Informatīvie materiāli

Kryona vēstījumi 1993-2010 īsumā (turpinājums)

14. Šeit un pašlaik

      1401 Kā atrasties „šeit un Pašlaik”? K: Visa atslēga ir Nodoms. Nodoms – tava garīgā daļa, kas vienmēr zina notiekošo. Ja tu sliecies „peldēt”, tas nozīmē, ka tu ne pārāk daudz laika pavadi tagadnē. Nodoms atrasties „šeit un pašlaik” palīdz tavam ķermenim rast mērķi. Tāpat pievērs uzmanību savai barībai, jo tas, ko tu ēd palīdz atbilstošā veidā iezemēt tevi. Neaizmirsti vingrinājumus. Tie arī dod labu iezemēšanos.  

1402 4-D-te. Li Kerrolls: Kryons uzskata Laiku par vienu no dimensijām. Tāpat Kryons apgalvo, ka katra no šīm dimensijām – Augstums, Platums, Garums un Laiks ir mainīgi un abstrakti pēc savas dabas. Tāpat jāsaprot, ka neviena no šīm dimensijām neapzīmē lietu – tās ir jēdzieni. Metaforiskā vilciena apļveida sliežu ceļš nekad nebeidzas; Vienmēr viens un tas pats vilciens un tas pats ātrums. Kaut arī vilcienam ir daudz dimensijas, C redz tikai četras: 1. - augstumu, 2. - platumu, 3. - garumu un 4. - laiku. Citas dimensijas, kuras C redzēt nevar: 5. - spējas paskatīties pa vilciena logu un redzēt to, kas slīd garām; 6. – vilciena dzinēja ātruma kontrole; 7. - spējas paskatīties uz sliežu ceļu vilciena priekšā; 8. - vilciena struktūra (sastāvs). Ir vēl citas dimensijas. 

      1403 Kas ir Laiks? Laiks uz Zemes ir it kā absolūts, jo zinātne ir kalibrējusi atompulksteni ar precizitāti līdz sekundei tūkstošgadē? Li Kerrolls: Patiesībā viss ir otrādi – laiks ir mainīgs. Zinātnieki neapzīmē laiku kā dimensiju, taču Kryons saka, ka C-ki dzīvo 4-D-tē, jo uzskata laiku kā vienu no dimensijām un tie ir jēdzieni.

   1917. gadā Alberts Einšteins izteica Relativitātes teoriju, taču es formulu E=mc² neskaidrošu. Galvenā izteiktā doma – laiks tomēr ir  mainīgs (vai relatīvs) atkarībā no kustēšanās ātruma. Piemērs: „Ja kosmiskie ceļotāji ārpus Zemes kustēsies gandrīz ar gaismas ātrumu, tad pēc atgriešanās uz Zemes redzēs, ka uz Zemes palikušie ir vairāk novecojuši, nekā viņi! Izrādās, ka laiks ceļotājiem bija lēnāks nekā palicējiem uz Zemes, kaut arī pulksteņi strādāja vienādi.” Einšteins uzskatīja, ka kustības ātruma izmaiņas radīja atšķirības laika audumā. Tātad arī zinātne ir atzinusi, ka laiks var būt mainīgs. K: Es izteikšu šādu metaforu: „Divi vilcieni izbrauc vienlaicīgi, taču viens brauc ātrāk nekā otrs un mērķi sasniedz ātrāk. Cilvēce vilciena realitātē laiku redz tikai kā „pulksteni”. Netiek uztverta dimensija, kas ļauj redzēt citu StIz-a laika veidu – vilciena, kurā atrodamies, ātrumu.”

   Tas tiek teiks, lai jūs saprastu vairāk par Laiku „PAŠLAIK” un Realitāti. Jūs atrodaties maldīgā, atvasinātā laikā, sauktu par Lineāro Laiku. Dieva Laika kontūra ir PAŠLAIK. Zemes laiks ir „maldīgs”, bet C-kam visas lietas virzās taisni, veidojot Laika līniju pagātne – tagadne (PAŠLAIK) un iespējamā nākotne. Jūs jau atrodaties PAŠLAIK, taču jūsu lineārā uztvere ir kaut kas, kas jūsu ērtībām „pielīmēts virs ~ PAŠLAIK ~”. Jums tagadne ir ŠODIENA vai PAŠLAIK. Kad jūs nokļūsiet rītdienā, tad arī būs tā pati ŠODIENA vai PAŠLAIK. Tātad, C-kam atrodoties pagātnē vai nākotnē, tās vienmēr izteiksies, kā atrašanās šODIENĀ vai PAŠLAIK. Tādējādi PAŠLAIK vienmēr ir gan jūsu, gan mana realitāte, bet pagātne un nākotne ir tikai jēdzieni. Kāda ir atšķirība starp Laika PAŠLAIK realitāti un Lineārā Laika ilūziju? To ir grūti aptvert ar lineāro prātu.

   Laiks PAŠLAIK ir aplis. Viss, kas jebkad bijis vai būs, „x” formā atrodas šajā aplī. Tu (mēs) atrodies laika apļa viducī. Viss, ko tu darīji, vēl joprojām atrodas kopā ar tevi šajā PAŠLAIK (kā fotogrāfijas, kā atmiņas, ...). Tieši PAŠLAIK tas viss ir kopā ar tevi un veido tavu realitāti. Nākotne, kas tev vēl ir kā neizpausta, eksistē kā „izpausmes iespējas” tavā aplī PAŠLAIK. Tādējādi, arī nākotne ir kopā ar tevi šajā PAŠLAIK. Viss aplis PAŠLAIK ir noskaņots uz enerģiju, ko sauc par MŪSU REALITĀTI, kas sastāv no tagadnes, pagātnes un nākotnes iespējām. Tad, kad tu izpaudies (vai ne izpaudies) kādā no nākotnes iespējām, TAVAS (MŪSU) REALITĀTES „kastītes” uzbūve izmainās. Tātad, mainot PAŠLAIK sajaukuma iespējas, tu vienlaicīgi maini sev arī Patieso REALITĀTI. Tādējādi GD ir uzskatāms par „Realitātes nobīdītāju”, kas, izmainot PAŠLAIK, spēj izmainīt cilvēci un savu planētu. LINEĀRAIS Laiks tev ir pierasta lieta. PAGĀTNE – bijušais Laiks, kas neatkārtosies. ŠODIENA – tieši PAŠLAIK notiekošais – jūsu pašreizējā Realitāte. NĀKOTNE – nav zināma un izsakās tikai kā cerības. Taču visi šie jēdzieni ir izkārtojušies bezgalīgās mirkļu PAŠLAIK sēriju virtenēs. Laikā PAŠLAIK tava eksistence ir eksistējošās pagātnes, eksistējošās tagadnes un eksistējošās tevis veidoto nākotnes iespēju enerģiju momentfotogrāfija. Tātad ir nobeigta līdzsvarota tā aina, kas tu esi un, kas vari kļūt. Tāpat šajā ainā ietilpst paškontrole, tiesības kaut ko izdarīt un tavs viedums (izpratne par esību). PAŠLAIK eksistence veido C-ku, kas spēj dzīvot pasaulē ar pagātni, skatot to ar tā acīm, kas zina par bijušajiem kāpēc. Tāpat, viņš var atrasties pasaulē kopā ar tagadni, skatot to ar tā acīm, kas zina par iespējamajiem kāpēc nākotnei. Tāds C apzinās, ka aplis ir pietiekoši mazs, lai to varētu izprast un, ka viss tur esošais ir zināms kā StIz-ma ceļš. Tāpat šāds C saprot, ka viņa aplis PAŠLAIK pieder viņam. Tas veido viedumu un pasauli. Viss, ko tu pats esi izveidojis, tu pats vari arī kontrolēt un tāpēc esi atbildīgs par to. Realitāte ir kaut kas, kas veido kaut ko tavā vietā. Atšķirībā no lineārā C-ka, kas skumst par pagātni, cenšas tikt ar to galā, balansējot starp tagadni un bailēm par nākotni, PAŠLAIK C atrodas pasaulē izprotot: „Viss, kas es esmu bijis un būšu, atrodas tieši PAŠLAIK manā enerģijā. Tādējādi man ir visi instrumenti, lai es spētu iekļūt jebkurā iespējā, kuru es esmu izveidojis vai jebkad izveidošu”. Savā lineārajā izpausmē nākotne var likties nezināma, taču tās enerģija jau ir zināma. Apgaismotam C tas veido sajūtu „būt par to un darīt to”, pat ja nākotnes notikums vēl joprojām liekas „nezināms”. Tas kā kinofilmā: Beigas zināmas, bet kā tās tiks sasniegtas – nē.

  Kāda atšķirība starp Cilvēcisko būtni, kas virzās pa taisnu līniju un Cilvēcisko būtni, kas saprot pastāvīgu atrašanos atklātā aplī? Tev liekas, ka „Garīgajā apzināšanās procesā tu ej pa taisnu kā bulta „gaismas” ceļu”. Tomēr stādies priekšā - dzīve tas ir aplis. Tu kopā ar mani atrodies mazajā aplī. Redzi sliežu ceļu ap sevi? Tu vari redzēt visu ceļu. Tagad pagriezies un rūpīgi to apskati. Ja vēlies, paskaties atpakaļ un ieraugi, ka tas, kas tikko bija aiz tevis pārvēršas par apli un kļūst par tavu nākotni. Tas viss ir šeit un pašlaik. Nekāda ceļa daļa nevar būt slēpta, viss ir redzams. Aplis ir Dievišķs. Dažkārt tas kustas fantastiskā ātrumā, bet citkārt apstājas. Dažkārt tā centrs kustas ātrāk nekā ārējās daļas, citreiz atnāk sinhronitāte un satiekas ar tevi, pat ja tu esi „apstājies un gaidi”. Vēl citreiz tas pat tevi grūž uz priekšu! Es vēlētos dod procesa nosaukumu: mīlestība, rūpes un aizsardzība.  

  Vai tu esi kādreiz saticis C-ku, kas jūtas pilnīgi nesatraucams attiecībā pret visu, kas var notikt? Es domāju pilnīgi mierīgu C-ku, ne vienkārši izsakošu nepatiesu ideju: „Dievs par mani parūpēsies”. Ja tiešām esi, tad tu esi saticis C-ku, kas izprot Laika PAŠLAIK Dievišķumu. Viņš/viņa ir izpratis, ka viss, kas var notikt, būs labi viņa/s spēju rāmjos, jo pats/i vien šo realitāti izveidoja. Jums visiem ir dota šāda iespēja, un tev nav „jābalstās” uz to, ko dod Cilvēciskā Dualitāte. Protams, tā ir tavas pārbaudes (izkļūšanas no 4-D-lās „kastītes”) daļa un arī vadības panākšana pār savām paša dzīvēm. Protams, tas ietver sevī arī tavas iegūtas varenības piešķiršanu citam C-kam vai jebkādai citai būtībai Visumā. Viss teiktais attiecas arī uz tavām tiesībām kaut-ko izdarīt, iepazīt, atbildēt un attīstīt pašapziņu. 

  Piemērs – Realitāte *A: C „x” pastāvīgi atrodas pagātnē un tas viņu noformēja tādu, kāds viņš pat nepatīk pats sev. Tādējādi  atrodoties PAŠLAIK, viņam nepatīk tas, ko viņš redz. Vēl vairāk, ņemot vērā savu pagātnes pieredzi, viņš vienmēr baidās no nākotnes. Tātad šis C „x” izveidoja PAŠLAIK pamatotu uz bailēm, upura sajūtu un nepietiekamo pašnovērtējumu.

  Piemērs – Realitāte *B: C „x” sāk izprast, kā lietas notiek patiesībā. Viņš skatās pagātni un uzņemas atbildību par to. Tādējādi pagātne eksistēja ar viņa atļauju un sniedza viņam taisnīgu vērtējumu viņa pašreizējās eksistences ietvaros. Tagad viņš jūtas labāk un pašlaik ir pārliecināts, ka viņa nākotne ir piepildīta garīgi. Tātad šis C „x” izveidoja uz mīlestību, izpratni, atbildību un cerībām pamatotu PAŠLAIK.

  Ar ko atšķiras B realitātes C „x”, salīdzinot ar A realitātes C „x”? B realitātes C „x” ne tikai vienkārši izmainīja savu pasaules uzskatu vai iztēli, ne tikai uzsāka domāt pozitīvi, bet arī izmainīja savu Realitāti. Viņš izmainīja savu iekšējo izpratni un pat savu Laika kontūru. Tas, kas šobrīd ir C „x” B realitātē, daudz vairāk līdzinās viņa iekšējam Eņģelim.

      1404 Kas ir „0”? K: Jā, „0” ir pats svarīgākais skaitlis. Nulle ir nevis „skaitlis”, bet enerģija, kas izsaka „pašlaik” potenciālu un ietver sevī daudzu problēmu iespējamo risinājumu.

      1405 „Pašlaik” ir grūta koncepcija. Vēlos dot atsevišķu StIz-a terminu definīcijas. 3-D-tē tiem nav jēgas.

  Viss tavā pagātnē spējīgs izraisīt emocijas un risinājumus tavā garīgajā attīstībā. Izpaudusies pagātne – Kaut kas, kas izpaudies uz tavas 3-D-lās laika līnijas, taču tai vēl nav izmaiņas enerģijas. Tātad kaut kam pagātnes enerģijā vēl joprojām piemīt iespējas izraisīt izpratni par iespējamām darbībām, pateicoties tavai jaunajai un svarīgajai gudrībai.

  NEIzpaudusies pagātne – Viss uz tavas 3-D-lās laika līnijas neizpaustais, kas tomēr vēl nes sevī potenciālu enerģiju. Piemēram, jūsu Apokalipse nenotika, kaut arī šim mozaīkas gabaliņam bija spēcīgs potenciāls. Ja tu varētu „apmeklēt” šo mozaīkas gabaliņu, tad iedziļinoties redzētu, kam tas būtu līdzinājies, ... ieskaitot savu nāvi. Šim gabaliņam vēl joprojām piemīt enerģija, kaut arī tā neizpaudās. Kāds var to vēl pieprasīt, lai arī jūsu 3-D-lais pulkstenis jau pagājis garām šīs iespējas laikam.

  NĀKOTNE, KAS Izpaudusies pagātnĒ – Tas ir tad, kad Cilvēciskā Būtne paredz nākotnes enerģijas atnākšanu un kaut ko ar to dara. Uz tavas vienreizēji notiekošās laika lentas, tava nākotne ar laiku kļūst par pagātni. Tāpēc viss, ko tu dari šodien, ar laiku kļūst par „pagātnes mozaīkas gabaliņu”. Tā kā visi mozaīkas gabaliņi ir cits ar citu saistīti, tad, izmainot vienu no tiem, citi vibrē kopā ar to un arī izmainās. Mēs negaidām, ka tu tieši pašlaik spēsi izprast visas šīs koncepcijas. Pats labākais, ko tu vari izdarīt, ir vienkārši saprast, ka iepriekšēja nolemtība nepastāv. Un tevis šodien darītais iespaido visus mozaīkas gabaliņus.

  PAGĀTNE, KAS Izpaudusies NāKOtnĒ – Tas ir gabaliņš, kas reāli īstenojas, izmainoties „izpaustās pagātnes” gabaliņam. Piemērs. Cilvēciskā Būtne, zinot uz 3-D-lās laika līnijas notikušo - izpausto, var uz to pamatojoties mainīt savu darbības virzienu. Tādējādi pagātne iespaidoja nākotnes brīvo izvēli un tagad abi šie gabaliņi vibrē dažādi. Visi mozaīkas gabaliņi pastāvīgi izmaina vibrāciju un enerģiju. Taču neviens no gabaliņiem neatrodas ārpus tavas kontroles sfēras. Tu esi daļa no visiem mozaīkas gabaliņiem. Tāpēc tava nākotne veidojas atkarībā no tavas darbības pašlaik! Kad kanāls vai ekstrasenss skatās gabaliņus, vai tu saproti, pie kā viņš vēršas? Tas prasa viedumu un objektivitāti, tas prasa pieskārienu pie meistarības.

      1406 Katru jautājumu var uzskatīt kā bifugurācijas punktu, kurā vienmēr iespējami daudzi risinājumi. Risinājums, protams, ir atkarīgs no tavas ievirzes, no tavu domu ievirzes. Katru situāciju katrā laika mirklī var izvērtēt no cita redzes viedokļa. Domāšanas shēma, saskaņā ar kuru tu skaties uz visām situācijām: Tu iepriekšējo notikumu pieredzi kā lekālu uzliec uz iespējamajiem nākotnes notikumiem. Un tāpēc tev liekas, ka nekas jauns nenotiek. Jo tu jau iepriekš esi atmetis notikt iespējamo notikumu daudzveidību, lai justos noteiktībā un drošībā. No Cilvēciskās apziņas viedokļa tas ir ērti, taču no bezrobežu Gara (kas tu esi) viedokļa, tas tevi stipri ierobežo. Tavs uzdevums ir iemācīties ieiet situācijā bez iepriekšējiem priekšnoteikumiem. Atmetot tos, tu atver savu būtību neierobežotam pieredzes laukam. Tāpēc jau tu piedalies Spēlē izbaudīt visu pozitīvā un negatīvā (kā to nosaka tava apziņa) spektru. Ar laiku, virzoties pa garīgās izaugsmes ceļu, tu atvirzīsies no vērtējuma „pozitīvais-negatīvais” un vienkārši izbaudīsi to, ko uzskatīsi sev par labāko dotajā mirklī. Dažkārt tevi virzīs ziņkārība, dažkārt zināšanu ieguves vēlme, citreiz mīlestība, citreiz intriga, ... Mīlestība ved tevi aiz sevis – tas ir spēks, kas virza tevi dziļi no iekšienes. Ļaujot tai izpausties pilnā spēkā, tu atklāj sevī savas būtības slēptās rezerves. Šī Spēle ir jauka  tāpēc, ka šīs pasaules aina tevi ir tā hipnotizējusi, ka tu vairs nespēj noticēt tās izmaiņu vieglumam. Patiesībā meistarību Spēlē jau nosaka jebkurs rezultāts, jo tu vari izveidot katrā tekošajā mirklī absolūti visu, ko tev vajag tieši pašlaik un nākotnē. Tavu vēlmju izpildīšana nav atkarīga no tavām pašreizējām iespējām. Tiklīdz tu sajutīsi pilnībā šo koncepciju, tu spēsi apgūt Spēles meistarību pilnā mērā. ... Taču tu tā baidies izdarīt kļūdu! Tu visu laiku aizmirsti, ka izdarīt kļūdu ir neiespējami, jo jebkuru pieredzi var attīrīt, izlabot, it īpaši šajā laikā. Tava pieredze ir unikāla un daudzējāda. Darboties, orientējoties uz rezultātu, ir vecā koncepcija. Tagad priekš tevis ir svarīgi iemācīties rīkoties uzticoties Dievam, savam Augstākajam ES, kas ved tevi un atbalsta. Soli pa solim tev vajag paplašināt savas uzticības lauku sev un savām darbībām, sevī esošajam vadošajam spēkam. Saprast to, ka tāds, kāds esmu šodien, es vairs nebūšu nekad, jo es izgaistu un parādos katru mirkli no jauna ... Nav zināms, kādā realitātes versijā es izvēlēšos parādīties nākošajā mirklī? Ko nozīmē visas manas atteikšanās no sevis paša - vilcināšanos, neizlēmību un bezdarbību? Spēles iIuzoritāti. Vienkārši manī tāpat kā jebkurā citā C-kā ir savienojies nesavienojamais - Skaistums un Spēks kopā ar neticību un iedomām par savu niecīgumu. Interesants kokteilis. Pat sprādzienbīstams. Jā, ziedi neatveras, lai patiktu kaut kam, bet gan sev. Zvaigznes neiedegās kaut kam – tās ceļo pa saviem ceļiem. Tās var tikai izgaismot kādu ceļu uz mirkli. Un tā ir laime abiem ...         

      1407 Ko var teikt par astrālo projekciju? K: Nav tik sarežģīti tikt skaidrībā ar šo jautājumu, ja tu spēj apjēgt PAŠLAIK koncepciju. Tas, kas ierobežo sevi 3-D-siju rāmjos, neizbēgami sadursies ar laika lineāro secīgumu – pagātni, tagadni un nākotni. Tikai, sākot apzināties savu D-D-lo dabu, tu izpratīsi, ka pagātne, tagadne un nākotne ir koncentrējusies vienā acumirklī. Tātad ne tev jāiziet astrālā, bet astrālam jāatnāk pie tevis. Tu vari izbaudīt to pašu ārpusķermeņa atrašanās sajūtu neizejot no savas fiziskās čaulas. Izveido priekš sevis mirkli „pašlaik”, kad viss atradīsies tieši tavā priekšā un tev vairs nebūs nekur jāiziet. Nav vajadzīgi nekādi ceļojumi – vienkārši paplašinies! Lai pieskartos tiem Dievišķajiem principiem, kuri, tev liekas, atrodas „kaut-kur tur”, nepieciešams vienkārši paplašināties līdz šo principu līmenim. Par to runā arī E.Tolle. Lai visas grūtības tavā dzīvē pārvar tas, kas pats tās izveido realitātē „pašlaik”, - tu pats!

      1408 Vai Taro kārtis tiešām strādā? K: Taro ir viena no pašām senākajām sistēmām uz šīs planētas. Tā ir saistošais posms, kas ļauj sagatavotam C-kam lasīt pašlaik esošo enerģiju ap citu situāciju vai C-ku. Taro pamatojas uz tā darbu, ko daudzi sauc par „nejaušību”. Taču nejaušību nav, tāpēc Taro sakārtojums kļūst par tajā mirklī notiekošā enerģētisko nospiedumu. Taču jāuzsver, ka tas tikai mirkļa „Pašlaik un šeit” nospiedums. Izmantot Taro nākotnes pareģošanai ir muļķīgi, pie tam tas arī nestrādā. Iemesls? Neviena būtība visā Visumā nezina, kas notiks rīt. Tu vari izlikt Taro vienu pēc otra, taču atvērsies tev tikai iespējamie potenciāli un nekas vairāk. Izejot no istabas, tava nākotne jau būs cita, nekā tajā ieejot . 

      1409 Kur man jābūt pašlaik? Neviens no jums nebūs aicināts doties uz citu vietu, ja vien viņš ļoti to nevēlēsies. Citiem atkal un atkal būs jāpārvācas, un, lai izdarītu to efektīvāk, vajag tikai pajautāt: „Saki, kas man ir jāzina?” un jāgaida zīmes. Iespējams, kāds sāks stāstīt par kādu vietu vai pēc nedēļas kāds pēkšņi paprasīs, vai zini tādu vietu. Pievērs uzmanību šādiem notikumiem, jo tie ir sinhroni, jo tāds ir Gara instruments. Visiem GD gribas atrasties jaunās enerģijas portālos, taču tas nav pareizi. Jo, iespējams, tieši tavā pašreizējajā atrašanās vietā tu esi vajadzīgs visvairāk. Un tieši tur tu tiksi atalgots ar labu darbu, labām attiecībām, prieku, dziedināšanos un mērķa sajūtu. Tas kopumā nozīmē „atrasties vajadzīgajā vietā”.