Informatīvie materiāli

Ekhards Tolle. Tagadnes mirkļa "Šeit un Pašlaik" spēks (turpinājums)

Tulkotāja priekšvārds

“ Tas jaunais laiks, kas šalkās trīs, tas nenāks, ja ļaudis to nevedīs;

Ikvienam ir rokas jāpieliek, lai lielais darbs uz priekšu tiek ”

   Iepazīstoties ar “E.Tolle THE POWER OF NOW” (C.1997.) Rīgas grāmatnīcās esošo Paulas Prauliņas (“Tagadnes spēks”, R.2003. Cena ~ 5 Ls)) tulkojumu latviešu valodā es nācu pie slēdziena, ka tulkojuma atsevišķi “atslēgas” vārdi (skat. zemāk) un arī atsevišķu mācības nostādņu skaidrojumi manuprāt nepietiekoši sekmē autora iedomāto grāmatas publicēšanas mērķi – veicināt cilvēces (it īpaši to cilvēku, kas līdz šim nav saskārušies ar ezotēriskajām zinībām) garīgo apskaidrību. Man liekas, ka atšķirība ir principiāli svarīga. Es uzskatu Ekharda Tolles darbu par brīnišķīgu garīgās apgaismības rokasgrāmatu un tāpēc izveidoju savu Ekharda Tolles darba interpretāciju (tulkotājs, kā jau cilvēks, tulko subjektīvi), izmantojot internetā brīvi pieejamos E.Tolle “THE POWER OF NOW” fragmentus un esošos Nikolaja Lavrentjeva un I.Meldrisa tulkojumus krievu valodā, kuros nav norādīts, ka grāmatās esošais materiāls nevar tikt brīvi izmantots. Tātad, es koncentrēju vairākus E.Tolles patiESĪBAs redzējuma atspulgus, lai izveidotu latviešu valodā vēl vienu atspulgu.

                Skaidrojums par pielietotajiem “atslēgas” vārdiem.

   Angļu vārds “surrender” (vārdnīcā – “padošanās, kapitulācija, pakļaušanās, atteikšanās”), P.Prauliņa savā tulkojumā pielieto – “padošanās”, es pielietoju - “piekāpšanās”, jo šis vārds (neatkarīgi no tā, vai apzīmētā darbība ir ārēja vai iekšēja) nav tik vardarbīgs, uzspiests, nemaināms, neatgriezniecisks, un tas vēl ietver laipnas nepabeigtības atskaņu. Iespējams, ka daudziem cilvēkiem nepieciešams padoties, kapitulēt, lai viņi tiešām sāktu domāt - mēģināt saprast savu eksistences jēgu uz Zemes, varbūt. Tomēr “piekāpšanās” – tā ir apzināšanās, apzināta rīcība, patiesa piedošana kā iekšēja spēka iegūšanas zīme, tā ir samierināšanās, tā ir pilnīga pretošanās neesamība kā apzināšanās sekas, tā ir no iekšpuses nākošs spēks, tā ir vienotība, savienotība, miers. Toties “padošanās”- tā ir sašķeltība, izmisums. E.Tolle savā grāmatā uzsver apzināšanās nozīmi, tāpēc es uzskatu par precīzāku vārda “piekāpšanās”, nevis “padošanās” pielietojumu.  

   Angļu vārds “you”  (vārdnīcā – jūs, tu), P.Prauliņa pielieto – “jūs”, es - “tu”. Parasti grāmatās autors vēršas pie lasītāja uz “jūs”, jo tam, neapšaubāmi, ir pamats – tā ir laipnības un cieņas izrādīšana. Taču šajā gadījumā, kad runa ir par katra lasītāja personīgo izaugsmi un garīgo attīstību, kuru jāveic pašam lasītājam, tad uzruna “jūs” dod iespēju lasītāja prātam izvairīties no neērtiem izaugsmes aspektiem, jo “jūs” ir gan “es”, gan “mēs”. Tas nozīmē, ka uzruna “jūs” nevēršas tieši pie konkrētā cilvēka. Protams, kad man ir izdevīgi, tad pie manis, bet kad nē... ? Toties, uzruna “tu”, vēršas tieši pie konkrētā cilvēka, tieši pie tevis un tu nekur nespruksi. Pie tam, uzruna “tu” vienlaicīgi arī izvērš un fokusē apzinātu uzmanību uz sevi pašu, un atmodina tevī sevi pārveidojošo (transmutējošo) spēku. Gribi pārmaiņas – sāc ar sevi!

   Angļu vārds “being” (vārdnīcā – eksistence, esamība),  P.Prauliņa pielieto – “esamība”, es - “ESĪBA ”, jo tieši šis vārds “ESĪBA” mazāk par citiem ir piesaistīts pie kādas formalizācijas, identifikācijas vai konkrēta tēla. Tas nenorāda ne uz ko konkrētu, it īpaši, ja runā par ārpuslaika ESĪBU, visuresošo Dievu, mūžīgo Vienoto Dzīvi, visur iekļūstošo NEIZPAUDUŠOS, transcendentālo Realitāti. Tai nav nekā kopīga ar to, ko varētu iedomāties, iztēloties. Neapzināta cilvēka prāts nav spējīgs pāriet šo robežšķautni. Tikai tu vari to izdarīt, ja darīsi, jo ESĪBA ir tavas esamības vieta. Arī vārdā “patiesība” kā daļa ietilpst vārds “ESĪBA”, tātad patiesība ir “pati_ESĪBA”.  

   Angļu vārds “now” (vārdnīcā – pašreizējais brīdis, tagad, pašlaik), P.Prauliņa pielieto – “tagadne, tagad, pašreizējais brīdis”, es - “mirklis Šeit un Pašlaik”, jo tieši šī vārdu izteiksme “mirklis Šeit un Pašlaik” izsaka to, ko izdzīvo ikviens no mums. Mēs  izdzīvojam tieši mirkli, bet vārdi “tagad vai pašreizējais brīdis” manuprāt izsaka lielāku vai mazāku mirkļu kopumu.

   Angļu vārds “presence”  (vārdnīcā – klātbūtne), P.Prauliņa pielieto – “klātbūtne, tagadne”, es - “klātESĪBA”, jo savu klātbūtni ESĪBĀ latviski veiksmīgi var apzīmēt ar vārdu  “klāt_ESĪBĀ”, pie tam tā tiek runāts arī par grāmatas konteksta izpratni, kurā uzmanības priekšmets ir stāvoklis – stāvoklis apzinātā ESĪBĀ vai klātESĪBĀ mirklī “Šeit un Pašlaik”.

   Angļu vārds “transform” (vārdnīcā – pārveidot), P.Prauliņa pielieto – “pārvērst, pārveidot”, es - “transmutēt”. Vārds “pārveidot” mūsdienās tiek pielietots neskaitāmu dažādu izmaiņu procesu apzīmēšanai. Taču tā kā E.Tolle uzskata, ka apziņas izmaiņas process ir alķīmisks process, tad šī procesa izteikšanai es pielietoju alķīmijas speciālo terminu “transmutācija”, jo process ir unikāls. Transmutācija ir vielas vai apziņas kardināla izmaiņa no viena veida citā.

   Ar vārdu “ES”, kas ir arī pašas ESĪBAs sastāvdaļa apzīmēju (kā austrumos pieņemts) to, kas mēs kā būtības esam patiESĪBĀ.

   Ar “EGO” (saīsinājums no vārda egoisms) apzīmēju to, kas man, tev, visiem ir pamatīgi jāiepazīst, lai tā vietā es, tu, visi mēs spētu būt tas, kas mēs katrs atsevišķi esam - “ES”.

   Vārdi “apskaidrība” (sastāvdaļa – skaidrība) un “apgaismība” (sastāvdaļa - gaisma) šeit jāsaprot kā sinonīmi.

   Šī grāmata vispār nav domāta, lai to lasītu ar acīm. Acis, protams, piedalās procesā un pat kādreiz piepildās ar asarām, vai aizveras, lai to labāk izjustu. Šo grāmatu nav jālasa tā, lai to kritizētu, bet tā, lai maksimāli to izmantotu sevis pārveidei - transmutācijai. Es šo grāmatu nelasīju. Es centos ar to dzīvot. Man tā ir kļuvusi par vienu no svarīgākajām manā dzīvē.

   Gribi zināt kāpēc?

Tad  “Dari, ko esi nodomājis, un lai notiek, kam jānotiek !”  (Bruņinieku devīze)