Informatīvie materiāli

SERAPIS. Debesbraukšanas rokasgrāmata

1. daļa.  Debesbraukšana:   Kas tas ir?

  Debesbraukšana vispirms nozīmē frekvences un apziņas izmaiņu. Šajā grāmatā enerģija tiek skatīta kā "viela", kas ir visa pamatā. Šī enerģija organizējas un sasaistās neaprakstāmi sarežģītā veidā, lai formētu tevi un visu, ko tu vien zini un ko nezini. Enerģijas pamatīpašības ir amplitūda un frekvence, tās svārstību ātrums.

  Tavs fiziskais ķermenis, tavas emocijas, domas un tavs Gars sastāv no šīs vielas un ir savienoti tādā veidā, kas padara tevi savdabīgu visā Visumā. Tā kā Enerģijai, kas tu esi, piemīt noteikta frekvence, tad tu to vari arī izmainīt. Tā arī ir Debesbraukšana. Paaugstinot Enerģijas zemākās frekvences, ķermenis zaudēs blīvumu un spēs uztvert arvien augstāku frekvenču enerģijas. Tas novedīs pie tā, ka tu spēsi redzēt un dzirdēt to, kas atrodas pašlaik aiz tavas uztveres robežām. Tu burtiskā nozīmē kļūsi par 5. dimensijas būtni, kas darbosies kopā ar citām šajā dimensijā esošajām būtnēm. Tādi zemāko svārstību šabloni kā, piemēram, bailes un aprobežotība, vienkārši izzudīs un tu dzīvosi stāvoklī, kuru tu šodien nosauktu par ekstāzi. Tu būsi vienots ar savu Garu un visu pārējo būtņu Gariem. Tā arī ir Debesbraukšana. Vajag definēt vēl vienu jēdzienu. Apzīmējumi "tavs Gars", "mans Gars", "viņa Gars", "viņas Gars" un tamlīdzīgi, patiesībā ir lineāri, ierobežoti un vienkārši nepareizi. Tiklīdz būsi izgājis no sašķelšanas zemākajām pakāpēm fiziskajā līmenī, tu būsi tikai GARS - pastāvīgi mainīga Enerģijas forma, kuru sauc par Dievu, VISU-KAS-IR, AVOTU, Dižo Garu, utt.

   Vārdu GARS es pielietoju gadījumos, kad sadalīšana nav vajadzīga. Pretējos gadījumos es pielietoju "es-Gars". Ar šo jēdzienu es apzīmēju GARA individualizēto daļu, kas saistīta ar tevi šajā inkarnācijā un Laika gaitā ar visām citām tavām inkarnācijām un citiem augstfrekvences un neķermeniskajiem tavas būtnes līmeņiem. Taču tas ir tikai kompromiss šī jēdziena skaidrākai izpratnei, jo patiesībā eksistē tikai GARS.

  GARS individualizējas ārēji tikai noteiktu funkciju izpētei, piemēram, būt par tevi. GARS strādā caur tavas apziņas gaismojošo fokusu, kas vērsts tavā fiziskajā ķermenī. Tas ir tavs "es", kas sevi uztver kā Personību. Šo "es" es apzīmēju kā "Ego". Tu (Ego) esi paša (es-Gara) manifestācija, taču Ego īpatnība ir tāda, ka tas nezina, ka ir - GARS (vismaz līdz šim). Šāds "Ego" jēdziena skaidrojums ne mazākā mērā tevi nepadara mazvērtīgāku, taču sniedz tev sapratni par to, kas tu esi patiesībā: ne uz ārpusi vērsts Ego, bet uz iekšpusi skatošs tava es-Gara koncentrācijas punkts. Es-Gars, ir GARA-funkcija - "tu". Citiem vārdiem, tu esi darbībā esošs GARS.

1. Kas ir Enerģija?

  Katram cilvēkam piemīt daudzi ķermeņi. Ar vienu no tiem, ar fizisko, tu esi labi pazīstams. Mazāk tev zināmi emocionālais, mentālais un spirtuālais. Visi šie ķermeņi sastāv no Enerģijas, taču šī nav elektromagnētiskā spektra enerģija, piemēram, gaisma, radioviļņi vai rentgena izstarojumi. Es runāju par enerģijām, kas atrodas citā pusē šai pazīstamajai enerģijas formai un tam, ko sauc par Matēriju. Tā kā zinātnieki pielieto no Matērijas izgatavotas ierīces, tad tāpēc viņi nespēj ar tam atklāt šo Enerģiju. Šī augstfrekvences Enerģija ir AVOTA enerģija. No tās formētas arī 3. dimensijas enerģijas, kā piemēram, gaisma. Taču visas enerģijas pārstāv (reprezentē) kontinuumu.

  Vienkāršības labad, mēs varam uzskatīt Enerģiju kā neizsakāmi lielu "Vienību" daudzumu, pie kam katrai Vienībai piemīt savādāka apziņa. Šīs enerģētiskās Vienības labprātīgi piedalās augstākā līmeņa struktūrās, pie kurām pieskaitāmas ir arī, piemēram, mana vai tava ķermeņa šūnas. Enerģija formē gan tevi, gan mani, jo mēs līdzveidoti no tās. Tās apziņa veido mūsu pašu apziņas pamatus. Taču tās iekšpusē enerģētiskās Vienības organizējas atbilstoši mūsu pašsajūtai. Tādējādi tās izveido psihisko struktūru, kurā tās var sevi izpaust.

   Visums ir tā izveidots, lai pieļautu atsevišķām Enerģijas formām, piemēram, kā es, izpildīt savas funkcijas. Vārdi un apzīmējumi, kurus mēs pielietojam, attiecas tikai uz funkcijām, kuras mēs pildām komunicēšanas mirklī ar jums, bet ne uz kādu identitāti GARA iekšpusē. Tātad vārdus mēs pielietojam, lai komunicētos ar jūsu apzināto saprātu un tā ērtības dēļ. Kaut arī es apzinos sevi kā tīru GARA-enerģiju, tomēr neuzskatu sevi par identitāti. Man piemīt tikai funkcija, kuru es izpildu. Es esmu Enerģija, no kuras izveidota forma, dotajā mirklī saukta par "Serapis-funkciju", taču šī Enerģija pastāvīgi pārvietojas un izmainās. Lai labāk saprastu šo skaidrojumu, stādies priekšā, ka Enerģija ir sadalīta oktāvās. Pieņemsim, ka augstākā oktāva izsaka AVOTU, bet zemākā - fizisko līmeni. Es un tavas būtnes līmeņi eksistē šajās oktāvās un pilda tajās savas funkcijas. Vari šīs oktāvas iedomāties kā dažādus radio ultraīso viļņu diapazonus. Katra būtne (piemēram, es) ir noteikta diapazona viļņu raidītājs. Katru diapazonu var raksturot ar noteiktu frekvenci un katrā šādā diapazonā strādā kāds no mums. Atrodas vai aizņem, tā sakot, tādu pašu nosacītu pozīciju katra diapazona skalā un pastiprina tajā esošo frekvenci.

  Ja kā analogu pielieto pianīno, tad katrs no mums ir līdzīgs kādai notij dažādās oktāvās. Ja tad tava individualizētā nots vienlaicīgi skanētu visās oktāvās, tad rezultātā būtu visas tavas būtnes kopējais skanējums - ļoti skaists skanējums. Protams, šīs analoģijas ir tikai norāde uz to, kāda varētu būt patiesība par šo tēmu, tāpēc tā nav uzskatāma par patiesību. Eksistē liels daudzums oktāvu un neskaitāms daudzums nošu nianšu. Esot dažādos līmeņos, tu pastāvīgi sasaisties ar citām enerģijām, lai pētītu noteiktas funkcijas. Ne tikai mana būtne sastāv no Enerģijas, bet arī viss, ko vien es iedomājos, izpaužas organizējoties enerģētiskajām Vienībām. Vienmēr, kad vien es kaut ko veidoju, sākot no atoma un beidzot ar galaktiku, es vispirms projicēju uztverošo lauku līdzīgu telpai. Pēc tam es tajā pārceļu Enerģiju, kas organizēta atbilstoši maniem nodomiem vai manas domas formai. Vienīgais veids, kā kaut ko izveidot, ir esošā bezgalīgā enerģētisko Vienību daudzuma organizācija atbilstoši nodomam. Tātad būtne, tāda kā es un tā, kuru es izveidoju vai sagrauju, sastāv no Enerģijas. Atkārtoju vēlreiz: šī Enerģija nav ne karstums vai gaisma, kādi tev ir zināmi fiziskajā līmenī. Runa iet par smalkākām Enerģijām, kas salīdzināmas ar tavu domu enerģijām. Vai šis izteikums nerada tev daudz interesantu jautājumu par Enerģijas līmeņiem? Piemēram, par Telpas un Laika dabu.

Telpa

   Es jau teicu, ka es projicēju telpai līdzīgu uztverošo lauku, kurā es pārnesu enerģētiskās Vienības saskaņā ar savu plānu. Šī telpa ir augstākas pakāpes nekā fiziskā telpa un tavā izpratnē nemaz nebūtu telpa. Taču priekš manis tā ir tikpat reāla, kā priekš tevis reāli ir istabas izmēri. Es projicēju vai vizualizēju šo telpu tāpat kā man līdzīgās būtnes projicē 3-dimensiju telpu, kurā tu dzīvo. Iespējams, ka tu jau esi dzirdējis, ka fiziskā telpa ir nekas cits kā domas vai priekšstata materializēta forma. Tas izsauc jautājumu: "Kas to domā?" Esi mierīgs un zini, ka tās ir milzīgas būtnes, kas "izdomāja" tavu 3-dimensiju telpu un uztur to skaidri un ar neaprakstāmas koncentrācijas spēku. Arī daudzu no jums noteikti līmeņi piedalās šajā procesā.

  Mūsu vizualizētai telpai piemīt Enerģijas uztveres īpašības, kas lietderīgas telpai tāpat, kā uz zemes uzbēruma uzbūvēta iela ir ērtāka transportam nekā pats zemes uzbērums, vai arī kā kabelis ir lietderīgāks nekā gaiss elektrības novadīšanai. Tātad, telpa ir lauks, kas izveidots Enerģijas novadīšanai. Augstākajos līmeņos mēs paši veidojam priekš sevis savus laukus; fiziskajā līmenī arī tavas būtnes noteiktas daļas līdzveido fizisko telpu, kurā tu dzīvo. Tie vienlaicīgi ir gan apvienojošie, gan sadalošie lauki: apvienojošie, jo |auj visam, ko mēs tajā projicējam, savstarpēji sadarboties; sadalošie tāpēc, ka lauki ir tā organizēti, lai atsevišķie stari nešķērsotos. Iedomājies, ka divus objektus, piemēram, divus grāmatu paliktņus tu novieto vienu pie otra. Tie neieiet viens otrā, jo lauks, kurā mēs tos projicējam, notur tos atsevišķi vienu no otra.

Laiks

  No mana viedokļa un arī tavas būtnes atsevišķu līmeņu viedok|a Laiks, tāds, kādu tu to fiziski uztver, vispār nepastāv. Es un noteikti tavas būtnes līmeņi ir vienlaicīgā klātesībā šīs planētas pagātnē, tagadnē un nākotnē. Man ir zināmas manas enerģijas daļu inkarnācijas dažādos Zemes vēstures periodos tikpat labi, kā tev ir zināma tava pašreizējā inkarnācija. Tas ir nosacīts ar to, ka es neesmu ierobežots ar lineāri darbojošamies smadzenēm, bet izmantoju tiešās Zināšanas. Un tam ir liela nozīme.

   Fiziskās smadzenes strādā sekventīli (secīgi) nobeigtā laikā un kalpo no sajūtu orgāniem pienākošās informācijas apstrādei. Neapstrīdot smadzeņu struktūru nozīmi, tomēr nepieciešams atzīmēt, ka smadzenes un nervu sistēma darbojas ļoti lēni. Piemēram, tu piedūri pirkstu pie verdoši karsta katla. Starp pirmo pieduršanās kontaktu un pirksta atraušanas mirkli var paiet vesela sekunde. Sarežģīti projekti, piemēram, jaunas mājas vai datorsistēmas projektēšana var ilgt mēnešiem vai gadiem. Tas ir laiks, kas nepieciešams smadzenēm domu apstrādei. Atsevišķi projekti ir tik plaši, ka nevar būt nobeigti to izstrādes dalībnieku dzīves laikā. Tā radās ideja par vēstures zinātni. Tam cilvēkam, kas piedzimst šodien, ir jābūt informētam par notikumiem uz planētas līdz viņam. Kā minimums, viņam ir jāzin par atsevišķiem noteiktiem notikumiem. Atsevišķi cilvēki velta visu savu dzīvi notikumu pierakstam un to paziņošanai citiem. Tas ir tikai tāpēc vien, ka fizisko smadzeņu nervu galiņiem ir nepieciešamas milisekundes reaģēšanai.

  Nefiziskajiem tavas būtnes līmeņiem nav tādu ierobežojumu. Tieši atpazīstot kaut kāda notikuma enerģiju, es ar vienādu vieglumu varu ieiet jebkurā punktā, kuru tu uzskati par pagātni vai nākotni. Es iesaku tev pamēģināt iedomāties, kādas ir šīs sajūtas. Iedomājies, ka tu atrodies tavas apziņas augstfrekvences aspektā un skaties uz apkārt esošajiem dažādiem cilvēkiem, kas attiecas uz dažādiem vēsturiskajiem laikmetiem. Tikai vēloties vien tu vari saplūst ar jebkuru no šīm personām vai ar visām vienlaicīgi. Tātad tu vari izjust jebkuru cilvēku pilnībā, uzzinot katru viņa domu un jūtu kustību. Iespējams, tu esi kristālu pazinējs Atlantīdā, romiešu kareivis, viduslaiku zemnieks un, dabiski, arī pašreizējais es. Pamēģini. Iedomājies, kā katrs no viņiem uztver laiku, kā tu to pats uztver un kā kopumā notiek šīs savstarpējās saistības process.

  Tā tas bija ieplānots jau no paša sākuma. Taču tā tam tomēr nevajadzēja notikt Citi būtņu izpausmes veidi citās realitātes sistēmās ir nodarbināti ar kaut ko pilnīgi citu. Tavs nosacīti nosauktais par "cilvēcisko" forma-veids augstā garīga līmenī pieņēma kolektīvu lēmumu izveidot burtisku aizejošā Laika uztveri, lai saglabātu iespējamus vairākus mācību instrumentus.

   Viens no tiem ir Karma (Līdzsvara likums), kas bāzējas uz ideju, ja X persona kaut kāda formā iespaido Y personas dzīvi un ka šīs iedarbības sekām ir jāatgriežas pie X. Tāpēc tāpēc, ka arī Y personai ir jābūt dotām iespējām iespaidot X personas dzīvi tieši tāpat vai līdzīgi kā to darīja agrāk X persona. Tas ir nepieciešams enerģētiskā līdzsvara panākšanai. Protams, ka teiktais ir līdzsvara spēku darbības vienkāršojums, jo šajā Līdzsvara likumā ir daudz izņēmumu. Taču, skatoties no X un Y viedokļiem, vispirms darbojas X virzībā pret Y, kas uz to reaģē un pēc tam darbojas virzībā pret X. Lai darbības nenotiktu vienlaicīgi, vajadzēja izveidot zināmus rāmjus, citādi X un Y nespētu atšķirt iemeslus no sekām. Šie rāmji ir Laika uztvere. Lai to panāktu, nevajadzēja veidot neko jaunu, vajadzēja tikai X un Y atņemt spējas atpazīt laika sinhronitāti. Smadzenes cilvēciskajam ķermenim, kuras izveidoja cilvēciskā forma-veids, lieliski izpilda šo ierobežojumu. Dabiski, ka augstākajos līmeņos X un Y darbības norisinās vienlaicīgi un to apmaiņa koriģējas.

  Es apstājos pie sinhronā laika tēmas, jo tā izskaidro, kāpēc Enerģijas, kuru izmanto Veidošanai, ir bezgalīgi daudz. Atsevišķas enerģētiskās Vienības ļoti viegli var būt ieslēgtas neskaitāmos punktos fiziskā laika plūdumā. Tam nepieciešama tikai vēlmes izteikšana. Enerģētiskās Vienības var vienlaicīgi izveidot gan Atlantīdas kristālu pazinēju, gan romiešu karavīra zobenu, gan viduslaiku zemnieka arklu un spēs pa savam izbaudīt šo ironiju.

  Es runāju par Laika uztveri kā tādu, bet ne par cilvēku izvēlēto laika dalījumu stundās, minūtēs un sekundēs. Šīs izvētētās vienības atbilst tikai atzīmēm uz pulkstens ciparnīcas un ir maz saistītas ar pašu Laika uztveri. Tev liekas, ka pulkstens laiks, kas pamatojas uz Zemes kustību ap Sauli, ir ļoti reāls. Taču nav patiesas vajadzības darbības organizācijai dalīt Laiku dienā un naktī. Vienkārši tā ir ērti. Tāpat ir ērti, lai planēta grieztos ap Sauli un saglabātu centrbēdzes un centrtieces spēkus līdzsvarā. Ar šādu Laika uztveri tu veido savu ilguma izjūtu un notikumu secīguma sajūtu. Ja tu spētu izjust visus notikumus vienlaicīgi, tad Laiks neradītu tev jūtamus traucējumus vai ierobežojumus.

  Iedomājies milzīgu paklāju (atspoguļo dzīvi uz planētas Zeme), kas izausts no vertikāliem un horizontāliem pavedieniem. Pieņemsim, ka katrs vertikālais pavediens sastāv no punktiem Pašlaik, bet katrs horizontālais pavediens sastāv no konkrētām vietām Telpā. Krāsainie pa diagonāli ieaustie pavedieni veido paklāja zīmējumu, kas attēlo visus uz planētas notikušos, pašlaik notiekošos, kā arī iepējami nākošos dzīves notikumus katram cilvēkam virzoties Telpā un Laikā. Tad iedomājies kukainīti, kas rāpo pa šo paklāju. Ja tas rāpos tikai vertikāli, tad izjutīs punktu “Pašlaik” secīgu nomaiņu (pārvietosies Laikā), taču atradīsies vienā Telpas vietā. Kukainītis uzzinās visu, kas notiek Laikā, taču tikai kādā konkrētā Telpas vietā, t.i., kukainītis ieraudzīs uz planētas konkrētā vietā notiekošo Laika ritumā. Ja tas rāpos tikai horizontāli, tad izjutīs atrašanās vietu “Telpā” secīgu nomaiņu (pārvietosies Telpā), taču atradīsies vienā noteiktā Pašlaik punktā. Kukainītis uzzinās visu, kas notiek Telpā, taču tikai šajā mirklī Pašlaik, t.i., kukainītis ieraudzīs uz planētas dotajā mirklī notiekošā "momentuzņēmumu". Ja kukainītis būs saprātīgs, tad apzināti izvēlēsies virzīties pa vienu no daudzajiem iespējamajiem diagonālpavedieniem, tā izzinot savu dzīvi virzoties gan Laikā, gan Telpā. Tieši tāpat kā to dari tu pats.

   Ja tu spētu atrasties izdevīgā "ārējā" punktā, tad tu varētu pārredzēt šo konkrēto paklāju, kurā ieaudušies šajā konkrētajā Telpas daļā  dzīvojošo cilvēku dzīvju pavedienu zīmējumi Laika ritumā. Tad tu varētu nokļūt jebkurā šī paklāja punktā un izzināt kaut kā dzīvi. Ja tu vēlētos uzzināt visu par atrodošos uz Zemes dzīvēm, tad tev vajadzētu patērēt milzums pūļu. Taču bez šī konkrētā paklāja eksistē vēl neskaitāms daudzums citu šādu paklāju, kas plešas Mūžībā, bet konkrētie krāsainie pavedieni pāriet no viena paklāja uz citu un ievijas arī paralēlajos 3. dimensijas Visumos. Vēl vairāk, papildus minētajiem, tu varētu arī  neskaidri saredzēt virs šīs 3. dimensijas fiziskā līmeņa atrodošos paklājus-spokus – augstāku dimensiju - sfēru paklājus.

   Un vēl: pilnīgi iespējams, ka arī tevi tieši tāpat novēro, kā tu vēroji kukainīša virzības krāsaino paklāja pavedienu.

Kustība

  Abi komponenti, Telpa un Laiks, ved pie trešā komponenta - Kustības. Kustības veikšanai starp diviem punktiem fiziskajā līmenī nepieciešams laiks. Agrāk vajadzēja mēnešus, lai tiktu no Amerikas rietumu krasta līdz austrumu krastam. Tagad tam nepieciešams tikai 6 stundas. Fiziskajā līmenī pastāv teorētiskais gaismas maksimālais ātrums. Šķērsot Ameriku šādā ātrumā varētu sekundes daļā. Taču kustība ir fenomens tikai fiziskajā līmenī un nepastāv augstākajos līmeņos. Telpa ir izveidots lauks, kura atsevišķie punkti patiesībā nav atdalīti viens no otra. Tie visi pastāv viens virs otra. Jūsu zinātniekus mulsina fakts, ka dažādās vietās esoši divi elektroni bez kavēšanās komunicē viens ar otru. Tas izskaidrojams ar to, ka apziņas Enerģija, kas izpaužas kā subatomāras daļiņas, atrodas ne "telpā". Enerģija eksistē Vienotības izstarojošajā punktā, t.i., VISA-KAS-IR apziņā un projicē ainas, kas liekas esam subatomāras daļiņas. Tā kā abi elektroni projicējas no viena un tā paša punkta, tad nav brīnums, ka katrs no tiem zina, ko dara otrs dotajā mirklī.

  Laiks ir vienkārši pārvietošanās starp diviem punktiem sajūtamais ilgums. Taču tas ir spēkā tikai fiziskajā līmenī, jo kā jau teikts patiesībā visi punkti eksistē vienlaicīgi. Tā kā Laika ārpus fiziskā līmeņa nav, tad tu, ja būtu elektrons (t.i., noteikta GARA funkcija, kas izpilda elektrona pienākumus), varētu projicēt sevi vienlaicīgi abos punktos A un B un tad kustības jēdzienam starp tiem nebūtu nekādas jēgas.

  Cerams, es izskaidroju pietiekami skaidri, ka fiziskā līmeņa pamati (Telpa, Laiks, Kustība) ir tikai brīvi noteikti lokāli likumi, kas pielietojami tikai fiziskā līmeņa frekvencēs un, ka tās uztver tikai tavas sajūtas. Telpas un laika sajušana ir intelekta funkcijas, kas iebūvētas tavās smadzenēs, lai palīdzētu dzīvot cilvēciskajai formai-veidam uz šīs planētas. Tās esamība ļauj pētīt sajūtas tieši tāpat kā jūsu skolās noteiktā laikā, noteiktā klasē notiek noteiktas tēmas izpēte. Visiem fiziskajā Līmenī esošajiem cilvēciskās formas-veida locekļiem jābūt vienotiem noteiktās lietās, lai "energolaukam - ceļojumam" uz planētas Zeme būtu kāda jēga. Es apzināti izmantoju izteiksmi "energolauks - ceļojums". Jo tika pieņemta par Svarīgu tavas uztveres paplašināšana, izdarot nelielas ekskursijas fiziskajā inkarnācijā: katru reizi citā ķermenī un būdams kā cita personība, lai būtu interesantāk. Ekskursijas var būt patīkamas vai nepatīkamas, ja aizmirsīsi, kas tu esi patiesībā. Taču, neatkarīgi no tā, tu katrā ekskursijā daudz iemācies.

  Nākošajā nodaļā, mēs iegrimsim dziļāk Matērijas kā stāvviļņa būtībā, lai nodemonstrētu tās plastiskumu, kuru tu, pats par sevi saprotams, uzskati par "cietumu".