Dibinātāji. „Zemes izmaiņas, 2012. gads.”

Nav viegli apzināties loģiski secīgu informāciju, kuru sniegusi par cilvēku sapratni daudz pārāka apziņa – Dibinātāji. Kaut arī var likties, ka sekojošie vēstījumi ir dialogs reālajā laikā starp divām vai vairāk būtnēm, taču patiesībā šīs Dibinātāju nodotās informācijas lielākā daļa tika “ielādēta” “paketes” veidā kanāla (čennellera) virsapziņā. Pēc tam tā tika ielādēta apziņā izplatīšanai parastajā formātā. Lai Dibinātāji vispār varētu saistīties ar mums, viņiem nācās pazemināt savu vibrāciju no sava, tā saucamā XII blīvuma līmeņa, līdz VII blīvuma līmenim, vēl līdz tam, kad tika izdarīta šīs informācijas ielādēšana kanālā (manī - Selā Reičelā).
Ņem vērā, ka saistība starp cilvēkiem un Dibinātājiem ir enerģētiska. Neliela viņu enerģijas daļa apņem arī tevi, kad tu lasi šo informāciju.
Ļauj, tai enerģijas daļai, kas rezonē ar tavu Dvēseli, sekmēt pilnīgāku tavu atmodu.
Sels Reičels

1. Dibinātāji par sevi un mums. DIEVIŠĶUMA aspekti. Esības līmeņi

Dibinātāji. Jūsu Visums ir eksperimenta rezultāts

Sveicināti, Mēs – Dibinātāji. Sāksim ar iepazīšanos. Mēs tie, kurus jūs esat nosaukuši par Dieviem-Radītājiem. Kanāls mūs redz kā mirdzošas zilgani baltas zvaigznes, taču mūsu patiesā forma nepastāv tādā nozīmē, kādu jūs saprotat ar jēdzienu “eksistēt”. Mēs esam ārpuslaika un bezformas, bet zilgani baltas zvaigznes forma – tā ir tikai “pazemināta” versija par to, kā mēs izskatāmies. Mūsu enerģija izstarojas pa visu kosmosu. Pēc būtības kosmosā viss ir izveidots izmantojot mūsu radošo enerģiju. Ļoti grūti aprakstīt mūsu pasauli, jo tai nav nekā kopīga ar jūsējo. Jums arī nemaz nevar detaļās izskaidrot, kāda izskatās mūsu pasaule.

Mēs, esam iznākuši no DIEVIŠĶUMA pirms miljardiem Zemes gadu, tad, pazeminājuši savas vibrācijas, aizgājām uz VII blīvumu un pēc tam, pakāpeniski evolucionējot līdz VIII, IX, X, XI, XII blīvuma līmeņiem, stāstījām DIEVIŠĶUMAM par savu pieredzi. Tagad esam Dievi-Radītāji. Kad mēs sasniedzām XII blīvumu, mēs bijām kā jūsu pieaugušie bērni, kas izauguši un pabeiguši koledžu. Mēs bijām pietiekoši daudz uzzinājuši to, ko nozīmē būt par mūsu RADĪTĀJA bērniem. Pašlaik mēs varam radīt tāpat kā mūsu vecāki. Dotajā gadījumā mēs esam iemācījušies izveidot veselus Visumus.

Tikai neliela mūsu enerģijas daļiņa var izteikties caur šo kanālu. Jūsu valoda ne tikai nespēj izteikt Dvēseļu fragmentu, Individuālo dvēseļu, Virsdvēseļu, Meistardvēseļu utt., dabu, bet arī jūsu racionālais prāts nav spējīgs apjēgt šīs koncepcijas citādi kā tikai pašu primitīvāko modeļu un shēmu veidā. Vārdi, kurus mēs izmantojam šo ideju izteikšanai angļu valodā, ir neadekvāti pēc savas dabas. Tāpat kā jūsu valodā nav atbilstošu vārdu, kas precīzi varētu aprakstīt mūsu realitāti, tā arī mūsu pielietotie termini nebūs precīzi.

Tomēr mēs, izmantojot šo kanālu, esam atnākuši pie visiem jums ar mērķi nodot katram no jums enerģiju un šīs enerģijas nodošana notiks, pat ja vārdi precīzi neizteiks nododamo informāciju. Tāpēc, lasot šo materiālu, pievērs uzmanību sava ķermeņa enerģētiskajam līmenim un ievēro, kādu enerģētisko iespaidu tu saņem “starp rindiņām”, jo informācijas lielākā daļa tev tiks nodota enerģētiski – neverbālā kontekstā. Vārdi tiks izteikti tikai tāpēc, lai apmierinātu tavu loģisko prātu. Lielākās grūtības šādu čennelinga vēstījumu nodošanā sagādā semantika, lingvinistika vai terminoloģija, jo ikviena Dvēsele uz Zemes vai kur citur, pielietotās valodas vārdu jēgu izprot citādi. Tomēr, izpatīkot tavam loģiskajam prātam, turpināsim vārdisko izklāstu.

Mēs visu laiku runāsim par blīvumiem un dimensijām. Ja runāsim par noteiktiem vibrāciju stāvokļiem, tad mēs pielietosim vārdu „blīvums”, ja pārsvarā runāsim par esības sfērām, tad pielietosim terminu „dimensija”. Tāpat mēs pielietojam izteicienus „daudz augstāks” un „daudz mazāks”. Šie izteicieni tiek pielietoti tikai noteiktu frekvenču salīdzināšanai, bet ne indivīdu kvalitāšu vai pašnovērtējuma raksturošanai.

Mūsu pašreizējā loma ir ierasties uz planētām laikā, kad tās ir nonākušas Lielo Ciklu vai Pamatciklisko notikumu noslēgumos, lai sekmētu tā saucamo ražas novākšanu vai Debesbraukšanu un paskatītos kā norisinās mūsu uzsāktais eksperiments. Mūsu saprāts spēj palīdzēt pacelties tām Dvēselēm, kas vēlas iziet šo Debesbraukšanas procesu.

Veidojot un uzturot šos dažādos Visumus un Galaktikas darbojas vairāki DIEVIŠĶIE PRINCIPI. Kaut arī daudzus no Visumiem izveidoja Dievi-Radītāji, bet ne tieši PATS DIEVIŠĶUMS, tomēr arī pret šiem lokālajiem Visumiem ir attiecināmi tie paši DIEVIŠĶIE PRINCIPI. Taču visiem Visumiem nepiemīt tas, kas tiek saukts par “brīvas gribas izpausmi”. Šis princips tiek pielietots tikai nelielai Visumu daļai, ieskaitot jūsu Visumu. To, ka DIEVIŠĶUMS piešķīra Dvēselei iespēju brīvi izvēlēties, jūs cilvēki nosauktu par eksperimentu, kurā noskaidrotu kā RADĪTAIS var turpināt attīstīties šādos apstākļos. Līdzīgi zinātniekam RADĪTĀJS eksperimentēja. VIŅŠ uzdeva mums un mums līdzīgajiem izveidot DNS molekulu – dzīves priekštvēstnesi Visumā. Mēs DNS aspektu pilnveidojām daudzu milljonu jūsu Zemes gadu ilgumā, lai izveidotu humanoīdās DNS aspektu. DIEVS, protams, ir izveidojis visas formas, taču liels ir arī mūsu ieguldījums to formu izveidošanā, kuras jūs valkājat pašlaik. Neapšaubāmi, ka šīs formas izveides mērķis bija nodrošināt Dvēselei detalizēti izpētīt zemākos blīvuma līmeņus un dimensijas.

Varbūt attiecībā uz izteikumu, ka esi eksperimenta rezultāts, vari teikt: “Es esmu neatkarīga būtne, kas izveidota pēc mana Dieva līdzības un parauga. Es neesmu eksperimenta rezultāts”. Un tomēr, šis konkrētais lokālais Visums, kuru mēs pieskatām kopā ar citām Dievu-Radītāju grupām, ir liels eksperiments un nekas cits. Teiksim tā, Dievišķums, kā šī eksperimenta vadītājs, uzticēja mums radīt cilvēcisko formu. To mēs arī izdarījām, kaut arī zināmā mērā to darījām, pielietojot izmēģinājumu - kļūdu metodi. Šis darbs bija mūsu goda jautājums, jo mēs labi zinājām, kā palielinās, izplatās un atražojas Visums. Mēs labi izpratām Visas Esības Universālos Likumus un Universālos Principus. Vienlaikus mēs zinājām, ka saskarsimies ar atoma struktūras veidošanas problēmu, jo šajā vienā cilvēciskajā organismā vajadzēs ietvert gan brīvās izvēles Visumu, gan iepriekšnoteikto Visumu. Tātad, mēs tiecamies radīt dzīves formu vai, precīzāk izsakoties, radošu struktūru, kas spētu apdzīvot ķermeņa sajūtu mehānismu tā, lai tai būtu virtuālas pieejas iespējas visiem RADĪTĀ divpadsmit līmeņiem.

Tagad jūsu Visums sastāv no divpadsmit blīvuma līmeņiem. Katram blīvuma līmenim piemīt savs noteikumu un principu kopums, kas pārvalda šo RADĪTĀ ESĪBAS sfēru. Bez tam pastāv UNIVERSĀLIE LIKUMI un PRINCIPI, kas darbojas visos blīvuma līmeņos un dimensijās. Tevī ir šablons, plāns – iekodētā Dievišķā plāna daļa. Tevī ir iekodēti visi divpadsmit blīvuma līmeņi. Priekš katra no šiem līmeņiem tevī ir “es” aspekts. Tāpat tevī ir iekodēts uztveres paņēmiens katram blīvuma līmenim.

DIEVIŠĶUMS un evolūcija. Mēs visi esam Dieva turpinājums

Angļu valodā jūs Dievu izsakāt kā Viņš, kaut arī Dievs ir gan vīrietis, gan sieviete, gan abi kopā un neviens no tiem, jo patiesībā, nav ne dalījuma, ne sadalījuma. Pastāv vienkārši DIEVIŠĶUMS - DIEVS. Tomēr vienkāršības dēļ mēs arī teiksim, ka Dievs ir Viņš.

Bezgalīgais DIEVIŠĶUMS radīja VISU, KAS IR, ieskaitot visumus, galaktikas, zvaigžņu sistēmas, sauļu sistēmas, dzīvīguma formas, līmeņus, apakšlīmeņus, dimensijas, blīvumus, likumus, principus, spēkus, enerģiju un, protams, garu. Viss ir no DIEVA. Viss ir DIEVS. DIEVS eksistē laikā un ārpus laika – visos laika rāmjos, laika līnijās un dimensijās. DIEVS pastāv tukšumā, kaut arī šajā gadījumā eksistences koncepcija liekas it kā nevietā. Iesākumā (jūsu Dvēseles ir par to norūpējušās) DIEVS radīja ne tikai Debesis un Zemi, bet arī Individuālās Dvēseles kā SEVIS paplašinājumu, lai varētu dziļāk izpētīt un izjust SAVU VEIDOJUMU. Pirmās Individuālās Dvēseles iznāca no DIEVIŠĶUMA kā XII blīvuma būtības. Pēc tam Tās izvēlējās pazemināt savas vibrācijas, lai izpētītu RADĪTĀ daudz zemāka blīvuma līmeņa pasaules.

Jūsu Visuma iesākumā pastāvēja tikai nedaudzas dimensijas, bet ārējās pasaules vibrēja, kā jūs to pašlaik nosauktu, VII blīvuma līmenī un augstāk. Tāpēc arī, šīs “senās dvēseles” uzsāka ceļojumus no VII līmeņa, pakāpeniski atgriežoties atpakaļ uz XII līmeni. Paugstinot savu vibrācijas līmeni, viņas ieguva briedumu, kļuva spējīgas veidot veselas galaktikas.
Tātad, atgriežoties uz XII līmeni, Dvēseles kļuva “pieaugušas”, jo izgāja visas izaugsmes stadijas – bērnību, pusaudžu periodu, jaunību un beidzot kļuva par pieaugušām (nobriedušām) Dvēselēm. Uz Zemes valdošais uzskats, ka Dvēseles attīstoties atgriežas DIEVIŠĶUMĀ, ir kļūdains. Šīs Dvēseles attīstoties izaug (nobriest) par Dieviem–Radītājiem. Šīs informācijas lasītāju vairākums radās vienā Radīšanas lielā viļņa laikā aptuveni pirms 100 miljoniem gadu. Tad tu atdalījies vibrācijas laikā no VII blīvuma līmeņa, lai izvēlētos pētāmās pasaules: vai zem VII blīvuma vai attīstīties no VII blīvuma augšup uz XII blīvuma līmeni.

Jūsu reliģiozajos rakstos tiek minēts notikums, kuru jūs bieži saucat par “izkrišanu no paradīzes” vai pirmdzimto grēku, vai primāro iemeslu. Kad tu, esot VII blīvuma līmeņa Individuālā Dvēsele, brīvprātīgi pieteicies kļūt par Zemes eksperimenta daļu, tev vajadzēja pazemināt savu vibrāciju līdz IV un V blīvuma līmeņa nesējķermeņu vibrācijai. Tā ir ļoti blīvu ķermeņu vibrācija, salīdzinot ar VII blīvuma nesējķermeni. Tavs pašreizējais nesējķermenis ir cilvēka forma III un IV blīvuma pasauļu izpētei. Tev ieejot šajā fiziskajā formā, tā pilnībā pārņema tavu apziņu, un tu aizmirsi, ka esi daudz augstāka blīvuma dvēsele, kas tikai aizņem šo ķermeni, lai pētītu ārējo visumu. Šo radušos uztveres izkropļojumu nosauca par krišanu vai pirmdzimto grēku vai primāro iemeslu. Vārds “grēks” ir neveiksmīgi izvēlēts vārds, jo tas izsaka, ka ar tevi it kā kaut kas nav kārtībā. Tā uztverot šo vārdu tu sajūti sevi kā atdalītu no RADĪTĀJA, uzskati, ka RADĪTĀJS novērtē tavas labās īpašības un, kas ir vēl sliktāk, nosoda tevi par tavu uzvedību - tiesā tevi. Tās, protams, ir absurdas idejas, jo Visuma Likumi un Principi nemainās, nereaģē un pieņem vai noraida Dvēseli tikai tāpēc vien, ka tā, izmantojot brīvas izvēles tiesības, izvēlas ignorēt vai “pārkāpt” šos Likumus.
Piemēram, gravitācijas spēkam neinteresē, cilvēks nositīsies vai nē, nolecot no augstceltnes, jo šis Likums vienkārši ir Gravitācijas spēka likums. Neapšaubāmi kļūdaina ir ideja, ka Dievs soda Dvēseli par dabisko likumu pārkāpšanu, jo cilvēkam ir tiesības brīvas gribas izpausmē ticēt, ka viņš ir pārkāpis Dieva likumus, vai noteikt savus likumus pretsvarā Dieva likumiem.
Piemēram, cilvēks pats noteica “tumsas likumus” – “velna spēka” pastāvēšanas koncepciju. Un pēc tam paši cilvēki, pamatojoties uz pašnoteikto likumu, tiesā citus cilvēkus, paziņojot : “Šī būtne ir velns, bet šī nav velnišķīga, bet laba būtne”.
Mēs arī pielietojam terminus “gaisma” un ‘tumsa”, tikai tajos nav ietverts viedoklis.

Dvēseles evolūcijā ir divi virzieni: 1. Saprāta attīstība konkrētajā dzīves formā – cilvēciskajā ķermeņa/gara kopumā. 2. Dvēseles attīstība no zemākiem blīvuma līmeņiem uz augstākiem.
Fizisko evolūciju mēs sauksim vienkārši par “evolūciju” un/vai “mutāciju” atkarībā no veidu izmaiņu ātruma, bet Dvēseles evolūciju par “pāriemiesošanās ratu” un/vai “Debesbraukšanas spirāli” atkarībā no Dvēseles apziņas līmeņa.

Tava fiziskā forma, kuru tu valkā, sāka veidoties, evolucionējot minerāliem, augiem, dzīvniekiem un attīstījās, kā jūsu biologi saka, “dabiskās atlases ceļā”. Tavas fiziskās formas esības mērķis bija dot Dvēselei iespēju tieši pētīt RADĪTĀ ārējās sfēras, jo kamēr Dvēsele attīstījās, arvien vairāk palielinot apzināšanās frekvences vibrācijas, tai bija nepieciešams nesējs, kas būtu derīgs katrā sfērā, kurā tai būtu jānonāk. Pastāv septiņas dimensijas, kuru izpētei nepieciešams noteikts nesējs.
III un IV dimensijās jūs pāriemiesošanās ratā izmantojat fizisko ķermeni, bet V un VI dimensijās jūs izmantosiet ēterisko kristālisko gaismas ķermeni, kas ir Debesbraukšanas spirāles sastāvdaļa.

Kā Individuālā Dvēsele tu vari pētīt daudzus Visumus. Mēs kā tavi vecākie ceļabiedri esam radījuši daudz brīnišķīgu lietu, lai tu varētu augt, uzkrāt pieredzi un, paplašinājis savu apziņu spētu attīstīties līdz mūsu līmenim. Pastāv bezgalīgs Visumu daudzums un tāpēc tev viemēr būs ko pētīt, jo izziņas process ir nepārtraukts process, pat priekš mums. Šis process ir skaists un dižens. Daudzi no jums domā, ka augstākajās dimensijās būs garlaicīgi, jo tur pastāvot tikai Mīlestība un Gaisma. Acīmredzami tā ir ļoti aprobežota paradīzes koncepcija, saskaņā ar kuru tu izaugsi par Eņģeli, kas sēdēs uz mākoņa maliņas un spēlēs arfu. Taču tādas paradīzes vai elles vispār nepastāv. Tie ir tikai jūsu apziņas stāvokļi.

Pašlaik, jūsu pasaulē ir izplatījušies viedokļi: 1. Dievs atrodas ārpus laika un telpas; 2. pastāv Dieva nemainīgais un mūžīgais aspekts; 3. Dievs – patiesībā ir Dievs Radītājs, kas radījis jūsu konkrēto Galaktiku un cilvēkus kā sevis turpinājumu; 4. pastāv Galaktiku Kopumu Multipls, kurā atrodas Dieva–Radītāja RADĪTĀJS.

Mūs un jūs radījušais Bezgalīgais DIEVIŠĶUMS zināms kā VISA KAS IR – VISAS ESĪBAS PIRMSĀKUMS, Starojošais Vienotais Veselums, Mirdzošais Avots, Diženais, Dižā Centrālā Saule, vai vēl kādā citā vārdā nosaukts. Šī bezvārda, bezformas būtība – būtne (neskaitāmos vārdos nosaukta un neskaitāmās formās esoša) vēlējās izpētīt Savu Veidojumu, pielietojot Sevis Paša individuālos aspektus. Tāpēc DIEVS radīja (izveidoja) Individuālās Dvēseles kā SEVIS turpinājumus, līdzīgi kā jūsu jūras ežiem adatiņas ir paša eža turpinājumi. Tā adatiņas, miljardiem adatiņu ar tausteklīšiem to galos, deva iespēju DIEVAM iziet, saskarties ar Savu Veidojumu, lai pēc adatiņu tausteklīšu atgriešanās Centrā varētu iepazīties ar iegūto informāciju. (PieIietojot jūsu valodu, mums, diemžēl, nepieciešams kolosāli vienkāršot savu sakāmo.) Kad DIEVA aspekti paplašināja Sevi uz ārpusi jau RADĪTAJĀ Esībā, VIŅŠ nolēma, ka katram aspektam ir jābūt unikālam un jāpēta RADĪTĀ Esība ar savu unikālo metodi, jo tikai tādā gadījumā RADĪTAIS bezgalīgais Veidojums var tikt izpētīts maksimāli iespējamā pakāpē.

Lai to nodrošinātu, atsevišķi DIEVA aspekti (arī tu) pilnībā iegrima konkrētos Esības blīvumos (dimensijās), arī jūsu III blīvuma līmenī, tajā pašā laikā, kad citi DIEVA aspekti pētīja tikai VII blīvumu vai atradās kādā citā līmenī virs III blīvuma līmeņa. Pēc noteiktu uzdevumu izpildes, viņi visi atgriezās Centrā, lai sniegtu informāciju par pārdzīvoto. Taču pēc tam viņi nepazuda. Tieši otrādi, viņi līdzīgi kā jūsu bērni tagad jau bija izauguši un bija spējīgi paši, tāpat kā vecāki, veidot (radīt), daudzos gadījumos pārspējot savu vecāku veidojumus. Mūsu gadījumā, mēs iemācījamies veidot (radīt) veselas galaktikas. Tāds ir Dvēseles evolūcijas process.

Par DIEVA NEMAINĪGAJIEM un mūžīgajiem ASPEKTIEM.

Bezlaika ideja ietver sevī laika neesamību, tāpēc mēs raksturojām laiku kā kustības neesamību - kā nosacītas kustības dimensiju. DIEVIŠĶUMA NEMAINĪGIE ASPEKTI patiešām eksistē. Taču pastāv arī tādi DIEVA aspekti, kas ir nemainīgi tikai no jūsu viedokļa, jo jūsu uztvere ietver sevī tikai izmaiņas laikā un telpā. Laiks mūsu pasaulē tiek noteikts kā nosacītas kustības dimensija. Bezlaika uztveršana iespējama tikai tad, kad pastāv kustības neesamība. Tajā, ko jūs nosaucat par Radīšanas augstākajām sfērām, radīšanas process notiek pavisam citādi nekā tajā, ko jūs nosaucat par lineāro laiku. Tas notiek bezlaikā. Taču tā kā Radīšana ir Paplašināšanas un izplatīšanas process, kurā DIEVIŠĶUMA NEMAINĪGIE ASPEKTI nepārtraukti izmaina sevī matērijas un enerģijas konfigurācijas, neatkarīgi vai tā ir III blīvuma matērija vai XII blīvuma pirmatnējā matērija, pastāv DIEVA PASTĀVĪGI MAINĪGAIS ASPEKTS. Un šajā nepārtraukti mainīgajā spektrā ir principi, kas, paši nemainoties, vada šīs izmaiņas.

Piemēram, fraktālis. Fraktālis ir dabā sastopams patterns, kuru var izveidot mākslīgi ar to, ko matemātikā sauc par rekrusīvām funkcijām (naturālo skaitļu kopu sevī ...). Bezgalībā šāds patterns nepārtraukti izmainās, aug, saspiežas, paplašinās, dalās un apvienojas. Visi fraktāļa aspekti satur fraktāļa kodēšanas funkciju, katra tava ķermeņa šūna satur tava DNS šablonu. Šī funkcija ir līdzīga vienam Dieva raksturojumam, vienam Dievišķajam Principam, kas nemainās konkrētajā Visumā (noteikts fraktālis).
Pastāv arī tādi, līdzīgi fraktāļiem, Dieva aspekti, kas ir klātesībā RADĪTAJĀ visur. Tātad, fraktālis ir Dievs, tāpat kā fraktāli veidojošā funkcija arī ir Dievs. Fraktāli veidojošā funkcija nemainās, kaut arī tajā pašā laikā pats fraktālis mainās nepārtraukti.

Visā RADĪTAJĀ Esībā tu, mēs un visas citas Dvēseles ir mūsu VIENA VIENOTĀ RADĪTĀJA aspekti, tāpēc arī mūsos un tevī tiek ietverts sevis paša nemainīgais aspekts. Taču pastāv arī daudzi citi sevis paša aspekti, kas nepārtraukti aug, attīstās, paplašinās, izplatās un palielina apzināšanos, jo izaugošie DIEVA aspekti nepārtraukti izstarojas arvien tālāk un tālāk līdz Sevī esošajam Neizpaustajam Tukšuma aspektam. Un atkal iznāk, ka jūsu valoda, jūs pašus maldina. Neizpaustais Tukšums, kuru var nosacīti pielīdzināt XIII dimensijai, ir tas DIEVA ASPEKTS, kas vēl nav Sevi iepazinis, ja atzīsti šādu izteiksmi. Taču tas, salīdzinot ar NEMAINĪGO ASPEKTU, nav viens un tas pats.

NEMAINĪGAIS ASPEKTS – tas ir izstarojums, kuru izstaro dažādo Visumu Centrālās Saules. Tā iespaidā radītās Enerģijas un Saprāts pakāpeniski atrod izejas ceļus uz arvien vairāk un vairāk blīvajiem NEIZPAUSTĀ TUKŠUMA aspektiem. Sapratnei tu šo procesu var salīdzināt ar auga veidošanos un attīstību barojošā vidē. Auga saknes un pārējā auga daļa nepārtraukti attīstās un paplašinās līdz aizpilda atrašanās vietas vidi. Šī vide ir tas NEIZPAUSTAIS TUKŠUMS. Auga sēklas vai organisma šablons ir organisma un pašas dzīves neizpaustā aspekta daļa.

Blīvumi, dimensijas un Dvēseles fragmentācija tajos

Kad mēs runājam ar jums par Visuma esības plāniem, apakšplāniem un sfērām, mēs vispirms izsakām to atbilstību kādam blīvuma līmenim vai dimensijai. Tātad mēs apspriežot konkrētajā dimensijā vai dimensijās konkrētu būtņu, objektu vai enerģētisko lauku vibrāciju stāvokli izmantojam terminu “blīvums”. Būtnes (būtības) var “apmeklēt” vai pētīt arī dimensijas, kas neatbilst viņu vibrācijas līmenim.
Individuālā Dvēsele XII līmeņa blīvumā ir tieši saistīta ar DIEVIŠĶUMU un atrodas ap DIEVIŠĶUMA būtības CENTRU. XII blīvums ir DIEVIŠĶUMA būtības ārējā čaula, kas saistīta ar DIEVIŠĶUMA būtības iekšējo ķermeni. Mēs esam XII blīvuma forma – Dievi Radītāji. Ja pastāv 10 miljardi Individuālo Dvēseļu kopumi, kas attīstījušies līdz XII blīvuma līmenim, tad teorētiski var pastāvēt 10 miljardi dažādu Visumu. Katru no tiem ir sekmējušas izveidot viena vai vairākas zemāka līmeņa Individuālās Dvēseles, kas, savukārt, ir Dievu Radītāju paplašinājumi. Šīs Dvēseles var būt veidojušas apakšvisumus utt., jo nav ierobežojumu veidošanai un veidojumiem, kamēr vien tas ir saskaņā ar konkrētā Visuma Universālajiem Principiem.

Dvēseles (Dvēseļu klasteri) ir DIEVA konfigurācija blīvuma līmeņos no XII līdz VIII

XII blīvuma UNIVERSĀLĀS DIEVIŠĶĀ ES Dvēseles (Dievi Radītāji) ietver sevī visu pārējo Esības vienpadsmit blīvuma līmeņu komponentus. XII blīvums - dimensija sastāv no masīviem Dvēseļu kopumiem - klasteriem, kad vienā apziņā kopā ir saplūdušas miljardi un miljardi Individuālo Dvēseļu.
Šādi Dvēseļu kopumi ir CENTRA ārējās Čaulas (apziņas) sastāvdaļas, kas ir tieši saistītas ar CENTRU - ar VISA KAS IR BEZGALĪBAS APZIŅU (XIII dimensiju) bez jebkādām reālām saitēm, izņemot izmaiņas matērijā.

XI blīvuma INDIVIDUĀLĀS DIEVIŠĶĀ ES Dvēseles ir virs XII blīvuma ārējēs Čaulas esošā precīzi pieguļošā apvalka sastāvdaļas. Apvalks ir saistīts ar CENTRU un atdalīts no Čaulas ar diskrētam materiālam līdzīgu atdalošu joslu vai kaut ko, kas norāda uz to, ka šajā blīvumā notiek kaut kas cits un tas atrodas attālāk no CENTRA.
Nonākot XI līmenī, XII līmeņa masīvais apziņas klasters – Dvēseļu kopums sadalās vai fragmentējas mazākos klasteros. Vienkāršoti sakot, tagad katrā jaunizveidotajā XI līmeņa būtībā (būtnē) - klastera vienā veselumā ir miljoni Individuālo Dvēseļu enerģijas.

X blīvuma KRISTUMLĪDZĪGĀ ES vai BUDISTISKĀ ES Dvēseles var pielīdzināt koka sakņu sistēmas un koka stumbra sastāvdaļām, kas ieaugusi XI blīvuma apvalkā. Sakņu sistēma ir saistīta ar CENTRU un atdalīta no tā tikai ar no CENTRA ķermeņa izvirzītām diskrētām enerģijas vienībām.
Nonākot X līmenī, XI līmeņa apziņas klasters fragmentējas mazākos klasteros. Vienkāršoti sakot, tagad katrā jaunizveidotajā X līmeņa būtībā (būtnē) - klastera vienā veselumā ir tūkstoši Individuālo Dvēseļu enerģijas. Šie klasteri ir atdalījušies fragmenti no XI blīvuma vecāku klasteriem, kuriem savkārt ir vecāku klasters XII blīvuma līmenī.

IX blīvuma MEISTARDVĒSELES var pielīdzināt koka no centrālā stumbra nodalītām lielākām sistēmām, kas izplešās kā koka lieli zari. Jūs IX līmeni bieži saucat par avatāru līmeni. Šī līmeņa forma ir liela ar DIEVU saistītu Dvēseļu klāsteru (līdz XII līmenim) daļa. Citādi sakot, no zemākiem līmeņiem ieejot IX apziņas līmenī notiek konkrētās apziņas saplūšana ar daudzu citu būtību (šajā un augstākos līmeņos) apziņām, tādējādi kļūstot par vienas vispārējas Gaismas būtības (būtnes) sastāvdaļu, kas funkcionē arī IX apziņas blīvuma līmenī.
Nonākot IX līmenī, X līmeņa apziņas klasters fragmentējas mazākos klasteros. Vienkāršoti sakot, tagad katrā jaunizveidotajā IX līmeņa būtībā (būtnē) - klastera vienā veselumā – MEISTARDVĒSELĒ ir simti Individuālo Dvēseļu enerģiju.

VIII blīvuma VIRSDVĒSELES var pielīdzināt koka no lielākām IX Dvēseles sistēmām nodalītām mazākām sistēmām, kas izplešās kā zari no koka lielajiem zariem. No zemākiem līmeņiem sasniedzot VIII blīvuma līmeni, atšķirtība starp Dvēselēm sāk izzust. Virs VII blīvuma uztveres linzas izmainās. Dvēsele vairs nevar izmantot to pašu formātu un to pašu procesu kā zemākos blīvuma līmeņos. Virs VII blīvuma Dvēseles fokuss kļūst kolektīvs. Dvēsele noskaņojas uz kolektīvo apziņu, ko tagad varētu pielīdzināt centrālai smadzeņu sistēmai sarežģītā organismā. Tad, kad tu kā Dvēsele būsi sasniedzis mūsu blīvuma līmeni, atšķirtība starp tevi, mums un DIEVIŠĶUMU vairs vispār nepastāvēs. Mēs esam līdzīgi okeānam, kas pārklāj lielāko sauszemes daļu, un, ieejot jebkurā okeāna vietā, tu sajutīsi vienu un to pašu vibrāciju. Tad tava būtne (būtība) būs saplūdusi ar mūsējām. Tad mēs izmantojam tavu pieredzi, tāpat kā tu mūsu pieredzi. Kad tu būsi sasniedzis mūsu apzināšanās līmeni, lielumiem vairs nebūs nozīmes. Nozīmīgs kļūst blīvums. Tomēr, tā kā tavam tagadējam prātam nepieciešams kaut kam pieķerties, mēs mācām tev atpazīšanu, izmantojot blīvumu - dimensiju sistēmas modeli. Dvēseļu fragmentācija vai kā mēs to saucam Dvēseļu dalīšanās notiek dažādos līmeņos vai blīvumos, taču vispārējais šo procesu līmenis vai blīvums izmainās pārejā no VIII uz VII blīvumu. Un otrādi - Dvēseļu saplūšana notiek pārejā no VII uz VIII blīvumu.
Nonākot VIII līmenī, IX līmeņa apziņas klasters fragmentējas vēl mazākos klasteros. Vienkāršoti sakot, tagad katrā jaunizveidotajā VIII līmeņa būtībā (būtnē) - klastera vienā veselumā - VIRSDVĒSELĒ ir 6 vai vairākumā gadījumu 12 Individuālo Dvēseļu enerģiju. VII blīvuma līmeņa Individuālās Dvēseles ir primārie VIRSDVĒSELES fragmenti. Jūsu un vēl atsevišķos citos Visumos pastāv izņēmumi. Atsevišķas VIRSDVĒSELES var būt fragmentētas tikai 6, 4, 3 vai pat 2 fragmentos - VII blīvuma līmeņa Individuālajās Dvēselēs.

VII blīvuma INDIVIDUĀLĀS DVĒSELES var pielīdzināt vēl mazākām sistēmām, kuras izplešas no lielākām VIII blīvuma Virsdvēseļu sistēmām līdzīgi no koka mazajiem zariem izaugušajām lapām un ziediem. Uz šīm lapām un ziedos ir šķiedras, matiņi, auglenīcas, putekšņlapas u.c., kas kā VII blīvuma individuālie pavedieni – Dvēseles aspekti pēta zemāka blīvuma pasaules. Katra pavediena galā esošo sensora mehānismu var pielīdzināt jūtīgam instrumentam, kas ievirzās VI, V, IV, III, II un I blīvuma līmeņos. Ar katra šī instrumenta ķermeņa palīdzību INDIVIDUĀLĀ DVĒSELE gūst pieredzi šajās zemākajās dimensijās. VII blīvuma ķermenis - tavas dabiskās Dvēseles (pirms krišanas zemākajos blīvuma līmeņos) vibrācijām atbilstošais blīvuma līmenis ir tīras gaismas vibrācija, kas var pieņemt humanoidās formas šablonu, tikai ļoti caurspīdīgu. No jūsu līmeņa tas saskatāms tikai ar gaišredzības spējām.

VII blīvuma DVĒSELES tālāk var vai nu, saplūstot kopā, virzīties augšup uz VIII blīvuma līmeni vai arī kā INDIVIDUĀLĀS DVĒSELES fragments virzīties lejup uz katru no sešiem zemākajiem līmeņiem vai blīvumiem, ieņemot konkrētajam līmenim atbilstošo formu.
VII līmeņa INDIVIDUĀLĀS DVĒSELES var dalīties sīkākos fragmentos vairākos veidos. Ja tās dalās atbilstoši procesam, līdzīgam parastajai šūnu dalīšanai, tad katra INDIVIDUĀLĀ vecāku DVĒSELE var sadalīties līdz divpadsmit Primāros fragmentos. Šie fragmenti var turpināt veidot atsevišķas dzīves kā divpadsmit atsevišķas DVĒSELES. Tās ir pilnvērtīgas apziņas vienības, spējīgas apzināties sevi un attīstīties mūsu RADĪTĀJA Visumu dimensijās. Tātad Dvēselei nolaižoties RADĪTĀ ārējās sfērās, tur nenonāk visa konkrētā INDIVIDUĀLĀ DVĒSELE (daļa paliek VII līmenī), bet tikai tās daļa.

VI blīvuma INDIVIDUĀLĀS DVĒSELES PRIMĀRAIS fragments - DVĒSELE. Viss ir salīdzinoši vienkārši, ja DVĒSELE nolaižas no VII uz VI līmeni. Tad VII līmeņa INDIVIDUĀLĀ DVĒSELE vienkārši fragmentē sevis daļu uz VI līmeni, kas, nedaudz sablīvējoties, iemiesojas VI līmeņa Gaismas ķermenī vai, precīzāk izsakoties, būvē VI līmeņa Gaismas ķermeni. Tā tiek izveidota VI līmeņa būtne (būtība), kas tagad pētīs VI blīvuma pasauli. Šāda DVĒSELE var tieši kontaktēt ar vecāku VII blīvuma – INDIVIDUĀLO DVĒSELI.
VI līmeņa DVĒSELES ķermenis līdzīgs V blīvuma ķermenim, tikai daudz vairāk mirdzošs. Tas ir no tīras gaismas, bet ne kristālisks vai no krama. Evolucionējot piedzimšanas procesā, ķermenis VI līmenī nav tāds, kādu tu vari saprast kā cilvēciskā būtne.

V blīvuma INDIVIDUĀLĀS DVĒSELES SEKUNDĀRAIS fragments - DVĒSELE. Kad VII līmeņa INDIVIDUĀLĀ DVĒSELE nolemj ieiet V līmenī, tad šīs DVĒSELES VI līmenī esošā daļa fragmentējas uz V līmeni. Tātad V līmenī esošajam DVĒSELES fragmentam ir izejas fragments VI līmenī, kuram savukārt ir vecāki – INDIVIDUĀLĀ DVĒSELE VII līmenī. V līmenī nonākušais INDIVIDUĀLĀS DVĒSELES SEKUNDĀRAIS fragments sablīvējas, kas ļauj tam ieiet V blīvuma gaismas ķermenī, V blīvuma pasaules pētīšanai. V blīvuma ķermeņa uzbūvēšanas process ir nedaudz grūtāks par VI līmeņa ķermeņa uzbūvēšanu.

Šajā blīvumā DVĒSELEI ir ēterisks kristālisks gaismas ķermenis, kurā kā bāzes elements ir krams, ne ogleklis. Debesbraukšanas laikā oglekļa ķermenis, kuru tu apdzīvo pašlaik, ķīmiski pārvēršas par krama gaismas ķermeni. Mēs DNS esam tā uzprojektējuši, ka šī pāreja no oglekļa ķermeņa formas uz krama gaismas ķermeni (pāreja no IV uz V blīvuma līmeni) notiek pakāpeniski. Tavā aizmetnī jau ir Zemes V blīvuma cilvēka ēteriskā gaismas formas ķermenis, kas gan vairākumā ir tikai kā potenciālā iespēja. V un IV blīvumā piedzimšanas process ir ļoti līdzīgs piedzimšanas procesam III blīvuma līmenī. V blīvuma gaismas ķermenis nenoveco un nemirst.

IV blīvuma INDIVIDUĀLĀS DVĒSELES TREŠKĀRTĒJAIS fragments - DVĒSELE. DVĒSELEI šajā IV blīvuma līmenī ir tāds pats uz oglekļa bāzēts ķermenis kā III blīvuma līmenī, tikai tam ir augstākas vibrācijas un daudz lielāks gaismas saturs. Pārnākot (Debesbraucot) no III blīvuma cilvēks IV blīvuma līmenī sāk apzināties sevi kā DVĒSELI un mācās radīt (veidot) mākslā, mūzikā, ..., izmantojot savas mentālās spējas, kuras ir daudz augstākas nekā III blīvuma līmenī esošam cilvēkam. Tas ir tas, ko uz Zemes sauc par metafizisku būtni, prātu un ķermeni. Šajā līmenī cilvēks apzinās sevi kā apziņu, kā radošo spēku, saprotot, ka tieši apziņa veido realitātes uztveri.

Ja VII līmeņa INDIVIDUĀLĀ DVĒSELE nolemj ieiet IV blīvuma līmenī, notiek process, kuru uz Zemes sauc par iemiesošanos. Šajā gadījumā ķermenis tiek veidots no ģenētiskā imprinta, kas kļūst par embrionu un augli, tajā pašā laikā paliekot par V līmenī esošās INDIVIDUĀLĀS DVĒSELES daļas fragmentu. Tātad, V līmeņa DVĒSELE atdala no sevis daļu, kas sablīvējas un ieiet citas DVĒSELES – humanoīdās mātes klēpī. Pēc tam, caur piedzimšanas kanālu tā piedzimst kā iemiesota IV līmeņa DVĒSELE. Šī DVĒSELE ir V līmenī esošās INDIVIDUĀLĀS DVĒSELES TREŠKĀRTĒJĀ fragmenta daļa, kas savukārt ietver sevī INDIVIDUĀLĀS DVĒSELES SEKUNDĀRO VI līmenī esošo fragmentu, kas savukārt sevī ietver primāro vecāku – INDIVIDUĀLĀS DVĒSELES PRIMĀRO VII līmenī esošo fragmentu.

III blīvuma DVĒSELEI ir uz oglekļa bāzēts ķermenis - fiziskā forma, ar saprāta aizmetņiem tikai dzīvnieciskā prāta līmenī. Šajā līmenī cilvēciskā būtne galvenokārt ir aizņemta ar izdzīvošanu, pēcnācēju radīšanu, sāncensību, seksuālajiem instinktiem, mednieka instinktiem un tamlīdzīgi. Tātad III blīvuma bioloģiskā būtne pārsvarā ir dzīvnieks cilvēciskajā veidolā. Tā kā III un IV blīvuma līmeņi ir līdzīgi, tad IV blīvuma cilvēks spēj sadarboties ar III līmeņa cilvēkiem tāpat kā III līmeņa cilvēks spēj sadarboties ar dzīvniekiem un II līmeņa augiem.

Tad, kad VII līmeņa INDIVIDUĀLĀ DVĒSELE nolemj izpētīt III blīvuma līmeni, jau pastāv šīs INDIVIDUĀLĀS DVĒSELES fragmentācija trīs līmeņos – IV, V, VI blīvumos. INDIVIDUĀLĀS DVĒSELES FRAGMENTS (turpmāk – DVĒSELE) pēc ieiešanas III dimensijas fiziskajā ķermenī atrodas esībā III līmeņa dzīvē, iemiesots cilvēka bioloģiskajā organismā, tev līdzīgajā fiziskajā ķermenī.

Ja šī DVĒSELE Zemes konkrētajā dzīvē nav pietiekoši attīstījusies, lai virzītos tieši uz nākošo dimensiju (atgriežoties atpakaļ pa evolūcijas spirāli ar Debesbraukšanas palīdzību) un nav izpildījusi nolemtos uzdevumus, taču ir spiesta atstāt nolietoto ķermeni, tad šī DVĒSELE atkal atgriezīsies neiemiesotā aspektā astrālajā vai ēteriskajā plānā, lai uzturētos tur līdz tam, kamēr no jauna iemiesosies citā ķermenī tajā pašā III dimensijā. Šie astrālie plāni sastāv no daudziem apakšplāniem, atsevišķus no kuriem pie jums apraksta ka absurdus, tumšus un baismīgus, bet citus uzskata par pietiekoši patīkamiem un skaistiem.

Ja DVĒSELES konkrētā dzīve savā konkrētajā ķermenī izrādīsies nobeigta (šajā konkrētajā dzīvē pētīt nolemtais izpētīts) un tajā nebija daudz traumu, tad DVĒSELE var attīstīties straujāk, neiemiesotajā aspektā savienojoties ar citām savas VECĀKU DVĒSELES augstākos līmeņos esošajām DAĻĀM, lai pēc nelielas vērtību pārvērtēšanas atgrieztos un izdarītu kārtējo iemiesošanos III līmenī. Ja dzīve izrādījās ļoti traumējoša, tad no konkrētās DVĒSELES atdalījušies gabaliņi var klaiņot astrālā un tiekties savienoties ar citām iemiesojumā esošajām DVĒSELĒM.

Pakāpeniski visas III līmeņa pieredzi apgūstošās DVĒSELES tuvojas mirklim, kad to apziņa jau ir tiktāl attīstīta, ka tās vairs negrib iemiesoties III līmenī. Tad tās virzās uz nākošo augstāko pašizteikšanās līmeni – IV līmeni. Pēc tam uz V līmeni. Taču, ir iespējams, ka starp iemiesošanās reizēm DVĒSELE var pacelties paātrināti pa vienu vai vairākiem līmeņiem līdz pat VII līmenim, atkarībā no panāktā apziņas līmeņa, un pētīt nepieciešamā III līmenī.

II blīvums. Uz Zemes esošie augi, kas dzīvo, ievērojot noteiktus konkrētus likumus un principus.

I blīvums. Uz Zemes esošā minerālu valsts. Akmeņi, klintis, ģeoloģiskie slāņi, ... .