Informatīvie materiāli

SERAPIS. Debesbraukšanas rokasgrāmata

4. Cilvēcisko formu-veidu rašanās

  Es jau teicu, un, iespējams, tas ir pats svarīgākais izteiciens šajā grāmatā, ka tava patiesā daba ir GARS. "Es" (kuru tu zini kā savu "es”) ir tikai viens no daudzajiem "es”, kas tikuši projicēti visos laikos un dažādās vietās uz šīs un citām planētām, šajā un citos Visumos. Taču sacītais nekādā gadījumā nedrīkst pazemināt tevi savās acīs. Taisni otrādi!

  Tu esi brīnišķīga AVOTA izpausme, Daudzdimensiju būtne. Šīs dimensijas tu pats formēji ar lielu mīlestību, lai iegūtu iespējas pētīt savas GARA funkcijas. Nekur, ne uz vienas planētas, nevienā Visumā. neeksistē tāds veidojums kā tu. Bet zināšanas, ka tu esi liela projekta daļa, var paaugstināt tavas dzīves nozīmīguma sajūtu. Šī lielu cieņu izraisošā būtne, kāda tu arī esi, uz pilnīgi noteiktiem noteikumiem nolēma inkarnēties šajā Zemes vēstures tik aizraujošajā fāzē. Tās rezultāts ir tas "es", par kādu tu sevi apzinies. Nekad neuzskati šo uz Zemes fokusēto "Šeit un Pašlaik” apziņas gaismoto punktu, kas esi tu, kā pašu par sevi saprotamu. Ja vien tev būtu kaut neliels priekšstats par procesiem, kas pieļauj tavu eksistenci, tad tu dzļi cienītu savus paša spēkus. Tāpēc, lūdzu, uzskati sevi kā GARU, kas iegūst cilvēcisko pieredzi.

  Iespējams, tu uzprasīsi: "Ja es tiešām esmu šāda varena būtne, tad kāpēc es par to neko nezinu un tāda nejūtos? Ja tā, tad noliec malā lasīšanu un pamēģini sajust savu lielo "ES" kā augststāvošu un milzīgu spēku, kas kā varens enerģētiskas ķīlis ir iežņaugts šajā 3. dimensijas realitātē un veido tavu “es". Pacenties izjust to milzīgo enerģētisko spēku, kas atrodas aiz tevis. Šis spēks var būt nesajūtams tavam saprātam, taču tas izteikti izpaužas tavā ķermenī, tavās emocijās un tavā domāšanā. Ja tu tomēr to nesajūti, tad vizualizē, to cik vien iespējams izteiktāk un tavs es-Gars piepildīs tavu iztēli ar ainām, sajūtām vai tiešajām Zināšanām. (To viņš dara patāvīgi.) Un, lūdzu, tā vienkārši netici šim spēkam. Akla ticība bez pamatojuma ir ātri norisoša nāve tavos patiesības meklējumos. Tiklīdz tu, bez iegūtajiem pieradījumiem dzīvē, pilnīgi un galīgi noticēsi, tu izbeigsi meklējumus. Ja tu vēl neesi ieguvis pierādījumus un tāpēc esi skeptiski noskaņots - tas ir labi! Turpini meklēt, kamēr atradīsi savu patieso "ES". Viņš ir šeit un gaida tevi.

  Taču atgriezīsimies pie jautājuma: "Kā tas tā var būt, ka es neko nezinu par šo es-Garu, kas es it kā esmu? Taču pirms  atbildēt, mums vajag vēl šo to noskaidrot.

  Vēl ilgi līdz vēstures sākumam (kādu tu to uztveri) nefizisko būtņu grupa (katra no tām ir varena būtne) pieņēma lēmumu  kolonizēt vienu no planētām, lai AVOTA vārdā varētu nodarboties ar pētījumiem. Viena no būtnēm piekrita kalpot par planētas  apziņu. Daļa grupas būtņu palīdzēja tai sistemātiski blīvēt savu enerģiju Dimensijās. Citas būtnes izdomāja "kopēšanas šablonus" dažādām dzīvības formām, kurām būs jāapdzīvo šī planēta. Šie "kopēšanas šabloni” kā ķīmiskais kods bija ievietoti DNS. Ļoti ilgi, pastāvīgi pazeminot frekvenci (blīvuma līmeni), planetārā apziņa pārlēca pār enerģētiskajām robežām un sasniedza cietu formu, kas tagad pazīstama kā planēta Zeme.

   Ilgu laika periodu šīs būtnes veltīja, lai izveidotu sevis pašu zemu frekvenču projekcijas (tās vēl nebija fiziskas). Taču šīs  projekcijas pašas sāka pakāpeniski eksperimentēt ar pašu formām, lai iegūtu formas ar vēl lielāku blīvumu. Gaišreģi šīs formas  nosauktu par 4. vai 5. dimensijas formām. Tā nākošo gadsimtu gaitā tu, kā viena no šīm būtnēm, turpināji eksperimentus ar DNS  un sablīvēji stāvviļņu enerģiju tā, lai izveidotu "gaismas ķermeni". Un beidzot, ar lieliskas radošas darbības palīdzību tu spēji pārvarēt barjēru un izveidot elementārdaļiņas, atoma un molekulas fizisko struktūru stāvviļņu enerģētiskajā čaulā. Tu spēji ar savas gribas palīdzību projicēt jaunas formas un likvidēt tās. Tā tu ilgi spēlējies, neidentificējot sevi ar savu fizisko izpausmi.  Tu vienmēr zināji, ka šie ēteriskie ķermeņi vienmēr bija tikai tevis izveidotie enerģijas lauki un kurus tu sava prieka pēc piepildīji ar enerģiju. Projekta izpildes turpinājumā, šīs proicētās formas kļuva arvien skatāmākas (kā tu teiktu šodien), taču tās vēl nebija nelīdzinājās mūsdienu vispārpieņemtajām formām. Tālākajam eksperimentam. tu izdarīji ļoti vīrišķīgu soli: noprojekcēji savu apziņu uz šīm formām. Tas ļāva tev sadarboties pašam ar sevi pilnīgi jaunos apstākļos, kas nebija iespējams augsto frekvenču līmeņos, jo tur pastāvēja tikai Vienotība. Tu ļāvi savai apziņai uzturēties šajās blīvajas formās arvien ilgāk. Apziņa atradās divas

vietās: 5. dimensijā un fiziskajā līmenī. Abās formās tu pilnībā apzinājies stāvokli, jo starp tām nepastāvēja atdalījuma.

  Izklaide ar sevis pašatklāsmi, tevī izraisīja daudz patīkamu sajūtu. Bija izmēģināti jauni enerģētisko lauku veidi. Piemēram, tu izveidoji atšķirīgus laukus domu un jūtu atdalītai projicēšanai un, pats galvenais, tu piešķīri šiem laukiem maksimāli iepējamu autonomiju: brīvību, esības patstāvību. Šāds sadalījums divos vienlaicīgos novērotājos kļuva par pagrieziena punktu šajā vēsturē. (Mēs jau esam sasnieguši punktu, kuram jau ir 100 tūkstošgades.) Apziņa katra šajā autonomajā punkta vēl apzinājās savu divejādo dabu un doma par dalīšanu vēl nepastāvēļa, jo mentālās virsbūves vēl nebija. Šajā laikā Zeme burtiskā nozīmē bija bībeleiskais paradīzes dārzs. Nāves jēdziens arī vēl nepastāvēja. Ja tev bija apnikusi viena fiziskā forma, tu vienkārši to dematerializēji: ievilki savu apziņu 5. dimensijas frekvencēs un projicēji jaunu formu. Pēc tam tu pārgāji no enerģijas tīras projicēšanas uz fizisko attīstību un vienojies ar citām formām-veidiem, kuru forma ātri blīvējās, par ķermeniskajām pamatformām. Jūsu vēsturē leģendas ir pārpilnas ar pirmsvēsturiskajām atmiņām par vairākām formām-veidiem, kas pastāvēja līdz "standartizācijai".

  Laika tūkstošgadēs tu (kā GARS) arvien vairāk sajūsminājies ar fiziskajās formas iespējamo intensīvo juteklisko uztveri un tavi emocionālie un mentālie lauki pastāvīgi koncentrējās garīgā lauka zemākajos slāņos. Emocionālo iespaidu intensivitāte un bagātīgums tev likas ļoti pievilcīgs. No šī mirkļa tu vēsturi jau zini: Ego bija piedzimis. lesākumā tavs nodoms bija, lai ārējais Ego, saskaņā ar garīgi orientētā "ES" (vai es-Gars) uzdevumiem, vāktu informāciju fiziskajā līmenī. Tajā pašā laikā es-Garam būtu jāpieņem lēmumi, ko no dotajiem uzdevumiem reāli varētu izdarīt. Taču eksperimenta laikā, ārējais Ego (es) izveidoja pats savu viedokli par realitāti un arvien mazāk orientējās uz iekšējo es-Garu, Ārējais Ego (es) kļuva arvien stiprāks un individiuma identifikācija izmainījās no iekšējā es-Gara (Es) uz ārejo Ego (es). Rezultātā Ego, saskaņā ar fiziskā ķermeņa sajūtām, uzsaka tās klasificēt savā uztverē kā sliktas un labas. Tādējādi iekšējam es-Garam (vai ES) sāka tikt sniegta neobjektīva informācija.

  Kad Ego (es) jau galvenokārt bija fokusējies uz fizisko līmeni, viņa emocionālais un mentālais jūtīgums pret garīgo lauku samazinājās. Vienotā paralēlā apziņa sadalījās divās atsevišķās apziņas, pie tam zemfrekvences - fiziski orientētā apziņa, pazaudēja saikni ar spirtuāli orientēto apziņu. Nākošo tūkstošgadu laikā uztveres tik tālu attālinājās viena no otras, ka fiziskā apziņa jau vispār šaubījās par augstākās apziņas esamību, vai labākā gadījumā projicēja to ārpus sevis, uztverot to kā atsevišķu Būtni (Dievu). Tā tika pazaudēta uztvere par to, kas tu esi patiesībā. Tā kā cilvēce vairs nevarēja saistīties ar vareno, daudzlīmeņu būtni kā daļu no sevis, tā izveidoja leģendu par Dieviem. Vienīgā iespēja kā nonākt saskaņā ar iekšējo balsi, GARA impulsiem un atmiņām, par esību kā augstākai būtnei, nekā ierobežotai cilvēciskai būtnei, bija paša varenās, spēkpilnās, mīlošās dabas projicēšana uz citu būtni (Dievu), kas tika izveidota šim mērķim. Jūs kā cilvēki visu laiku saņēmāt sūtījumus un piepildījāties ar iekšējo es-Garu, taču piedēvējāt šos sūtījumus jūsu ārējiem Dieviem.

  Lai iedzītu pēdējo ķīli starp GARU un Personību, jūs izdomājat Iielisku aizsegu - kaunu. Ievadot kauna frekvences savās šūnās, jūs panācāt galīgo atdalījuma uztveri. Tā garīgā būtne, kuru tu pazini kā sevi pašu, kļuva par fantomu, kuru jaunās realitātes apstaklos bija viegli aizdzīt. Sākot ar šo laiku tu kļuvi par patiesu Personību (es). Un, tā kā tu jau biji pilnībā aizmirsis par bijušo Vienotību, tu vairs neapzinājies savu atrautību no GARA. Tu pārnesi milzīgu sevis paša daļu uz dievību, kuru tu pats biji izveidojis. Kauns pārliecināja, ka tu, tevis paša izveidotās dievības acīs, izskaties kā necienīgs. Tā tu pakāpeniski iegrimi atšķirtībā, izolētā ādas maisā, noķerts Laikā un Telpā, kas skatījās Visumā, kuru vairs nesaprata, ar nāvi, kā vienīgo iespēju aiziet. Viss, kas tev bija iespējams, lai apietos ar šo situāciju, bija iemācītu reakciju kopums, saukts par "personību" (es).

  Taču atceries, ka tas bija ieplānots jau no paša sākuma un tu, kā augstākas frekvences būtņu grupas daļa, kas projektēja šo eksperimentu, gribēji izmēģināt, cik Iielā mēra (cik dziļi) var izolēt savu uztveri no savas paša dabas - tīrā GARA. Bija nepieciešama neparasta atjautība, lai izveidotu aizsegu (plīvuru), kas atdalītu Dimensijas vienu no otras, kas nodrošinātu tavu inkarnāciju neatceroties, kas tu esi patiesībā. Tā jūsu kolektīvā cilvēciskās formas-veida garīgā funkcija bija pieņēmusi lēmumu, kuram bija jāiespaido katru inkarnāciju sekojošos 200.000 gadus un pilnībā jāizmana cilvēciskās dzīves saturs, jēga un daba uz šīs planētas. Jūs bijāt izgudrojuši Karmu.

Karma

  AVOTA primārā vēlēšanās ir izzināt sevi cik vien iespējams labāk. Tas ir visas esības pamats. AVOTS zina, ka viņa daba ir  pilnībā harmoniska pati par sevi, t.i., AVOTS rmīl sevi. Taču, lai varētu izpētīt šo Mīlestību, nepieciešams vērtējums no malas,  Vērtējuma teicējam jābūt blakus, jāskata pašam sevi un jābūt spējīgam izjust šo Mīlestību pašam pret sevi. Vislabāk tas būtu  iespējams stāvoklī, ja daļa, kas skatās, uzskata sevi par atdalītu no Veseluma un tomēr šo Veselumu tā mīlētu, it kā nebūtu no  tā atdalīts. Tev likās, ka tam jābūt pašam lielākajam priekam, ja tevis paša daļa, kas sajūt sevi atdalītu, ir nolēmusi mīlēt  Veselumu pēc savas vēlmes. Tā tu pieņēmi lēmumu par tālāko novērošanas punktu sadalīšanu, kaut arī tu zināji par potenciālo  risku priekš cilvēciskas formas-veida.

  Tava grupa izdarīja brīnišķīgu eksperimentu. Tas bija ļoti vīrišķīgi un pilnīgi savdabīgi visā Visumā. Jūs nolēmāt nodzēst visas  atmiņas un vienotības sajūtas ar AVOTU no jūsu autonomās projekcijas. Cilvēkam piedzimstot, starp viņa apziņu un GARU  vajadzēja nolaisties aizsegam, lai jaundzimušais varētu aizmirst savu patieso dabu. "ES", kas pašreiz lasa šīs rindas, labprāt  pakļāvās amnēzijai piedzimstot. Tātad, lai paskatītos, vai tavam Ego (es) izdosies no jauna aptvert savu patieso dabu savas atrašanās laikā fiziskajā līmenī, tu nodzēsi piedzimstot visas savas atmiņas par savu garīgo dabu vai vairākumu no tām. Jūs interesēja: “Kā tu kontaktēsies ar sev līdzīgajiem? Vai spēsi pamanīt viņos un planētā GARU un vai tu Viņu bijāsi ar prieku vai arī tu būsi tā atšķelts no savas patiesās dabas, ka noliegsi GARU arī citos? Ja jā, tad vai tu uzskatīsi viņus par bīstamiem un kaitēsi viņiem kaut kā? Tad jau tu aiziesi no fiziskā līmeņa neziņā, lai pēc tam savienotos atkal no jauna ar savu es-Garu pilnīgi negaidīti?”

  Lai vadītu šāda veida darbības, bija sastādīti noteikti noteikumi. Katrai apmaiņai starp inkarnētajām būtnēm, vai tā būtu palīdzība vai vardabība, bija jābūt līdzsvarotai vai starp viņām pašām, vai starp citām tā paša es-Gara inkamētajām būtnēm. Šis izlīdzinājums tika nosaukts par Karmas likumu. Ievēro, lūdzu, ka ne AVOTS uzspieda jums šo Spēles aspektu. Tu un tavi līdzdalībnieki paši ieviesa šo noteikumu. Taču mūsdienās “Karmas" jēdziena iedarbīgums, tā nesaprašanas dēļ, ir kļuvis ļoti apšaubāms. Likums, ka cietsirdībai jābūt kompensētai, ir kļuvusi par |oti aprobežotu Karmas interpretāciju 3. dimensijā. Jo cietsirdība tikpat sekmīgi var būt līdzsvarota ar tā saucamā upura palīdzību vai piedošanu. Tu biji iedomājis, ka tavas inkarnācijas, ar Karmas noradījumu palīdzību, spēs kaut kad tikt skaidrībā par patiesībā notikušo, tā pārvarot amnēziju un beidzot sasniedzot izpratni par nepieciešamību atzīt un mīlēt citus, kas arī slimo ar tādu pašu amnēziju.

  Papildinājums: neaizmirsti, ka tavs es-Gars strādā arī paralēlajā laikā, tā kā karmiskā situācija starp tevi un citu personu var tikt izlīdzināta arī daudz agrākā (kā tu to uztvertu) dzīvē. Karmas sistēma bija spēkā galvenokārt tāpēc, lai būtu iespējams izveidot intensīvas emocionālas situācijas, kuras parādītu, kā tu (Ego) reaģēsi fiziskajā līmenī. Vai tu nogalināsi, zagsi un cīnīsies baiļu iespaidā? Vai arī tu izpaudīsi Mīlestību, gatavību palīdzēt, piedot un spēsi atpazīt GARU arī citos cilvēkos?

  Dabiski, ka cilvēkam piedzimstot, amnēzijai vairākumā gadījumu ir jābūt pilnai, taču katrai dzīvei ir jāsatur arī potenciālās iespējas savas patiesās dabas atklāšanai. Spontāna šīs dabas izpausme, tāpat kā nesavtīgas Mīlestības vilnis, kas nāk no šīs dabas, automātiski ļauj tev, spēlētājam šajā kosmisko paslēpju Spēlē, negaidīti atrast noslēpušos un saprast, ka tas esi tu pats.

Apžēlošanas likums

  Tas, ko es tikko aprakstīju - bija līdz šim spēkā bijušie Spēles noteikumi. Tagad tavs es-Gars jau ir vienojies ar visiem citiem, ka Karmas tālākās lekcijas vairs nav nepieciešamas un tāpēc tagad tev vajag pēc iespējas ātrāk nobeigt visas lietas, jo planēta jau atrodas uz "ātrā skrejceļa" Debesbraukšanas virzienā. Karmiskais nelīdzsvarojums tagad vairs netiek tā veidots kā agrāk, bet esošo tu vari vai nu uzskatīt par spēka neesošu vai arī tev ir jāpacenšas to ātrāk atstrādāt. Nākošajos gados tiks novērots dramatisks vardabības pieaugums, jo daudzi vēlēsies ātrāk nokratīt pārpalikušo karmisko nelīdzsvarotību.

  Es ceru, ka tu jau būsi sapratis, kāpēc tavs es-Gars atstāja tavu Ego (es) tumsā. Jo tu pats vien sev to visu pagādāji, lai mēģinātu no izplūdušiem mājieniem atrast savu patieso dabu un citus sev līdzīgos, kā arī spēt ieraudzīt AVOTU visas Iietās. Tagad, lai palīdzētu jums visiem šajā procesā un paātrinātu procesu, jūsu augstākās dimensijās esošās daļas kolektīvi lūdza Žēlastības Elohimu nosūtīt uz Zemi savu Enerģiju. Šī Enerģija ļaus jums izpurināt visas vecās enerģijas no jūsu laukiem un izdzēst visus vecos karmiskos līgumus.

  Apžēlošanas Enerģija nodzēš visu Karmu un grāmatas otrajā daļā atrodamas vairākas prakses, kas tev sekmēs paātrināt šo procesu.

Taču, kā ar Darvinu?

  Šajā nodaļā daudz kas ir pretrunā ar uz Zemes izplatītāko cilvēces evolūcijas teoriju, piemēram, cilvēciskās formas-veida rašanos no primārajām duļķēm.

  Var jau teikt: nu un tad, jo tas bija pirms 100 gadiem un pamatojas uz kļūdainiem "pierādījumiem”. Tad paleontologi centās, pamatojoties uz vairāku kaulu atradumiem, sastādīt milzīgu Radīšanas ainu. Tomēr patiesībā cilvēciskās formas-veida rašanās vēsture nav lineāra attīstība no apakšas uz augšu, bet gan nelineārs sablīvējums no augšas uz apakšu. Tavam es-Garam bija kaut kas labāks, nekā izsekot dažādu gabaliņu iznākšanai no jūras, lai pārliecinātos, ka viņi ir attīstījuši plaušas, rokas, kājas un visbeidzot, viņiem ir jau pietiekoši daudz apziņas, lai varētu atkalapvienoties ar savu Radītāju. Ja jau cilvēciskas formas-veidi evolūcijas gaitā paši būtu attīstījuši savu paša es-Garu, kā tam tic daļa cilvēku, tad kāpēc tu tagad atkal centies atrast kontaktu ar Viņu? Tad jau tev nevajadzētu neko meklēt? Beidzot, uzprasi pats sev, vai tas vispār ir iespējams, ka, kaut kas izlīdis no okeāna un attīstījis brīnumainu apziņu, pēc tam vēršas atpakaļ, lai izpētītu paša dabu un izcelšanos. Nē, mans draugs.

   Cilvēce ir attīstījusies no Apziņas, bet ne otrādi. Tu esi GARS miesā, Tu neizlīdi no dubļiem, bet biji lejuplaists no GARA. Taču, tu sablīvēji sevi tik stipri, ka jau pārstāji apzināties sevi kā GARU, bet pēdējās tūkstošgades tu izlietoji, lai panāktu pašlaik esošo apziņas stāvokli. Taču GARS to neaizmirsa nekad. Iespēja atgriezties eksistēja vienmēr, un pašlaik tā notiek ātrgaitas liftā! Sajūti šo patiesību sevī paša. Kas tev liekas patiesāk? Vai evolūicija no primārās zupas, kurā, tu pilnīgi nejauši uzķēri apziņu, kā tagad atsevišķt cilvēki grib tev iestāstīt? Vai tomēr dzīvei tev nebūtu jānozīmē vairāk, nekā būt tikai par dzīvnieku pēcnācēju? Vai nav loģiskāk, ka iesākumā tu biji kā GARS un tad piedalījies frekvences samazināšanas eksperimentā, pie tam zinot, ka eksperimenta sekmīgumam ir nepieciešams, ka tiek aizmirsts par savu patieso GARA dabu?

   Pieņemsim, tu esi ļoti bagāts, dzīvo lielā - skaistā majā un sev jautā, kā tad īsti ir dzīvot par indiāni Amazones krastos. Tu,  protams, vari atļauties sarīkot ekspedīciju un padzīvot tur kādu laiku. Taču, tur būdams, tu, protams, apzināsies, ka tikai izliecies esam par indiāni. Tāpēc, tu lauļjies nohipnotizēties un nomainīt savas esošās atmiņas ar jaunpiedzimušā atmiņām, Pēc tam tu jau dzīvo pilnīgā indiāņu realitātē un apzinies sevi kā indiāņu cilts locekli. Pēc pāris gadiem tevi nolaupa psihologu grupa, kas atjauno tavas bijušās atmiņas un atgriež tevi tavā brīnišķīgajā mājā. Taču tagad, atceroties piedzīvoto, tu patiešām zini, kā  tas ir dzīvot džungļos! Jo tu ēdi, gulēji, medīji un dzīvoji kopā ar cilti, tāpat kā ikviens no indiāņiem. Tur džungļos, tu, iespējams, miglaini atcerējies to citu dzīvi, kurā nevajadzēja nogalināt nevienu, lai sagādātu savas vakariņas, pirms tas varētu nogalināt tevi pašu. Tajā citā dzīvē tīri fiziskā izdzīvošana nebūt nav galvenā tēma.

   Tagad, pateicoties savam ārējam Ego (es), tu kā GARS zini, ko nozīmē dzīve fiziskajā līmenī. Taču pašlaik tu esi “iesēdies” Spēlē pamatīgi. Ja tev tagad ir miglainas atmiņas par to citu dzīves veidu vai vismaz sajūta, ka aiz pašlaik redzamās dzīves atrodas vēl kaut kas lielāks, kaut arī tu pašlaik nevari to uzķert, tad tu palēnām tuvojies faktam, ka visos šos gadus esi dzīvojis fiziskās realtātes džungļos un esi bijis pilnībā nohipnotizēts pārsteidzoši reālā scenārijā.

  Filmā "Total Recal” labi tiek parādīts, kā nākošā civilizācija pielieto tehnoloģiju atmiņu secīgā iedzīvināšanā, piemēram, par it kā notikušo atva|inājumu. Pēc šādas apstrādes tu būtu pilnīgā pārliecībā, ka šis atva|inājums tev ir bijis reāls, jo tev taču ir tik reālas atmiņas par šo periodu. Atceries pats savu pēdējo atvaļinājumu. Izņemot iedegumu un vairākas fotogrāfijas, kas arī var būt vitltoti, tas atkal pastāv tikai tavās atmiņās. Taču, pilnīgi iespējams, ka tu biji tikai solārijā, kur tev arī iedzīvināja atmiņas par atvaļinājumu? Nē, tu teiksi, protams, nē! Viss notika pilnīgi reāli. Tas taču bija ... vai?

  Ko tad tālāk? Kā var tev palīdzēt šīs zināšanas par tavu lauku atvēršanu, pilnu identifikāciju ar GARU un Viņa personifikāciju?  Tas mūs noved pie Spēles, kas tagad nomaina Karmu un kuru var nosaukt par "Dievišķā izpaušanos".