Informatīvie materiāli

M I N I M U M S
par iespējām sakārtot savu dzīvi
ja vien vēlies to darīt

2. Minimums par iespējamajiem darbības variantiem

Visām izvēlēm ir sekas. Pastāv divu tipu sekas. Vienas sekas ierobežos tevi un izdarīs negatīvu iespaidu uz tavu dzīves pieredzi. Citas - atbrīvos tevi un bagātinās tavu dzīves pieredzi. Tātad sekas var padarīt tavu dzīvi būt "par mazāk" vai būt "par vairāk". Sekas "par mazāk" ir ierobežojošās sekas - tās ir rezultāti tādām izvēlēm, kas pamatojās uz nepilnīgu esošās situācijas un pieņemamā lēmuma sapratni. Tad tava dzīve var būt kā lejupejoša spirāle, kas ierobežo dzīves pieredzi, izraisot trūkumu, vilšanos, bailes, dusmas un cīņas nepieciešamības sajūtu. Sekas "par vairāk" ir atbrīvojošās sekas, kas pamatojās uz izpratni par sevi un par citiem. Jo tuvāk tu nokļūsi patiesībai, jo vairāk tā tevi atbrīvos, lai nodrošinātu tev būt vairāk. Tad tava dzīve var būt kā augšupejoša spirāle, kas pastāvīgi paplašina dzīves pieredzi un veicina tālāko attīstību, laimi un dvēselisko mieru. Pielietojamo variantu jāizvēlas pašam, jo tu taču izvēlies vienmēr, neatkarīgi no tā vai to dari pats vai nē. Tikai pats vien zini vai šie lēmumi tiek pieņemti apzināti vai neapzināti.

Jo tālāk tu būsi no patiesības, jo vairāk tās trūkums ierobežos tevi un pārvērtīs tavu dzīvi par cīņu, jo tu tādā veidā (intuitīvi !) mēģināsi no "būt mazāk" kļūt par "būt vairāk". Tad, droši vien, izdarīsi arī vēl citus nepārdomātus (neapzinātus) lēmumus, kas neizbēgami novedīs vēl pie lielāka skaita ierobežojošām sekām. Ja tā tas turpināsies ilgāku laiku, tad tev jau var sākt likties, ka viss, ko tu dari, izraisa tikai ierobežojošās sekas. Šāds stāvoklis, uztverts savā galējībā, spiež tevi justies tā, it kā nebūtu nekādas izvēles, nekādu labvēlīgu dzīves variantu. Tāds ir garīgās bezspēcības, garīgās nāves stāvoklis. Tātad nepārdomāta izvēle šādā stāvoklī šo stāvokli vēl tikai pasliktina. Šī lejupejošā, sevi pašuzturošā spirāle var tikt pārtraukta tikai ar tavas gribas piepūli - darbību. Tev ir jāvēlas atkal pārņemt varu pār sevi un pašam veikt izvēli. Tāpat tev jāvēlas saprast savu dzīvi, jo tikai tas tev dos iespēju veikt apzināto izvēli un izbēgt no nepatīkamā stāvokļa. Tev būs nepieciešams papūlēties, lai izrautos brīvībā, jo problēmu nevar atrisināt ar to pašu apziņas stāvokli, kas radīja šo problēmu.

Tavs vispārējais priekšstats par pasauli, tava pamatkoncepcija, ir veidojusies ilgā laika periodā un tāpēc uz to ir atstājušas iespaidu daudzas idejas, no kurām dažas ir aprobežotas vai pat kļūdainas. Tavas dzīves izmaiņas iespējas ir apslēptas šo kļūdaino ideju atrašanā un nomaiņā ar augstāka līmeņa sapratni. Ja cilvēks jūtas bezspēcīgs, it kā viņam vairs nav nekādu citu dzīves variantu, viņš VIENMĒR negrib apšaubīt kādu "neapgāžamu" pārliecību, viņš ir ieciklējies uz šo aprobežoto vai kļūdaino ideju, atsakoties pat šaubīties par to. Iespējams, ka šis cilvēks ir ieprogrammēts baidīties, ka notiks kaut-kas "slikts", ja viņš šaubīsies par agrāk izvēlēto "nekļūdīgo" dogmu. Vai arī, varbūt, viņš ir padevies lepnīguma kārdinājumam, uzskatot, ka viņa ticības sistēma ir pati labākā - absolūtā patiesība un tāpēc par to nevar šaubīties. Šāda atteikšanās pamest sava prāta izveidoto cietumu ir galvenais faktors, kas notur ļoti daudzus cilvēkus vienveidīgo cīņas un ciešanu mehanisko darbību slazdā. Tāpēc izvēlei ir jāpamatojas uz augstāku dzīves izpratni un to tu vari panākt tikai izejot aiz savu pašreizējo zināšanu un pārliecību robežām, aiz savām prāta - mentālajām (EGO izveidotajiem "pareizo" stereotipu kompleksu) nostādnēm.

Dzīve - tā ir nepārtraukta attīstība. Atskaties vēsturē un pārliecinies, ka neviena ideja (reliģioza, politiska, zinātniska, ...) nav izturējusi laika pārbaudi. Iemesls tam ir tas, ka cilvēce, lai arī negribīgi, tomēr nodarbojās ar augstākas izpratnes meklējumiem, vēlējās domāt plašāk nekā to noteica tā laika mentālie (sabiedrības "pareizie" stereotipi) ierobežojumi. Tātad, laika gaitā jebkura esošā ideja tiek nomainīta ar jaunu ideju ar daudz plašākām izskaidrošanas iespējām un labāku praktisko pielietojumu, jo panākot augstāku izpratni, var tikt formulēti precīzāki jautājumi, kas neizbēgami noved pie labākām atbildēm.

Risinājums ir it kā vienkāršs. Vai nu tu pavadīsi savu dzīvi, aizsargājot savu īpašo pārliecību sistēmu, vienlaicīgi pārtraucot savu dzīves izpratnes sistēmas paplašināšanu, vai nu dzīvosi dzīvi godīgi un patiesi meklēsi patiesību (kas var būt priekš tevis šobrīd arī nežēlīga), pat ja meklējumi spiedīs tevi iziet ārpus vispārpieņemto "pareizo" uzskatu ārējiem rāmjiem. Abus dzīves variantus vienlaicīgi izdzīvot nav iespējams. Meklējot patiesību, uz katru tavu jautājumu ir iespējams saņemt atbildi. Protams, uz dažiem jautājumiem nav iespējamas tiešas atbildes, jo tie pamatojas uz tavām vēl nepilnīgām zināšanām. Taču pat uz tādiem jautājumiem dotā atbilde paplašinās tavu izpratni, radot tev iespēju uzdot labākus (precīzākus) jautājumus. Taču, ja uz uzdoto jautājumu tu vispār neatradi atbildi, tad tam var būt tikai viens skaidrojums - tu atbildi meklēji nepareizajā vietā vai arī veltīji jautājumam nepietiekoši daudz uzmanības. Vienīgais loģiskais slēdziens šādā stāvoklī ir: "Lai atrastu kaut ko, kas tev nav, tev vajag paplašināt sava dzīves skatījuma rāmjus". Tas ir mūžsenais likums: "Kad skolnieks ir gatavs, tad būs arī skolotājs". Ja tu lūgsi augstāku izpratni, tad tu VIENMĒR to saņemsi. Jautājums tikai, vai tava saprāta elastīgums spēs atzīt skolotāju, atzīt jauno sapratni. Atbilde ir atkarīga no tava vēlmes spēka paskatīties aiz savas ierobežotības. To izlemt darīt vari tikai TU PATS.

Kā novest sevi pie mirkļa, lai izmaiņu vēlme sevī kļūtu tik spēcīga, ka pietiktu sava prāta atvēršanai priekš nepieciešamo izmaiņu rosināšanas? Daudziem cilvēkiem, lai to panāktu ir nepieciešama līdz galējībai novesta smaga krīze. Tad viņi beidzot aptver, ka tā tas vairs nevar turpināties, ka kaut kam tomēr ir jāmainās! Taču pieļaut sev nokrist līdz dziļai krīzei, tas nebūt nav vienīgais veids kā pārvērsties, jo tu taču jebkurā mirklī vari pieņemt apzinātu lēmumu meklēt savādāku dzīves uztveri citādas izvēles izdarīšanai. Teorētiski tu to vari izdarīt tieši "šeit un pašlaik". Lai gan lielākoties, cilvēks vēl nav gatavs izdarīt šo izvēli.

Kas tad nosaka šo gatavību? Tava gatavība izteiksies pārmaiņu vēlmes pārsvarā pār bailēm atteikties no saviem pastāvošajiem uzskatiem. Lai sekmētu nonākšanu līdz šim punktam ir lietderīgi saprast, kur atrodas laime.