašam vien būs jāseko, kādā mērā tas tev izdodas, un neveiksmes gadījumā tikai tu viens vien vari atrast tam iemeslus. Neviens un nekad nevar kaut ko izdarīt tavā vietā vai mirt par taviem grēkiem. Šajā sakarā pietiek minēt tikai divus iemeslus: 1. Tev ir dotas iespējas brīvi izpaust savu gribu, tātad tikai tu pats vari atbildēt par izdarīto; 2. Nepastāv tāda lieta, kā nepiedodama kļūda vai kļūda, kas spiestu tev būt ar rakstura nepilnībām, t.i., būt grēcīgam. Tu esi tikpat pilnīgs, kā tajā mirklī, kad tevi radīja Dievs. Un tu vienmēr būsi tāds pilnīgs, tīrs un svēts, ja vēlēsies. Tāpēc meklē sevī. Atbrīvo sevi un esi laimīgs. Atļauj to sev tieši šeit un pašlaik. Vienkārši Mīli un Priecājies. Vienkārši tāpat. Ja vēlies, izbaudi arī citas jūtas, citus stāvokļus, bet pēc tam atkal atjauno sirdī Mīlestību un Prieku. Tas ir viss. Dziedi. Kad cilvēks dzied, viņš nedomā un neko nebaidās, jo tad cilvēka intelekts klusē. Tas jau ir zināms „Šeit un Pašlaik” stāvoklis. Dvēseles lidojums ...

Ja apzināti gribi pieradināt savu prātu domāt pa jaunam, tad darbojoties dari to lietu, kuras sakarā gribi iegūt jauno domu, runā tos vārdus, kuri tev palīdzēs uzturēt jauno domu un dari to pietiekoši bieži. Savu prātu ir tā jātrenē, lai visu laiku pieturētos pie iesākuma radošās domas. Izmanto dižo komandu, kas piesauc radošo spēku: “ES ESMU”, jo tas ir pats spēcīgākais veidojošais spēks visā Visumā. Viss, ko tu domā, saki, pēc šiem vārdiem iekustina attiecīgos pārdzīvojumus, piesauc un pievelk tos pie izteicēja. Visums nezina nekādu citu funkcionēšanas paņēmienu un izvēlamo ceļu. Lai to visu panāktu, vispirms ir jāiemācās izsekot savām domām; domāt par to, par ko tu domā. Ja ievēro, ka domā negatīvas domas (attiecībā pret tavu augstāko ideju), tad pārdomā tās vēlreiz. (Jesua: Tā, kas tu esi, galīgajā realizācijā paliek tikai viena patiesība – „ES ESMU”. Šajā mistiskajā mantrā ļoti precīzi ir savienoti divi aspekti. “ES” ietver vīrišķo enerģiju un “ESMU” sievišķo. “ES” ierobežo, diferencē, fokusē virzienu un individualitāti: ES t.i., es, bet ne citi un pēc tam ESMU. “ESMU” enerģija visaptver un sakopo. Tā atspoguļo Mājas okeānu – neizsmeļamo, bezizmēra nediferencēto enerģijas avotu. Tāds ir sievišķās enerģijas kodols – tekošais un savienojošais aspekts. “ES ESMU” kopumā izpaužas kā vīrišķās un sievišķās enerģijas saplūsme laimīgā vienotībā.)

Tātad pastāv tikai divas pamatprakses – darbs baiļu (zemo vibrāciju) samazināšanai un darbs Mīlestības (augsto vibrāciju) palielināšanai.

Daži skaidrojumi:

^*1 Debesbraukšana. Cilvēka garīgās apskaidrības (apgaismības) stāvokļa un apzināta sava individuālā “es” izlīdzinājuma rezultātā notiek fiziskā ķermeņa pārcelšana augstākā dimensijā bez fiziskās nāves pieredzes cauriešanas. Tas notiek pateicoties tādam šūnu vibrāciju līmeņa pieaugumam, kad fiziskais ķermenis vairs nevar palikt kā “fiziskais”. Cilvēkam esot Trīsdimensiju realitātē šādā vibrāciju frekvences pieaugumā, viņš pakāpeniski vienkārši pazūd, kļūst neredzams pārējiem cilvēkiem.

Saskaņā ar citu skaidrojumu, Debesbraukšana – tas ir līdzsvara punkts, kuru var sasniegt fiziskās eksistences procesā. Tas ļauj pāriet uz jaunu apziņas līmeni un jaunu eksistences plānu. Šajā līmenī kļūst iespējams evolūcijas tecējuma un daudz plašāka mēroga radošās attīstības redzējums. Šis līdzsvara punkts tiek sasniegts, apvienojot cilvēka fiziskos, emocionālos, mentālos un garīgos aspektus pilnīgā savstarpēji saskaņotā saistībā, pie tam katrs no šiem aspektiem ir pilntiesīgs partneris šajā saistībā. Šajā līdzsvara stāvoklī cilvēka Dvēsele pilnībā ir apvienojusies ar fizisko ķermeni. Kad līdzsvara stāvoklis ir sasniegts, cilvēks ir gatavs pilnībā pakļauties Dvēseles vadībai. Šajā gadījumā cilvēks spēj pārvarēt trīsdimensiju fiziskās eksistences robežu un pāriet uz augstāku dimensiju, pirmkārt, uz IV – jaunu materiālo realitāti uz Zemes. Pēc šādas pārejas cilvēkam nebūt nav obligāti jāpamet Zeme.

^*2 Dimensijas. Apziņas sfēras, kuras viena no otras atšķiras ar vibrāciju frekvences diapazonu un formas eksistēšanas vai neeksistēšanas dabu. Tās ir Visuma enerģētisko vibrāciju diapazona sektori. III dimensiju var noteikt kā redzamā elektromagnētiskā spektra redzamās gaismas sektoru. IV dimensija sākas ar ultravioleto gaismas sektoru. V dimensiju var pielīdzināt rentgenstaru sektoram. ... Alternatīvās dimensijas eksistē tajā pašā vibrāciju līmenī, taču viļņu kustības plakne griežas ap enerģētiskās plūsmas virziena līniju, un tās ir sasaistītas ar ierobežotu punktu skaitu savā iekšienē.

Piezīme. Kryona čennelingos IV dimensija ir III dimensionalitāte (garums+platums+augstums) + laiks.

^*3 Dvēsele. Pastāv daudzi Dvēseles definēšanas un izpratnes paņēmieni. Sākumā var teikt, ka Dvēsele ir starpnieks starp iemiesojušos personību uz Zemes un Garu, tur debesīs. Visās cilvēka iemiesošanās līdz pat IV dimensijai (blīvumam), Dvēsele (Augstākais ES) kalpo par personības audzinātāju un skolotāju. Taču IV blīvumā Dvēseles (kauzālais) ķermenis mistiskā kārtā izgaist un Dvēsele atgriežas augšup uz Garu, jo Dvēseles mērķis un funkcija visās daudzajās reinkarnācijās gadsimteņu ilgumā ir piepildīts un izsmelts. Tad Gars kļūst par Dvēseles audzinātāju un skolotāju. Matērija ir līdzeklis izpausties Dvēselei fiziskajā plānā tāpat kā augstākajos plānos Dvēsele ir līdzeklis izpausties Garam. Dvēsele nav ne Gars, ne matērija, tā ir vidutājs starp Garu un matēriju - saistposms starp Dievu un formu.

Dvēseli vai Augstāko “ES” var definēt kā radītā fiziskā Visuma pievelkošo spēku, kas satur kopā visas formas, lai Dievs varētu izpaust un izteikt Sevi caur to. Personību sastādošie - fiziskais, emocionālais un mentālais ķermeņi, ir sava veida Dvēseles “apģērbs”. Garīgās evolūcijas procesā tie kļūst par Gara “apģērbu”. Dvēsele vai Augstākais “ES”, tāpat kā personība, pastāvīgi evolucionē, t.i., atrodas izziņas un izaugsmes procesā. Pastāv uzskats, ka Dvēsele ir pilnīga, taču tā tas nav, jo tā arī evolucionē, tikai augstākā līmenī nekā personība. Visas Dvēseles neatrodas vienā un tajā pašā evolūcijas līmenī. Tātad, ir svarīgi saprast, ka cilvēki kā personības ir atkarīgas no viņus vadošajām Dvēselēm tāpat kā viņu Dvēseļu izaugsme ir atkarīga no personību iegūtās pieredzes kvalitātes. Tāpēc, tev jāiemācās uzskatīt sevi kā Dvēseli, lai pēc tam vēlāk, paaugstinot savu vibrāciju līmeni, spētu redzēt sevi kā Garu vai Dievu, kas atrodas iemiesojumā. Lai pilnībā to varētu apzināties, īpaši svarīgi iemācīties saredzēt to arī citos. Tas, ko tu spēsi saredzēt citos – tas patiesībā būs tā spoguļattēls, ko tu saredzi sevī.

Dvēsele pārņem fizisko, emocionālo un mentālo ķermeni (personības sastāvdaļas) pakāpeniski lēna un gara procesa ietvaros. Dvēsele ieiet ķermenī tieši pirms cilvēka piedzimšanas vai tūlīt pēc tās. Potenciāla kontakta iespēja tieši ar Garu var iesākties pēc tam, kad Dvēsele sāk pāriet uz IV blīvuma līmeni. Šis process, iespējams, var būt nedaudz paātrināts.

^*4 Laiks un mūžīgais “Šeit un Pašlaik”. Tava pagātne un vēsture patiesībā ir pieredzes kopums, kuru tu nesi savā Dvēselē. Tas, ko tu izsaki hronoloģijas terminos, vienkārši ir tavs šīs dzīves instruments – tava tīri cilvēciskā maniere noskaidrot savu atrašanos notiekošajā procesā. Parastā nozīmē izsakoties, par tavu pagātni var runāt kā par tavas konkrētās pieredzes kopumu. Un šis process vienmēr ir virzība laikā tavā pašreizējā procesā. Vienlaicīgi patiesība ir arī tas, ka sevis izziņas procesā, meklējot savu dievišķo būtību – izdarot konkrētu darbību, tu tēlaini izsakoties, pārkāpj laika rāmjus, jo tava apziņa, dziļākā būtībā nebūt nav piesaistīta ne laikam un telpai, ne arī fiziskajam ķermenim vai Zemei. Šajā mirklī vairs nav svarīgi, vai tevi traumējošā pieredze ir iegūta vakar, pirms 100 gadiem vai jebkādā citā tavā dzīvē, jo tā atrodas tavas būtnes enerģētiskajā laukā – aurā. (Tu atrodies uz dzīves līnijas, kurā ir šī konkrētā negatīvā pieredze.) Tajā pašā mirklī, tiklīdz tu dziedini šo traumu, tu vienlaicīgi izmaini pagātni. (Tu pārej uz citu dzīves līniju, kurā vairs nav šīs negatīvās pieredzes.) Tādējādi var teikt, ka pagātne vienmēr atrodas mirklī “Šeit un Pašlaik” enerģētiskā lauka veidā, jo dzīves līniju kopums ir bezgalīgs. Iedomājies sevi atrodamies tāda lauka iekšienē, kas aptver tevi, vibrē un iespaido to, ko tu dari savā apziņā, vienlaicīgi atrodoties nepārtrauktā mijiedarbībā ar savu pagātni. Šajā nozīmē laiks nepastāv, tātad nav pretrunas starp to, kad tiek runāts par pagātni un mūžīgo “Pašlaik”, jo viss pastāv vienlaicīgi. Arī tāpat nākotne, jo katrai konkrētajai dzīves līnijai ir jau iepriekš zināmi konkrēti nākotnes notikumi. Taču, kuras konkrētās dzīves līnijas konkrētie notikumi notiks ar tevi ir atkarīgs tikai no tavas brīvās izvēles mirklī “Šeit un Pašlaik”. Tā kā viss (pagātne, tagadne, nākotne) ir viens tavai dziļākajai būtībai brīvi pieejams bezgalīgs nepārtrauktā mijiedarbībā esošs enerģētiskais lauks, tad var apgalvot, ka mirklis “Šeit un Pašlaik” ietver visu.

...

Tagad ... aiztaisi acis ... atslābinies ... nedaudz pārdomā izlasīto.

Ieklausies savā sirdī, savas Dvēseles čukstos ...

Sajūti Avota KlātEsību sevī ...

Izdzirdēsi un sapratīsi ...

...

Tad tu sajutīsi, ka esi brīvs. Dažkārt, kaut kas tevī jau ieteica to darīt, taču tu aizraidīji šīs domas, nevēloties pazaudēt esošo tevi apmierinošo komforta stāvokli. Taču, varbūt tu esi tas Cilvēks, kuru neapmierina esošā lietu kārtība un tu jau atmodini savu apziņu, jo vairs nevēlies skatīties tikai sev zem kājām, bet gan pacelt acis augšup uz Virsotni (Avotu). Izdarot neviļus soli Virsotnes (Avota) virzienā, tu, iespējams, jau kādreiz sajuti lielo Mīlestības, Miera un Līdzcietības pret visu Esošo sajūtu. Tu, iespējams, sajuti, ka tas, kas tevī iedegās ir Virsotnes (Avota) daļiņa. Un tu nolēmi iespējamības robežās tuvoties Virsotnei. Pieņēmis šādu lēmumu, tu varbūt pirmoreiz tā nopietnāk paskatījies apkārt un ievēroji, ka Izmaiņu enerģija jau darbojas ...

Piebilde: Man tāpat kā ikvienam uz Zemes esošajam cilvēkam ir tiesības uz savu viedokli par jebko.

Šajā weblapā ievietotie mani oriģināltulkojumi (neesmu valodnieks, tāpēc jau iepriekš atvainojos par iespējamajām kļūdām) tomēr ir uzskatāmi par manu materiālu interpretāciju, jo es dažkārt īsinu oriģinālo tekstu, lai arī nesagrozu informatīvajā materiālā izteikto jēgu.

Mīlestību, Siltumu un Gaismu Tev, Visiem!

Juris