Nezināmi autori. „Pāreja - nešausminoša un neutopiska. & Slepenā vara. Kas ir Arhonti?”

Ievads - brīdinājums

Es tāpat kā daudzi skeptiķi uzskatu, ka uzticība šeit sniegtajai informācija nav 100%, kaut vai tikai no cilvēku loģikas viedokļa vien, taču kā nopirku – tā pārdodu, tāpēc pēc izlasīšanas katram vajadzētu izmantot savu personisko barometru patiesības novērtēšanai. Savā ziņā tas ir pilngadības eksāmena daļas barometrs, kas parāda mūsu (tavu) gatavību turpināt virzību uz priekšu. Pareizu atbilžu nav, un neviens tās nedos, mums pašiem šis ceļš jānoiet un pašiem jāsaprot. Personīgi man vairāk interesē bēdīgi slavenā Debesbraukšana / Pāreja, par kuru tagad tiek tik daudz rakstīts, tāpat kā par mūsu patieso vēsturi, iespējām un Pasaules uzbūvi kopumā. Tas ir iemesls, kāpēc es izdarīju pētījumu par šo tematu un ziņoju par rezultātiem. No sevis es neko klāt nepievienoju, jo man tikai viens mērķis – nodot informāciju, kuru katrs no mums ir tiesīgs uztvert tā, kā to iesaka iekšējā balss. Es neprognozēju, nepareģoju un necenšos ar to nopelnīt, rīkojos tikai kā korespondents. Tu (atvaino, ja „tu” nepatīk) vari apsvērt šeit sniegto kā tev patīk - izteiktais var būt prognoze, pareģojums vai vienkārši hipotētiska iespēja. Par savu uzdevumu uzskatu sniegt tev informāciju, taču kādā mērā tā ir tava, tagad tas ir atkarīgs tikai no tevis. Ja šeit skatītie sižeti neimponē tev personisku iemeslu dēļ, tad paklausies plašsaziņas medijus – tur viss ir ļoti vienkārši, un to skaidri izsaka profesionālie žurnālisti.

Ja šī dotā informācija izsauc tevī diskomfortu, aizkaitinājumu, dusmas, tālākais ir ļoti vienkārši - nelasi to, jo neviens nav spiests attīstīt sevi sev par spīti! Atslābinies, kontrolē savas emocijas, elpo dziļi un nepadoties provokācijām. Viss normāli ...

Tagad notiek karš par mūsu pašu emocijām, un sistēma speciāli piespēlē mums stresa pārpilnas situācijas, lai veicinātu mūsu enerģijas izpausmes. Tev tas ir jāzina, un nedod savu enerģiju provokatoriem kā dāvanu, esi mierīgs kā žņaudzējčūska, un galu galā redzēsi, ka tas nav tik viegli, kā šķiet, bet daudz vieglāk!
Paldies par uzmanību un patīkamu lasīšanu.

Pāreja - nešausminoša un neutopiska

Daudzi ir norūpējušies par to, kāds Pārejas variants realizēsies un kā tas viss beigsies.
Uzzīmēšu tev nelielu shēmu, lai vieglāk būtu saprast, kas un ar ko atnāk. Tikai uzreiz pateikšu, ka es neizmantošu sarežģītas shēmas, kaut arī vienkāršība dažkārt mulsina. Visas lietu vērtības formulētas tikai tāpēc, lai izskaidrotu būtību, tādēļ nebūtu jāpiesienas vārdiem. Un jā, es gandrīz visu skaidrošu uz pirkstiem, izmantojot tēlus.

Tātad, Pasaule ir plāns starp nākotni un pagātni (plāna redakcija pašlaik), t.i., visas pasaules, starppasaules,
līdzpasaules (pagātnes pasauļu plāni, kas ir būtiski veidojot nākampasaules),
nākampasaules (nākotnes pasauļu plāni, kas veidojas uz Pasaules un līdzpasaules bāzes),
atrodas viena otrā, viena virs otras utt. Kopumā visu plānu totāla šķērsošanās ir paredzēta. Un vēl, atceries, ka viss ir savstarpēji saistīts, nav melnā un baltā, ir tikai KAUT KAS sasaistīts un bezgalīgs.

Viss šis likums īstenojas ne tikai laikā, bet arī telpā, tāpēc pasaules visos plānos pastāv laikā un telpā. Taču, tā kā katram plānam ir savi nosacījumi atkarībā no pasaules līmeņa un mērķiem, tad katrai pasaulei ir sava realitāte. Mūsu sistēma - mūsu pasaule (galaktika) atrodas rudimentālā līmenī. Mūsu Saules sistēma nav neatkarīga, kā auglis mātes klēpī. Es domāju, ka tas ir zināms daudziem. Tāpēc pastāv milzīgs skaits ierobežojumu, kas sarežģī mums dzīvi, piemēram, fizikas likumi.

Tagad mēs ņemam visas pasaules, līdzpasaules, nākpasaules apvienojam vienā formā, pieņemsim, bumbiņas formā. Viss kopumā ir bumbiņa. Šī bumbiņa virzās telpā pa elastīgām līnijām ar noteiktu ātrumu. Šajā pašā trajektorijā atrodas, pieņemsim, aizvari, bet blakus aizvariem sargi (enerģija) pienācēju līmeņa pārbaudei, jo aizvaram cauri drīkst laist tikai noteiktu līmeni sasniegušās pasaules. Katrs aizvars satur daudzus slāņus ar dažādu formu atverēm (iedomājies aizvaru kā blakus esošas nelielā attālumā novietotas papīra loksnes, kurās dažādās vietās izgrieztas ģeometriskas formas - atveres). Bumbiņai noteiktā laika periodā jātiek cauri aizvaram, ievērojot sekojošus nosacījumus:
1. Pirms iešanas caur formētajām atverēm tai jābūt sadalītai sastāvdaļās (komponentos);
2. Katram tās komponentam ir jātiek cauri noteiktās formas atverei, tātad atbilstot tai.

Un, lūk, pienāk mirklis, kad bumbiņa sadalās. Visas sistēmas mūsu galaktikā ir autonomas, izņemot mūsu Saules sistēmu un tai līdzīgās. Šajā mirklī mūsu sistēma pilnībā zaudē saikni ar tās veidotājiem. (Saku uzreiz, cilvēks nav cēlies no pērtiķiem un nav kādas konkrētas humanoīdu rases pēctecis, jo cilvēks ir dzīvības forma, kuras izveidošanā iesaistījās daudzas civilizācijas, kas ieguldījušas savu darbu šīs idejas realizācijā.) Un mūsu sistēma, it kā „likteņa varā” pamesta pēc inerces virzās uz aizvaru, samazinot attālumu līdz tam, arī laika limits aizvara pārvarēšanai pamazām izsīkst. Aizvara konstrukcija nemainās, jo tā ir statiska.
Aptuveni līdz 2000. gadam mūsu Saules sistēma kustējās pa apli, ļaujot visiem Zemes iedzīvotājiem iemiesoties uz tās reinkarnējoties, lai gadsimtu pēc gadsimta labotu gan savu, gan visas sistēmas formu. Taču sargs pie aizvara, saskaņā ar "rokas pulksteņa" rādījumiem pārtrauc virzības trajektoriju pa apli un novirza sistēmu aizvara virzienā. Sistēmas dzīve izmainās. Eneģijas pieplūde sistēmai palielinās, jo cilvēki vairs nevārās savā sulā. Cilvēkiem vairs nav jāatstrādā karma, bet jāstrādā pašreizējās dzīves skolā, lai noskaidrotu, kas aizies, kas paliks. Aizgājušo nomaiņai nāk tikai iepriekš sagatavoti nākotnes iedzīvotāji. Redzam indigo, kristāliskos bērnus, citiem vārdiem cita līmeņa, cilvēkus. Tie, kas zina un prot vairāk. Šajā etapā cilvēcei bija jāpieņem jaunos un jāmācās dzīvot kopā ar viņiem. Taču, iedomātais plāns pilnībā nenostrādāja, jo cilvēce nevēlējās dzirdēt, klausīties un izmainīties. Turklāt, cilvēce jau strauji tuvojas aizvaram (2012. gada decembrim, kaut arī šis konkrētais skaitlis nav tik nozīmīgs). Tas atrodas kosmosā mūsu ceļa trajektorijas turpinājumā, un cilvēce tuvojas aizvaram kā vilciens noteiktā laikā pa sliedēm stacijas peronam. Neizbēgams fakts. Taču šī neizbēgamība nenozīmē sabrukumu. Ir droši zināms, ka mūsu sistēmu nevēlas palaist garām, pielietojot metodi – šķic atpakaļ aplī un turpiniet mācīties. Par laimi pavisam nesen lietas sāka mainīties uz labo pusi, mūsu sistēma iesaistījās virzībā uz kopējo progresu. Tad, lūk, beigās nav beigas, bet notiek turpinājums. Mūsu Saules sistēmai jāpanāk labs sasniegtā līmeņa raksturojums. Tu jau zini, ka jebkuri notikumi un vispār viss notiekošais tiek ierakstīts enerģētiski informacionālā lauka matricā. Pagātnes pieredze veido mūsu energoformu, kas ir nepieciešama, lai sistēma spētu iziet caur aizvaru. Pagātnes pieredze nosaka tagadni, un pašlaik tagadne, kļūstot par pagātni, nosaka cilvēces nākotni. Tagad padomā, kāda var būt nākotne tehnokrātiski (turklāt ne visai saprātīgi) dzīvojošai civilizācijai, ar neefektīvām uz absurdu hierarhiju (priekšnieks un pakļautais) pamatotām sociālām un valsts struktūrām, ar savu neprasmi un nevēlēšanos novērtēt savu māju (Zemi), ar savu alkatību iegūt sev vairāk naudas (papīra !)?

Kam lai saka paldies, ka cilvēcei ļauts turpināt? Tiem cilvēkiem, kas saprot un veicina izmaiņu nepieciešamību un šo cilvēku sekotājiem. Paldies jāsaka tām struktūrām, kas veicina izmaiņas un arī tām, kas traucē to darīt, jo arī šķēršļi ir skola. Tātad par pagātni, tagadni un nākotni. Rezultātā mūsu Pārejas veids tiks noteikts atkarībā no Planētas un tās iedzīvotāju konkrētā attīstības līmeņa. Konkrētajā „pašlaik” būs nedaudzas kataklizmas, iespējams Saule nedaudz pazibšņos (varbūt izslēdzot visu tehno-enerģētisko sistēmu, lai tās dažādās koģenerācijas, hidroenerģijas, atomenerģijas stacijas netraucētu vai, pasarg Dievs, neuzsprāgtu), lai izvairītos no militāriem konfliktiem. Iespējama kaimiņu sistēmu pārstāvju ierašanās, arī uzbrukumi, bet viņus jau ir gatavi sagaidīt, un tas ir likumsakarīgi, aizsardzības spēki. Tāpat jau ir ziņotāji (līdzīgi man), organizatori (veic koordināciju), sargātāji - kuratori (palīdz tiem, kam to vajag, parasti cilvēkiem), kā arī ceļveži – pavadoņi, kuri būs iesaistīti planetāro un sociālo līmeņu transportēšanā caur portāliem, un daudzi citi Pārejas nodrošināšanai svarīgi elementi. Un jā, mums nav priekšniecībās, mēs esam tā kā paši par sevi, taču vienlaicīgi visi kopā. Man zināma lielākā daļa no tiem, kas aktīvi iesaistīti šajā Pārejas brīdī un savu lomu Pārejā viņi zina.

Vienīgais bet. Ja pēkšņi izrādīsies, ka Saules sistēma kaut kur briesmīgi savārījusi putru, un tai liegta Pāreja pilnībā, tad iespējamas šādas virzības iespējas:
- Pāreju veic tikai dažas noteiktas dzīvības formas. Planēta ar palikušajiem novirzās pa trajektoriju lejup, atdaloties no visām sistēmām, paliekot kopā ar Pāreju neizturējušajiem, un atgriežas aplī. Kāda tieši dzīvība uz tās saglabāsies nav zināms, taču tas ir sekundārs jautājums. (Šī iespēja ir barga, bet ne tik slikta, kā nākamā. Šis variants parasti darbojas, ja sistēmas un planētas stāvoklis nesasniedz novērtējumu 70%. Visādi var gadīties, jo dažādos laikos citām sistēmām tā jau ir gadījies. Nu, piemēram, neracionāli sagraujot savu planētu.)
- Pāreju veic tikai Planēta bez dzīvības formām. (Maz ticams gadījums, un vispār ir ļoti reti gadījumi, kad sugas ir aizrāvušās ar sevis un vides modifikācijām. Tu esi mutants, es esmu mutants, mēs visi esam mutanti.)
- Pāreju ne Planēta, ne dzīve uz tās neveic vispār. Tad viss saprotams, sveiciens un citas pasaules uzzina, ka Zemes civilizācijas vairs nav. Var kaut ko pārformatēt uz citām sistēmām, taču tas ir cits stāsts.

Slēdziens: Pāreja notiks, ticat vai neticat, gribat vai nē. Pašreizējā brīdī vēl ir iespējams Pāreju izdarīt visai Planētai un dzīvībai uz tās. Taču viss varētu mainīties saskaņā ar Likumu par dinamiku un progresu vai degradāciju un regresu.

Tagad tev vairs nav nepieciešamas praviešu prognozes (tie visbiežāk ziņo par situāciju vienpusēji), tu jau pats vari saprast, kas faktiski notiks tālāk, padomā par sevi un izlemj, kāds iznākums tev ir vairāk pieņemams. Un, lai saprastu, kas ir mainījies, seko līdzi situācijai uz Zemes. Saule, kataklizmas, sociālais stāvoklis, ekonomiskais stāvoklis utt., viss ir tavu acu priekšā.

Paldies par uzmanību, tavs informators.

Slepenā vara. Kas ir Arhonti?

Arhonti - 12 locekļu slepena organizācija, kuru vada 13. dalībnieks – vadītājs Arimans (Abrakss vai Sātans), kas vēlas panākt pilnīgu kundzību pār pasauli. Tie ir cilvēki, kas sapludinājuši vienā kopumā savās ložās un slepenajās biedrībās pasaules kapitālu, politiku un reliģiju. Tie ir tie, kas pārvalda pasaules baņķierus un tos, kas ir aiz viņiem. Tātad Arhonti ir tā saucamās Pasaules valdības vadītāji.

Arhontu izcelsme

Vārds "Arhonts" ir cēlies no grieķu vārda «archontes», kas nozīmē "vecajs", "vecvecāks", "virsaitis", "valdnieks". Daudz vēlāk, ortodoksālie kristieši sāka uzskatīt tos par "velna kalpiem." Gnostiķi, vadoties pēc senām zināšanām, ar Arhontiem personificēja garus-valdniekus, materiālā kosmosa veidotājus, varu, kuru pārvarēt var tikai garīgs cilvēks. Taču vispār viņi uzskatīja, ka saskaņā par Dieva plānu, Arhontu vara atrodas ļoti sarežģītās attiecībās. Ņemot vērā Arhontu un viņu pretinieku Arhatu tūkstošiem gadu ilgo opozīciju, teiktajā, protams, ir daļēja taisnība.

Dažādos laikos viņi saucās citādi. Piemēram, viena no ietekmīgākajām Arhontu aprindām jau kopš seniem laikiem bija pazīstami kā "Brīvmūrnieki". No tās ir izauguši daudzi atzarojumi. Pastāv "Čūskas brālība", "Pūķa brālība", "Illuminati", "Masoni" un citas slepenās biedrības. Vēsturnieki joprojām mēģina saprast, kuras no kurām ir cēlušās. Taču meklējumos viss kļūst arvien neskaidrāks. Kāpēc?

Tāpēc, ka Arhontu mērķis ir visu sajaukt un samudžināt, lai būtu maz iespēju nojaust un saprast šo visu slepeno biedrību patieso būtību. Taču patiesībā būtības ideja ir vienkārša. Slepeno biedrību lielākā daļa ir tikai Arhontu bandinieki, lai Arimans varētu ar tām manipulēt.

Arimans tikai spēlē uz cilvēku vājībām. Viena no šādām vājībām ir cilvēkiem zemapziņā tiekties uz noslēpumiem. To izraisa ne tikai cilvēka garīgie impulsi, viņa vēlme izrauties no reinkarnācijas ķēdes ar slepenu zināšanu palīdzību, bet biežāk banālas savtīgas ambīcijas iegūt zināšanas, lai panāktu varu pār sev līdzīgajiem. Tieši tāpēc slepeno biedrību vairākums uzplaukst zem Arhontu zīmes. Turklāt jāņem vērā tas, ka cilvēki ne tikai vēlas apgūt slepenās zināšanas, bet arī izveidot ap sevi savu "impēriju". Diemžēl jāsecina, ka līdz šim visu pasauli prakstiski ir pārvaldījusi slepenā pasaules valdība - Arhonti.

Austrumos no seniem laikiem tika uzskatīts, ka galvenais pretstata centrs Ļaunumam un Tumsas spēkiem uz Zemes ir Šambala, kas kalpo kā galvenais zināšanu un milzīgu garīgo spēku pirmavots. Tomēr cilvēku sabiedrības iekšienē Ļaunumam un tiem pašiem Arhontiem pretnostās pa garīgo ceļu ejošie cilvēki. Šādus cilvēkos no seniem laikiem sauca par Arhatiem. Nosaukumā pavisam maza atšķirība, tikai pāris burtos, taču mērķi pilnīgi pretēji!

Šādas nelielas atšķirības nosaukumā ir, pateicoties tautā cirkulējošajai informācijai. Sākumā bija garīgās zināšanas izplatošie Arhati. Taču drīzumā parādījās arī tie, kurus sengrieķu gudrie nosauca par Arhontiem, tādējādi uzsverot, ka Arhontu iemīļotā darbošanās metode ir modificēt un izkropļot to, kas ir ieguvis popularitāti cilvēkos, pateicoties Arhatiem. Šis pretrunu šleifs turpinās visās cilvēku civilizācijās, lai kā arī cilvēki savulaik tika saukuši abas opozīcijā esošās puses.

Arhonti strādā, pamatojoties uz Arimana principiem. Šie Arimana principi ir: aizstāt garīgās zināšanas un pārorientēt tās uz materiālajiem mērķiem, tātad bagātības un labklājības panākšana šajā pagaidu materiālajā pasaulē. Taču tas ir tikai triks, labklājības ilūzija, jo runāts it kā tiek par to pašu garīgumu, ko izsaka Šambalas Bodisatvas, taču patiesība tiek tik prasmīgi izkropļota par labu materiālajam šajā jautājumā, ka, cilvēks, apdomājot sīkumus, nepamana globālo jautājumu risinājumu pretēju ievirzi. Cilvēki ar augstu garīgama līmeni šo patiesības aizstāšanu atklās un sapratīs. Arimans tikai apspēlē cilvēciskās vājības un dzīvnieciskās iekāres vēlmes neatkarīgi no tā, cik skaistos vārdos šīs darbības ir ietērptas.

Augstākais Arhonts ("šīspasaules Arhonts" vai "šīspasaules valdnieks") ir Arimans. Senākos laikos viņa vārds bija Abrakss, tagadnes interpretācijā - "kosmiskā kopuma gars, kas, nebūdams absolūti ļauns, atrodas neziņā, pieņemot sevi par absolūto Dievu". Šo leģendu par pasaku var pieņemt tikai tas, kas ir neziņā un bez zināšanām par pasaules uzbūvi. Gudrajiem tas ir mājiens, uzvedinājums.

Arhontu darbības principi

Šī materiālā pasaule pieder Arimanam, Sātanam. Tāpēc Arhati jau no seniem laikiem, lai varētu sniegt palīdzību cilvēkiem, bija spiesti tikties slepenās biedrībās. Ne jau tāpēc, ka viņi to ļoti vēlētos, bet tāpēc, lai saglabātu zināšanas, kuras varētu izmantot cilvēki, pretojoties Arhontiem. Taču Arhatiem, atšķirībā no Arhontiem, tāda slepenība bija nūja ar diviem galiem. Jo dažreiz Arhatu palīdzība cilvēkiem bija tik iespaidīga un garīgi nozīmīga, ka vienkāršo cilvēku atmiņā tā nostiprinājās kā slava un cieņa pret šādām slepenām organizācijām. Šādi atceroties saņemto palīdzību, cilvēki neapzinoties izdarīja Arhatiem kaitējumu. Tiklīdz viņu slepenā organizācija kļuva cilvēku starpā populāra un pazīstama, par to jau zināja pārāk daudzi. Arhonti nekavējoties koncentrēja savus spēkus ne vienkārši, lai iznīcinātu šo organizāciju, bet vēl sliktāk, lai aizstātu tās iekšējo ideoloģiju, ievietojot tajā savus cilvēkus un iznīcinot tās vadītājus Arhatus. Tātad, ārēji priekš parastajiem cilvēkiem organizācija darbojās, bet tās garīgā būtība jau bija tukša. Tādējādi, izmantojot organizācijas popularitāti un dažkārt pat pašu iznīcināto Arahatu vārdus, Arhonti manipulēja ar cilvēku prātiem savu mērķu piepildīšanai.

Vēsturē ir zināms klasisks piemērs, kā senajā Ēģiptē, Imhotepa izveidotā Arhatu spēcīgā "Brīvmūrnieku" organizācija, laika gaitā pārvērtās par Arhontu "Brīvmūrnieku" slepeno biedrību.

Baiļu vairošana un to izmantošana, lai turēt cilvēkus paklausībā - ir viens no svarīgākajiem un efektīvākajiem Arhontu instrumentiem, jo saskaņā ar viņu principiem "tikai tas kalps ir patīkams, kurš no sava saimnieka baidās vairāk par nāvi".

Arhontu rokaspuiši bieži, runājot par kādu no savām organizācijām, uzsver frāzi par viņu sekotāju milzīgo skaitu. Kādēļ? Pirmkārt, lai psiholoģiski ietekmētu konkrēto cilvēku ar šo frāzi par masveidību; ja jau viņiem ir tik daudz sekotāju, tad tas nozīmē, ka pie viņiem ir labāk. Šādos gadījumos, protams, netiek runāts par to, kā tiek vervēti un "zombēti" šie cilvēki un kādi ir šo organizāciju patiesie mērķi. Taču, runājot par šiem ticīgo miljardiem, daudzi no tiem ienāk pasaules reliģijās tieši tāpēc, ka viņi meklē Dievu, meklē ceļus uz garīgo pilnveidošanos. Un garīgo zināšanu graudiņi, kas ir saglabājušies šumeru, seno ēģiptiešu un citu tautu teikās, un kuri nokļuvuši, piemēram, arī Bībelē - piesaista cilvēkus. Pateicoties tiem, cilvēks garīgajos meklējumos seko konkrētajai reliģijai. Taču tas nebūt nenozīmē, ka šis cilvēks pilnībā pieder un uzticas šīs reliģijas virsslāņiem. Šiem Dievu meklējošajiem cilvēkiem izziņas procesā rodas daudz jautājumu saviem "mācītājiem", uz kuriem tie vai nu nezina atbildi vai arī nevar atbildēt pietiekoši atklāti saskaņā ar konkrētās reliģiskās organizācijas politikas ierobežojumiem. Tas, ka Arhontu rokaspuiši paziņo, ka aiz viņiem ir miljardiem ticīgo, vēl nenozīmē, ka šie miljardi ir tādi paši kā šie rokaspuiši.

Viena no iecienītākajām Arhontu metodēm ir aizstāt cilvēkiem vēlamo ar vēlamā ilūziju. Aiz skaistajām Arhontu frāzēm patiesībā ir cilvēka attīstības virziena maiņa pilnīgi pretējā virzienā. Cilvēks to vienkārši var nepamanīt, jo viņam trūkst zināšanu un liekas, ka iet pa to pašu garīgo ceļu kā daudzi citi, kas, piemēram, slavina šo "hermētisko zinātni". Viņam nav pat nojausmas, kas ir šī procesa organizatori, kādā Arhontu organizācijā viņi nokļuvuši un kādi ir šo organizāciju patiesie mērķi, kā arī to, kāpēc tiem nepieciešama tieši šāda viedokļa izplatīšana cilvēku starpā.

Ārējie apstākļi izriet no cilvēka iekšējās pasaules. Jo vairāk cilvēku kļūs par Cilvēku, kas izprotot patieso šīs pasaules realitāti, jo vairāk viņš spēs kontrolēt savas domas un vēlmes, jo vairāk panāks savas dvēseles brīvību un mazāk viņa apziņu iespaidos Arhonta politikas virpulis. Jo vairāk pasaulē būs tādu garīgi brīvu cilvēku, jo vairāk vājināsies Arhontu vara, un cilvēce ātrāk izveidos sev "zelta tūkstošgadi". Tātad viss labais sākas ar tīrīgumu, vispirms savu domu tīrīgumu!

Arhonti ļoti baidās no garīgi stipras, brīvas Personības darbības, jo viņi zina, cik neparedzami lielā mērā tā var ietekmēt tautu apziņu.

Garīgo vērtību aizstāšana senajā Ēģiptē

Kāda ir vērtību aizstāšanas būtība? Tradicionālajā senās Ēģiptes valsts reliģijā (Imhotepa laikā tās centrs atradās Memfisā) dominēja ētiskās vērtības. Tas nozīmēja, ka parastais cilvēks zināja savai domāšanai pieejamā formā, ka dzīve ir pārejoša, ka ķermenis ir mirstīgs, ka viņam ir dvēsele ar tās enerģētisko apvalku. Daļēji viņam bija zināms, mūsdienu izpratnē, par reinkarnācijas procesiem. Senēģiptiešu izpratnē reinkarnācija bija vai nu kā pāreja uz debesu laukiem, vai kā viņa dvēseles ceļojums ar atgriešanos sākumā, lai nokļūtu citā dzīvē. Cilvēki tad nebaidījās no nāves un nomira ticībā. Viņi izteica lūgsnas: "Oziriss, es miršu un atdzimšu. Es dzīvošu kā Oziriss. Viņš neizzuda, kad nomira, un arī es neizzudīšu pēc savas nāves."

Imhoteps un viņa mācekļi popularizēja šādus garīgos principus: cilvēkiem dzīvojot šeit šajā pasaulē jācenšas dzīvot labi un taisnīgi (būtībā apvaldot savu Dzīvniecisko iesākumu un attīstot Garīgumu), lai nopelnītu labākus dzīves apstākļus nākamajā dzīvē. Faktiski, tas tā arī notika, tikai reinkarnācijas procesi norisinās nedaudz savādāk nekā cilvēki tolaik iedomājas. Taču tas būtiski nav tik svarīgi. Svarīgi, lai cilvēks savas dzīves laikā kļūtu par Cilvēku!

Ko toties darīja Arhontu priesteri? Izveidojot sākumā savu slepeno reliģiozo mācību, viņi patiesībā ļoti gudri izvērsa otrādi Imhotepa mācību, aicinot cilvēku tiekties un attīstīt nevis Garīgo, bet gan Dzīvniecisko. Šīs mācības pamatos lielā mērā bija maģija, ne ētikas uzskati, jo saskaņā ar šo Arhontu mācību cilvēka aizkapa dzīve vairs nav atkarīga no cilvēka taisnās dzīves, bet gan no tā, kādā mērā viņš pārzina maģiskās formulas un precīzi ievēro un izpilda sarežģītos reliģiskos rituālus. Šīs maģiskās formulas zināja, protams, tikai "izredzētie" - priesteri. Cilvēkam vajadzēja ilgi kalpot priesterim pirms tas atklāja kādu no šīm formulām - "mānekļiem". Vēlāk, kad šādas līdzīgas koncepcijas tika ieviestas masveidā, priesteri vispār pārvērta šo reliģiju visai izdevīgā, viņus bagātinošā uzņēmumā, kas tirgoja šīs it kā maģiskās formulas. Turklāt, lai panāktu lielāku formulu pievilcīgumu "pircējiem", priesteri izpušķoja savu aizkapa paradīzes koncepciju ar baumām par tautā esošo Imhotepa mācekļu garīgajiem sasniegumiem.

Piemēram, bija baumas, ka daži garīgi spēcīgi Imhotepa mācekļi nav miruši kā parastie mirstīgie, bet pēc nāves kļuvuši mirdzoši gari, kā tagad teiktu, "papildināja Dieva armiju", taču saskaņā ar seno ēģiptiešu priekšstatiem pavadīja savu Dievu ceļojumos pa nakts briesmām. Šie gari bija ar Dievu vienoti, taču tajā pašā laikā nezaudēja savu individualitāti. Viņi bija ar savu pagaidu dzīvi uz Zemes nopelnījuši mūžīgo dzīvi Gaismas valstībā. Būtībā tā tas arī bija noticis, tikai ne tik pasakainā veidā, kā tas tika pasniegts ļaužu valodās.

Ko tieši izdarīja Arhontu priesteri? Viņi savā koncepcijā paredzēja, ka ikviens no cilvēkiem pēc savas nāves būs izredzētais starp mirušajiem, ja vien pieņems, ticēs un praktizēs viņu reliģiju, nevis kādu citu Ēģiptes reliģiju. Pēc savas nāves šis cilvēks pārveidosies par mirdzošu garu un būs Dieva Ra pavadonis ceļojumos. Taču viņa laimīgā esība aizkapa pasaulē ir pilnībā atkarīga no tā, kādu maģisko formulu iegūs šis cilvēks no priesteriem savas dzīves laikā, jo tieši tā noteiks viņa konkrēto stāvokli aizkapa pasaulē.

Tātad, kā vienmēr, tika īstenota tradicionālā Arhontu politiskā formula – „kurš nav ar mums, tas ir pret mums”. Par Dieva Ra ienaidniekiem tika pasludināti visi, kas nepielūdz Viņu uz Zemes. Šie cilvēki ir nolemti ciest mokas "mūžīgās uguns ezeros"!

Arhontu plāni nākamajiem gadiem

Arhonti cer uz globāliem kariem. Saskaņā ar viņu aprēķiniem šai paaudzei ir jāpiedzīvo trešais pasaules karš. Arhonti ieplānojuši trīs iespējamos jauna pasaules kara uzsākšanas datumus atkarībā no ģeopolitiskās situācijas un iedzīvotāju gatavības šiem notikumiem. Pirmais datums - 2012. gada 23. decembris, kas jau netiešā reklāmā ir izziņots visā pasaule kā iespējamais pasaules beigu datums. Otrais datums – 2017. gads. Trešais datums – 2025. gads. Tie ir Arhontu galvenie aptuvenie kara uzsākšanas datumi. Lai gan, protams, var būt izmaiņas, tāpat kā jebkurā citā plānā. ... Principā viņu gatavošanos šiem notikumiem viegli var ieraudzīt un izsekot. Viņu metodes ir praktiski nemainīgas cilvēces vēsturē un atkārtojušās jau vairākkārt. Tas viss tiks darīts saskaņā ar veco elementāro shēmu.

Vispirms viņi pacentīsies maksimāli vājināt pretinieku, kas patiešām var nepieļaut viņu plānu realizāciju. Lai to panāktu, viņi var ķerties vai nu pie provokatīvas, destruktīvas politikas valstī, vai arī, ja minētā politika nenostrādā, mēģinās uzspiest nepieciešamo stāvokli no citām kontrolētajām valstīm. Protams, ja nepieciešams, viņi organizēs šajās valstīs apvērsumus vai revolūcijas, lai panāktu savu marionešu valdības nonākšanu pie varas.

Otrkārt, viņi mākslīgi izraisīs "pasaules krīzi", jo pasaules kapitāla lielākā daļa ir viņu rokās. Turklāt "vajadzīgo" situāciju izraisīšana pasaules tirgos viņiem ir parasta lieta. Atceries, kaut vai iepriekšējo mākslīgi izraisīto pasaules krīzi un tai sekojošo otro pasaules karu ... Turklāt, lai radītu attiecīgo noskaņu sabiedrībā pirms III Pasaules kara, Arhonti mākslīgi izveidos "pasaules pārtikas krīzi", kurā, pirmkārt, cietīs nabagākie iedzīvotāji. Pasaulē bez redzama iemesla pēkšņi strauji kļūs sajūtams pārtikas trūkums, kas novedīs pie bada trešās pasaules valstīs un būtiska pārtikas cenu pieauguma pat attīstītajās valstīs. Kā attaisnojums kalpos "pieņēmumi", ka, protams, tas viss ir saistīts ar globālo sasilšanu un planētas pārapdzīvotību. Šādi "paziņojumi" attiecīgi izraisīs badojošajos vēlmi ātrāk samazināt cilvēciskās populācijas apmērus savā labā.
Jāatzīmē, ka, pielietojot mūsdienu tehnoloģijas, ir pilnīgi iespējams Sahāras tuksnesi pārvērst ziedošā dārzā un pat pabarot ievērojamu iedzīvotāju daudzumu. Turklāt uz Zemes vēl joprojām ir pietiekoši daudz auglīgas augsnes, lai nodrošinātu izsalkuma neiespējamību uz šīs planētas.

Un, treškārt, pats galvenais, viņi gatavojas finansēt un organizēt dažus nekam nevajadzīgus karus ar dažām trešās pasaules valstīm, taču ar ASV dalību tajos kā "pasaules policistiem, kas rūpējas par demokrātiju visā pasaulē." Šajos karos, protams, cilvēki ies bojā, arī parastie amerikāņu zēni, kuri nezinot šo karu aizkulises, mirs ticot, ka aizstāvējuši demokrātiju un savas valsts intereses ārvalstīs. Cilvēku bojā eja, protams, izraisīs palielinātu neapmierinātību Amerikas iedzīvotājos.
Izmantojot šos sociālos nemierus, Arhonti īstajā brīdī visās bēdās vainos savu marioneti - prezidentu, piedēvējot viņam "neveiksmīgu politiku". Tajā pašā laikā Arhonti ar mediju starpniecību mēģinās pārliecināt sabiedrotos un savu tautu, ka parastie kari nav efektīvi: militārās operācijas ir dārgas, kari ir ilgstoši (kaut Arhonti paši finansēs arī pretējo pusi) un tajos bezjēdzīgi bojā iet daudzi cilvēki. Tātad nauda un cilvēku dzīves tiek bezjēdzīgi izšķērdētas. Rezultātā sabiedrība veidos viedokli, ka ASV būtu jābūt tiesībām likt lietā kodolieročus pret šādām "sliktām, nedemokrātiskām" valstīm (kuras, protams, nekādi neiederas Arhontu politikā). Šis viedoklis nosēdīsies sabiedrībā, virzoties uz domu, ka amerikāņiem kā "brīvai valstij" un "pasaules lielvalstij" ir jābūt tiesībām pirmajiem izdarīt kodoltriecienu. Jo tas ir lētāk un pats galvenais, nav jāmirst pašu puišiem cīņā par "demokrātiju pasaulē".

Lai cilvēkus pārliecinātu, ka kodolieroču karam ir jābūt, viņi manipulēs "pašas varenākās valsts" ekonomiku. Kā to parasti dara Arhonti? Sākotnēji ekonomika mākslīgi tiek pacelta, lai cilvēki pierastu dzīvot labi. Tad parādas valsts "ārējais ienaidnieks". Šajā laikā Arhonti provocē ekonomikā strauju kritumu, tiek izveidota nopietna ekonomiskā krīze. Kā rezultātā, daudzi cilvēki kļūst par bezdarbniekiem. Sabiedrības viedoklis kļūst diezgan nedraudzīgs. Turklāt prese aktīvi apspriež tēmu par savu galveno "ienaidnieku", kurš šajā laikā kļūst bagātāks, un izsaka "pieņēmumus", ka viņi kļūst bagātāki šķiet tāpēc, ka "mūsu cilvēki kļūst nabadzīgāki ar katru dienu". Šī provokācija cilvēkos, kas audzināti uzskatīt Dzīvniecisko iesākumu par dominējošo kvalitāti, neviļus izraisa skaudību, dusmas, un ļoti negatīvu attieksmi pret "uz viņu rēķina bagāto" valsti. Galu galā šie mediju pieņēmumi kļūst arī par valdības viedokli, apstiprinot, ka visas ekonomikas likstas ir tās "sliktās valsts" dēļ. Un cilvēks, kas tagad ir grūtā finansiālā situācijā (taču joprojām atceras, kā viņš dzīvoja labi un komfortabli savā "brīvajā plaukstošajā valstī"), to visu redzot, zemapziņā pārorientējas no iekšējā ienaidnieka meklēšanas uz ārējo ienaidnieku, pat neaizdomājoties, kāpēc patiesībā ir radušās visas šīs krīzes un kas tās ir izraisījis. Rezultātā iedzīvotāji sāk "neklātienē" ienīst valsti, uz kuru viņiem norāda Arhontu rokaspuiši.

Vēl vairāk. Cilvēkus sāk psiholoģiski sagatavot tam, ka nepieciešams pirmajiem pielietot kodolieročus, lai ātri un efektīvi sodītu "nedemokrātisko valsti", kuras dēļ „visi kļūst nabadzīgāki". Tādējādi Arhonti mēģina sākt globālo karu, kurā, protams, daudzi cilvēki ies bojā, arī tie, kas vēlējās šādu "atriebību".

Arhonti aprēķinājuši, ka, ja viņiem neizdosies ideoloģiski pakļaut visu pasauli un kļūt par vienīgajiem diktatoriem "pasaules valdības" veidā, tad pēc šī pasaules kara, viņi valdīs pār pasauli neierobežoti. Tādējādi visā pasaulē beidzot valdīs "vienota valdība", kurai bez iebildumiem pakļausies visi dzīvi palikušie pasaules iedzīvotāji. Arhonti paļaujas uz to, ka jaunās paaudzes cilvēkiem tiks ieaudzēta izteikti verdziskā psiholoģija, kas balstīsies uz Dzīvniecisko iesākumu un arimantiskajiem principiem. Taču ... tas izraisa jau vēl citu jautājumu. Kam būs nepieciešama tāda cilvēku civilizācija ar absolūti dominējošo Dzīvniecisko dabu?

Karus organizē neliels cilvēku daudzums. Pārējā viņu daudzskaitlīgā verdziskā svīta ir tikai viņu pakalpiņi, kuri pārtiek no Arhontu atmestajiem kumosiem un piešķirtās varas ilūzijas, pat neapzinoties, ka viņi Arhontiem ir tikai lielgabalu gaļa. Šie pakalpiņi cer uz "gaišu nākotni", tāpēc uzcītīgi izpilda visas Saimnieku pavēles, vedot pasauli uz trešo pasaules karu, nesaprot, ka no kodolieroču "sēnes" cietīs arī viņi paši un viņu bērni.

AntiArhontiska sabiedrība

Arhonti plāno, bet mums cilvēkiem jāizvēlas vai nu atbalstīt viņu intereses vai aizstāvēt savējās. Patiešām, kopējā izvēle ir pilnībā atkarīga no katra Zemes iedzīvotāja personīgās izvēles, no tā, kam iekšēji katrs cilvēks dos priekšroku - vai Garīgajam iesākumam vai Dzīvnieciskajam iesākumam.

Kāpēc Arhonti spiež mums karot, izraisīt iekšējos pilsoņu un starptautiskos konfliktus, un mēs kā avju ganāmpulks ejam un galinām sev līdzīgos, pat nedomājot par sekām? Tas ir tāpēc, ka Arhonti ir ieinteresēti veidot cilvēkus, kas nav spējīgi patstāvīgi domāt, patstāvīgi meklēt likumsakarības un patstāvīgi rīkoties. Viņi ir ieinteresēti vergos, ar kuriem masu mediji var manipulēt, uzspiežot tiem Arhontu standartus: kā jāizskatās, kā jāuzvedās, kā jārīkojas un jādomā, kādus politiskos un dzīves orientierus jāievēro. Viņi cenšas saglabāt cilvēkos pastāvīgas bailes no nabadzības, bada, materiālās nenodrošinātības, bailes par savu dzīvību un veselību. Cilvēks pierod ticēt, ka šāda dzīve ir patiesa, ka tāds ir viņa liktenis. Taču nekā tamlīdzīga! Cilvēks vienmēr ir brīvs savā personīgajā izvēlē! Visas bailes izraisa Dzīvnieciskais iesākums, tā totālās bailes no nāves. Taču jebkura matērija ir mirstīga (izmainīga) - tāds ir Likums. Tomēr Cilvēks tāpēc ir brīnišķīgs, ka viņš nav tikai matērijas gabals, nepavisam ne vergs, jo viņā ir liels garīgais spēks, kas var pārvērst viņu par Patiesu Cilvēku, to būtību, kas ir daudz augstāka līmeņa nekā matērijas gabals. Atbrīvojoties no meliem, cilvēks atbrīvojas no muļķīgas rīcības. Iepazīstot patiesību, cilvēks kļūst spēcīgāks un gudrāks. Jo vairāk pasaulē būs gudru, garīgi brīvu cilvēku, jo grūtāk būs Arhontiem īstenot savus plānus, jo mazāka būs to ietekme uz cilvēkiem. Ja Patiesība būs zināma visiem, un cilvēki izdarīs pareizo izvēli, tad Arhontiem nebūs kam diktēt savus noteikumus. Jo patiesībā viņi ir nekas.

Tavā ziņā ir izlemt, padoties Arhontu provokācijām un novest pasauli līdz globālajam karam vai nomest Arhontu varu un sākt veidot šīs civilizācijas zelta laikmetu. Tev kopā ar Cilvēci jāizlemj pasaules nākotne. Patiesībā viss ir vienkārši. Jābūt tikai tam, no kā baidās Arhonti. Jābūt CILVĒKAM !

http://planeta.moy.su/blog/tema_perekhoda_bez_strashilok_i_utopij/2012-10-30-33746

http://othereal.ru/tajnaya-vlast-kto-takie-arxonty/