Vai nav pienācis laiks vērsties sevī?

Es jau rakstīju par to, ka čennelingu lasīšana nav garīgās attīstības veids, jo tikai čennelingu (čenu) lasīšana cilvēkiem vairāk derīga tikai viņu ceļojuma sākotnējā posmā. Pēc tam, kad cilvēkam pašam būtu jāspēj izmantot savu intuīciju, kad viņam jāmeklē gudrība un zināšanas sevī, čenni var kļūt viņam pat par šķērsli. Čenni par tādiem arī kļūst, ja cilvēki gadiem ilgi to tikai dara, kā lasa svešus (un dažreiz izkropļotus) vēstījumus, un dažkārt vienkārši astrālās pasakas, pieņemot to visu par pēdējās instances patiesību un pielīdzinot tiem katru savas darbības soli.

Kopš šo rakstu uzrakstīšanas ir pagājis jau vairāk nekā gads, taču es redzu, ka kopš tā laika maz kas ir mainījies. Varbūt tikai, vairāk parādījušies tā sauktie "kanāli". Daudzi cilvēki vēl joprojām ķer katru vārdu, kas it kā skan no debesīm, pie tam bieži vien bez uzzinātā pārdomāšanas, pat necenšoties salīdzināt to ar jau zināmajiem pieņēmumiem par skatāmajām lietām. Pat nepiedomājot, ka dažkārt viens un tas pats kanāls dod pilnīgi pretēju informāciju. Man ļoti imponē Ercenģeļa Metatrona caur Dž.Tiberonnu gandrīz katrā vēstījumā teiktais: Jums nepieciešams pastāvīgi praktizēt gan manu, gan citu vēstījumu informācijas salīdzināšanu un analīzi.

Saņemt čenu informāciju – tas, protams, ir lieliski. Taču tam ir arī negatīvā puse. Ļoti bieži cilvēkiem, kas tikko atmodušies, rodas vēlēšanās pašiem iemācīties saņemt čenus. Un daudzi, kuriem ir pietiekoši atvērts kanāls, sāk to arī darīt. Viņi naivi domā, ka vajag tikai piesaukt viņiem iepatikušos Augstāko būtību kad tā uzreiz atlidos un sāks sniegt informāciju. Taču, kā likums, atlido tie, kas atrodas blakus - astrālie gari, kuriem nepieciešama papildus enerģija. Viņi sevi sauc par Dievu, Jēzu vai Kryonu, un sākt "vadīt" cilvēku, piespēlējot viņam, vienlaikus ar pareizu, arī maldinošu informāciju, lai tikai cilvēks turpinātu dot viņiem enerģiju. Šie astrālie gari ļoti lietpratīgi iemācījušies izmantot cilvēka ego. Astrālie gari iedveš cilvēkam, ka viņš ir izredzētais, ka viņam ir diža misija, ka viņam jāklausās, un jāveic izteiktos norādījumus. Un šim cilvēkam pat aizdomas nerodas, ka sadarbojas ar astrālajiem leļļiniekiem, viņš sev pašam šķiet gaišs, balts un pūkains, kuram nevar piesaistīties neviens, izņemot Visaugstākos. Un šāds cilvēks nereti uzsāk pat vadīt citus. Pēc tam jau šie visi cilvēki peld astrālajās meditācijās-aktivizācijās, un viņiem visiem rāda vienu un to pašu attēlu. Taču paši šie cilvēki domā, ka viņi dara dižas lietas, lai gan patiesībā vienkārši atdot savu enerģiju, lai pabarotu būtnes astrālajā plānā, kas ved uz nekurieni savus sekotājus. Nodarbināti ar "misiju", šie cilvēki vairs nenodarbojas ar sevi, nenodarbojas ar savas apziņas attīstību. Bet kāpēc lai viņi ar to nodarbotos? Viņi galu galā jau ir sasnieguši apgaismību un gandrīz jau veikuši debesbraukšanu. Tas nekas, ka tie ir reālajā dzīvē, viņiem ir nesaprašanās un konflikti ar radiniekiem, smaga finanšu situācija vai nīstams darbs. Tā vietā viņi veic „dižu misiju”, lai saglābtu Zemi un visu radību!

Lai atrastos čennelingā ar Augstāku Būtni, cilvēkam ir jāveic ar sevi milzīgs darbs. Cilvēkam ir jāpaaugstina savas apziņas vibrācijas līdz tādam līmenim, lai varētu "aizsniegt" šo Augstāko Būtni augstākajās dimensijās. Tas nav viegli izdarāms un nenotiek ātri. Taču pat tad, ja cilvēks spēj veikt čennelingu ar Augstāku Būtni (kas ir diezgan reta parādība), mēģini saprast, cik labi ir viņam personīgi, ka viņš var jebkurā brīdī saņemt atbildi uz jebkuru jautājumu? Cik lielā mērā pareizi un lietderīgi tieši viņa garīgai attīstībai ir pastāvīgi sekot norādēm, pat ja tās dod Augstāka Būtne, neattīstot savu intuīciju, savas sajūtas, neiegūstot pieeju savai iekšējai gudrībai? Kā cilvēks vispār var attīstīties, ja visas atbildes viņš saņem uz paplātes, neizmantojot iespēju pašam izvēlēties, bet tikai izpildot norādījumus? Šāds cilvēks vienmēr būs vadāmais. Viņam nebūs sava viedokļa, viņš neattīstīs sevi kā garīgu būtni, neizmantos savu spēku. Viņš nekad nebūs neatkarīgs un pastāvīgs, jo pildīs tikai citu norādījumus un atdos citiem savu spēku.

Vai labāk nebūtu attīstīt pašam savas uztveres spējas un intuīciju, lai spētu piekļūt iekšējām zināšanām, iemācīties pašam nolasīt informāciju un apzināti iet savu ceļu?

Es pati daudzus gadus esmu nodarbojusies ar čennelingiem, manus čenus ir publicējuši daudzi ezotēriskie portāli, pat vadošais ASV čennelingu portāls, taču pirms diviem gadiem mans Gars nolēma, ka man ir beidzies "pastkastes" laika posms, tāpēc es vairs nepieņemu vēstījumus, izņemot pie manis konsultēties nākošo cilvēku Augstāko ES personīgos čenus. Tagad informāciju es saņemu tieši, bez starpniekiem. Tagad mani virza tikai mans Gars, mans Augstākais aspekts, un es mācu citus cilvēkus dzīvot un strādāt partnerībā ar savu Garu. Tieši ar viņu, jo ir cilvēki, kas vārdu "gars" izmanto tikai kā vispārējas augstākas būtnes apzīmējumu, lai gan mums katram ir savs Gars, savs Augstākais aspekts, ar kuru mums katram ir jāsadarbojas. Ja tu kaut ko lūdz citām būtnēm, tu dod enerģiju tām, bet tad, kad tu strādā ar savu Garu, tu enerģiju dod sev, jo Viņš - tas esi tu pats, tikai augstākā līmenī esošs.

Cilvēks, kas pats nepieņem vēstījumus čennelingos, bet tikai pārgremo citu cilvēku čenus, steidzoties cik vien iespējams vairāk norīt informācijas, ir vērsts uz āru, bet nevis vērsts sevī. Taču ir zināms noteikums: nekas ārējs nekad nevar aizstāt iekšējo. Durvis uz apgaismību atverās tikai no iekšpuses, tās nevar atvērt no ārpuses. Pats "ezotērikas" jēdziens (ja vien cilvēks, protams, uzskata sevi par ezotēriķi, bet ne tikai par ziņkārīgo) ietver sevis izziņu, atbilžu un risinājumu meklējumus sevī, nevis ārpusē. Ezotēriķis pastāvīgi strādā ar savu apziņu un pasaules uztveri. Ezotēriskās prakses - ir pastāvīgs darbs ar sevi, savas personības transformācija, jo tikai pārveidojis savu apziņu, cilvēks var mijiedarboties ar pasauli daudz augstākā līmenī. Lasot čenus un absorbējot informāciju, apziņa būtiski nemainās. Tas notiek tikai tad, kad cilvēks sāk strādāt ar sevi. Un tad patiešām, sevi izmainījis, cilvēks izmaina arī pasauli ap sevi.

Nekad agrāk, iespējams, ezotēriskas vēsturē nav bijusi tāda masveida vēstījumu plūsma, un tādēļ nekad vēl cilvēki nav atdevuši uz ārpusi tik daudz savu spēku. Jo iepriekš, kad cilvēks nonāca pie noteiktām zināšanām, viņš nebija lasījis milzīgu vēstījumu daudzumu, bet sāka virzīties savā attīstībā ar tā laika garīgo mācību (atsevišķas no kurām vēl joprojām nav zaudējušas savu nozīmi) palīdzību vai arī vienkārši ar sevī esošo lielo garīgo spēku. Mūsdienu čennelingu vēstījumi vairākumā tomēr ir ļoti virspusēji, tāpat kā visa „New Age” kustība. Tie ir noderīgi tikai attīstības pirmajā posmā, bet pēc tam ir jāiet ar savām kājiņām, jo tā visu dzīvi var pavadīt atrodoties uz čenu adatas, nekad nesasniedzot savu iekšējo gudrību.

Patīkami, ka tagad arvien vairāk cilvēku paziņo, ka viņiem ir apnikusi čenu kožļājamā gumija, un viņi vairāk cenšas ieklausīties sevī.

Kad cilvēki man uzdot jautājumu: „Kas ir mans skolotājs?” Es lakoniski atbildu: "Skolotājs ir tevī."

Tāpēc, man liekas, ka ir pienācis laiks vērsties sevī. Ir pienācis laiks sākt meklēt pieeju savai gudrībai un Dvēseles zināšanām! To var panākt cilvēkam koncentrējoties sevī, kad viņš strādā partnerībā ar saviem Augstākiem aspektiem. Lai arī ne uzreiz, taču tas notiks! "Klauvējiet - un jums tiks atvērts", jābūt tikai konsekventam un pacietīgam, nav jābaidās no grūtībām un jāieklausās sevī. Centies biežāk ieiet sevī, klausīties iekšējo klusumu un sadzirdēt savas Dvēseles kluso balstiņu! Mēģini biežāk atrasties iekšējā klusuma stāvoklī, kad skan nevis prāts, bet šī tikko dzirdamā Dvēseles balss. Tā izteiks visas atbildes. Tur ir vesela pasaule, milzīga bezgalīga pasaule, tev tikai jāatrod tai pieeja - un tā atvēries un iezaigosies visas krāsas. Jo vairāk cilvēks ir transformējis savu apziņu un paaugstinājis savas vibrācijas, jo arvien vairāk un vieglāk panākama šī pieeja.

Ieej savas Dvēseles dārgumu krātuvē, un Tā uzdāvinās tev visu savu krāšņumu, visu savu gudrību!

http://metta.ucoz.com/publ/