Dibinātāji. „Zemes izmaiņas, 2012. gads.”

2. Laiks Esībā. DIEVIŠĶUMA atļautā Dvēseļu evolūcija

Laiks

Laiku var raksturot kā bezgalīgi lielu audeklu, kurā katrs pavediens ir iespējamā realitāte. Trīsdimensionālā pasaule ir Akašas enerģētiskajā vidē fiksētu pavedienu sērijas. Laiku var izmainīt un modificēt ar apziņas palīdzību. Tādējādi vēsture nav kaut kas akmenī iecirsts, bet gan ir nepārtraukti veidots notikumu pinums, kuros notikumi pastāvīgi izmaina savu atrašanos un saturu. Katrs notikums trīsdimensionalitātē ir nospiedums, kuru elektriskais impulss reģistrē kā „tiešām notikušu”. Taču tomēr jebkuru „tiešām notikušu” notikumu var pārbīdīt uz citu Laika līniju un, tu vari pārlēkt no vienas Laika līnijas uz citu, gan individuāli, gan kolektīvi kopā ar citiem. Tādējādi, ja tu vēlies izmainīt vēsturi, tu vienkārši vari izvēlēties citu pavedienu audeklā un pieņemt to par savu jauno Laika līniju. Jūs savā fizikā šādus eksperimentus saucat par „kvantisko mežģījumu”.

Jūsu zinātnē ir teorija - Nenoteiktības princips. Tā apgalvo, ka visas subatomiskās daļiņas aptver varbūtības lauks. Un tikai tad, kad tiek izteikta piekrišana kādam konkrētam rezultātam, daļiņas uzsāk darboties noteiktā veidā. Jūsu Laika līnijas darbojas tieši tāpat. Kad kāda Dvēseļu grupa nolemj atrasties kādā noteiktā radošā darbībā, varbūtību bezgalīgais lauks sašaurinās un izveidojas konkrēts rezultāts. Kaut arī rezultāti tiek ierakstīti Akašas vidē, brīvās gribas izpausmes atļautajos ietvaros tu vari veidot sev vēlamos scenārijus. Citiem vārdiem, pakļaujoties saviem radošajiem impulsiem, tu nepārtraukti veido jaunas Laika līnijas. Tomēr lielu grupu Dvēseļu (kā Zemes cilvēce) veidotajām Laika līnijām piemīt liela enerģija, un tās kļūst par ievērojamām izpausmēm. Uz Zemes izveidotas eksistē trīs pirmatnējās Laika līnijas – trešā, ceturtā un piektā blīvuma līmenim. Gandrīz katra uz Zemes esošā būtne pētīs kādu no šīm trijām realitātēm.

- Vai būtne vienlaicīgi var būt „apskaidrota” un dzīvot šajā pasaulē? Vai Būtne (būtība) var, atrodoties augstākos blīvumos, vienlaicīgi atrasties arī daudz zemākos blīvuma līmeņos?
Tā kā viss Laiks pēc būtības ir Laiks PAŠLAIK, tad tu spētu darīt gan vienu, gan otru tāpēc, ka RADĪTĀ nelineārajā pētāmajā uztveres kontūrā viss notiek vienlaicīgi. No augstākas perspektīvas raugoties, lineārais Laiks vispār nepastāv. Ārpus lineārā Laika tu esi integrēts DIEVĀ, sajūtot sevi kā Individuālas Dvēseles individuāls Segments, kas pēta visu RADĪTO. Lineārā Laika kontūrā Dvēseles, ceļoties augšup pa uztveres līmeņiem, vāc zināšanas un pieredzi.
Ja tu kā Individuālā Dvēsele izlemj virzīties no VII blīvuma uz VIII blīvuma līmeni, tu esi spējīgs nosūtīt sevis fragmentus uz zemākiem blīvumiem un vienlaicīgi arī pētīt šo sfēru dažādus aspektus. Kad tu turpini virzīties uz IX, X, XI, XII blīvuma līmeni, tu „kļūsti” par lielu, milzīgu RADĪTO un esi spējīgs vienlaicīgi sajust sevi daudzu būtību veidā. Galu galā, tu esot DIEVA VESELUMĀ pēti, visu RADĪTO vienlaicīgi. Šis process zināms kā Dvēseles „klasterojums”.

Mūsu smalkajā XII blīvuma līmenī mēs varam tikai pamirkšķināt acis (patiesībā mums acu nav, jo esam bez formas), bet tajā pašā laikā uz jūsu planētas jau būs pagājuši miljons gadi. Tāda laika iespējamā saspiešana izskaidro ideju, kā Radītājs spēja radīt Pasauli septiņās dienās. XII blīvuma apziņai miljons gadu uz Zemes liekas esam tikai dažas dienas. Augstākajos blīvuma līmeņos var manipulēt ar Laiku pēc pašu vēlēšanās. Mēs spējam Laiku paātrināt, palēnināt, izstiept vai saspiest un pēc tam izmantot to savu mērķu sasniegšanai. Mēs varam izmainīt Laiku līdzīgi tam, kā jūs varat izmainīt magnetofonā ievietotās kasetes lentas pārtīšanas ātrumus vai pat nomainīt šo kaseti ar citu kaseti. Magnetofonu var pielīdzināt mūsu apziņai, bet kasetes – mūsu uztverei. Tā mēs varam izmanīt savu apziņu un uztveri, kā arī Laiku. Tāda ir Laika daba augstākos blīvuma līmeņos.

DIEVIŠĶUMA atļautās pamatiespējas Dvēselei evolucionēt

Pirms sākam runāt par DIEVIŠĶUMA dotajām iespējām Dvēselei evolucionēt, svarīgi izskatīt uz Zemes pastāvošo kļūdaino izpratni par to, kā Dvēseles panāk Vienotību ar DIEVU. Pirmkārt, mēs visi esam Viens Veselums ar DIEVU, neatkarīgi no mūsu ikkatra atsevišķajām vibrācijām. Nav iespējams nebūt Vienā Veselumā ar DIEVU, jo DIEVS – ir Viss, bet mēs Visa daļa. Uz Zemes par pareizu uzskatītā koncepcija, ka Dvēsele Vienotību ar DIEVU (saplūsmi ar Dievišķumu) sasniedz tikai pēc daudzkārtējas vibrācijas paaugstināšanas, ir nepareiza. Laba analoģija šim procesam ir cilvēka piedzimšanas process. Tu piedzimsti, lēni pieaudz un pakāpeniski attīsties par pieaugušu cilvēku tāpat kā tavi vecāki. Pēc tam tu pats kļūsti par vienu no vecākiem. Taču pieaudzis tu, bez šaubām, nespēj ievietoties mātes klēpī.

Dvēseles rodas DIEVIŠĶUMĀ kā „bērnu„ Dvēseles, kas pakāpeniski attīstās par nobriedušām Dvēselēm, pielīdzinoties saviem DIEVIŠĶAJIEM Vecākiem. Tās apzinās, ka ir Visa Radītā daļa, vienlaicīgi esot arī kā individuālie Dievi, kas spējīgi radīt pat veselus Visumus tāpat kā Vecāki. Kaut arī zemākajās pasaulēs jums piemīt brīvā griba, tomēr jums ir brīnišķīga iespēja kļūt par līdzīgiem mums Dieviem-Radītājiem. Varbūt gan ne tieši tādiem pašiem kā mēs, jo katra Dvēsele ir unikāla un dod savu unikālu ieguldījumu Radītajā. Tu taču saprati izteikto ideju?!

Pastāv DIEVA aspekts, kas joprojām attīstās. Galēji vienkāršotā alegoriskā un metaforiskā analoģija ir šāda: DIEVS pētot savu Radīto, mācās, pielietojot mēģinājumu – kļūdu metodes, kas dažkārt ietver sevī Dvēseļu evolūciju. Lai novērstu „kļūdas” pirmsprojektā, DIEVIŠĶI ļauto Iespēju robežās periodiski īstenojas „korekcijas”. Šīs izmaiņas varētu nosaukt arī par DIEVA reakciju uz problēmām, kas radušās Visuma sistēmās, kurām piešķirtas tiesības brīvi izpaust savu gribu.

Daudzām Dvēselēm grūti pieņemt to, ka RADĪTĀJA Pilnībā ir arī nepilnības, taču tieši ar tādu paņēmienu Dvēseļu vairākums pēta izpaudušos RADĪTO. To var salīdzināt ar radušos problēmu labošanu novecojušās datorprogrammās. Nav jēgas dusmoties par datorprogrammu iepriekšējo versiju nepilnībām, vajag vienkārši uzlabot šīs datorsistēmas. Šo procesu vēl var salīdzināt ar uz Zemes esošo patstāvīgo valstu pamatkonstitūciju korekcijām.

Turpmāk mēs apskatīsim DIEVIŠĶUMA atļautās Pamatiespējas Dvēselēm (arī tev) attīstīties jūsu lokālajā Visumā. Visums darbojas pilnīgā līdzsvarā. DIEVIŠĶUMS, sniedzot Dvēselēm palīdzību apgaismības ceļā, rada tām Iespējas precīzi vajadzīgajā laikā. Kosmiskie Cikli ir vienkārši katalizatori, kas izveidoti, lai atbalstītu tās Dvēseles, kas vēlas izlīdzināties ar RADĪTĀJA Gribu. RADĪTĀJA Griba ir attīstīties, augt, izplesties, turpināties un izmainīties visdažādākajās izpausmēs. Katrs Kosmiskais cikls ir palīdzība Dvēselēm minēto procesu īstenošanā.<./p>

Dvēseļu Pamatiespējas:

1. DIEVIŠĶUMA atļautā pamatiespēja – atmosties un evolucionēt pēc „atdalīšanās no Dieva - izkrišanas no labvēlības”

Dvēseles pēc „atdalīšanās no Dieva vai izkrišanas no labvēlības (paradīzes)” stāvokļa vienkāršots definējums - „Dvēseles tendence ir identificēties ar sfēru, kuru tā pēta”. Mūžībā viss notiek laikā „pašlaik”, jo starp problēmu un atbildi nepastāv laika nogrieznis. Dvēseles Esību un iespējamo atmošanos blīvajā līmenī nodrošina katrā Dvēselē esoša programma - sarežģīts implantu un imprintu komplekts DNS kodu un atslēgu sērijas formā, kas ieslēdz atmošanos dažādos laika periodos. Šādam iejaukšanās mehānismam neesot, Dvēseles lēmums attīstīties būtu atkarīgs tikai no tās brīvās gribas, un tāpēc konkrētā Dvēsele varētu arī nekad neatcerēties savu Dievišķo izcelšanos! Kaut arī tagad, atrodoties III blīvuma līmenī, Dvēsele vēl joprojām var atteikties ieklausīties savā iekšējā Dieva Balsī - savā Dvēseles būtībā, jo turpina pakļauties ego balsij (ar materiālo formu identificētajai daļai), taču tai kļūst arvien grūtāk ignorēt signālus, kas radušies aktivizējoties Debesbraukšanas kodiem un atslēgām. Viens no šādiem DNS iemontētajiem kodiem ir Debesbraukšanas meistaršablons, kas aktivizējas 5. DIEVIŠĶUMA atļautajā pamatiespējā – evolucionēt, izmantojot Debesbraukšanas spirāli, darbības perioda laikā.

Pēc būtības 1. Pamatiespēja nosaka atdalījušos Dvēseļu pastāvīgu saistību ar to augstākajiem ES (šo Dvēseļu aspektiem, kas atrodas blīvumos no V līdz XII). Kaut arī šī saistība ir mūžīga un nekad nevar tikt pārtraukta, tomēr laika periods (Zemes gados), kas būtu nepieciešams katrai Dvēselei, lai tikai pielietojot brīvās gribas principu, atkal apzinātos šo saistību, var būt pārāk ilgs. Tāpēc DIEVIŠĶUMS nolēma noteikt īpašas atpakaļceļa (izaugsmes) iespējas, kas veicinātu Dvēseli atcerēties savu Vienotību ar AVOTU. Atsevišķām Dvēselēm šī atcerēšanās izpaužas kā sirdsapziņa vai kā neskaidrs un smalks atgādinājums par to, ka ir cits labāks dzīvesveids nekā sevis identificēšana ar ego. Tieši tas ļauj cilvēkam saglabāt cerību, kad viņam viss jau liekas bezcerīgs.

2. DIEVIŠĶUMA atļautā pamatiespēja - evolucionēt Galaktiskās nobīdes laikā

Tagad skatīsim šo iespēju, kuru sniedz periodiski notiekošs Galaktisks kosmisks notikums vai cikls.
Jūsu Saules sistēma kustās kopā ar vienu no Piena Ceļa galaktikas ārējiem spirālveida atzariem. Blakus jūsu Galaktikas centram pastāv Saules klasters, kas formē kombināciju Melnais caurums / Baltais caurums, saistot jūsu Galaktiku ar pretējas polaritātes Dvīņgalaktiku. Dvīņgalaktika – tā ir paralēlā galaktika vai spoguļgalaktika, kas satur jūsu Galaktikai pretējas polaritātes matēriju un enerģiju. Kopā ņemot šīs galaktikas precīzi līdzsvarojas. Šo enerģijas saglabāšanas likumu mēs skatām tāpēc, ka atsevišķas enerģijas, ar kurām saskaras jūsu Saules sistēma, griežoties ap Piena Ceļa galaktikas Centrālo Sauli, ietver sevī arī izstarojumus no paralēlās dvīņgalaktikas.

Galaktiskā nobīde - tā ir sekas katras galaktikas Dižās Centrālās Saules un tai atbilstošā Melnā cauruma starojumam, kas apstaro periodiskā intervālā ap sevi griezes kustībā esošās zvaigznes un sauļu sistēmas ar augstas frekvences uzliesmojuma enerģiju. Piena Ceļa galaktikā zvaigznēm un sauļu sistēmām, kas atrodas tajā galaktikas atzarā, kurā atrodas Zeme, šāda nobīde notiek ik pēc ~ 108 miljoniem gadu (puse no apriņķojuma ap Galaktikas Centrālo Sauli). Tad Zeme un tai blakus esošās zvaigznes, planētas iziet caur šo gaismas staru plūsmu. Rezultātā šo zvaigžņu, planētu atomstruktūru dominantā vibrācija izmainās, nobīdoties uz nākošo blīvuma līmeni ar procesa palīdzību, kas pazīstams ar daudziem nosaukumiem: iziešanu caur „fotonu plūsmu”, „zvaigžņu vārtiem” - „portāliem” vai elektromagnētisko nulles zonu. Minētā izstarojuma laikā notiekošās izmaiņas ir Galaktiskā nobīde – Pamatļautā iespēja, kas nosaka galīgo laika periodu Dvēseles esībai konkrētajā sfērā, kad tā var atļauties nedemonstrēt noteiktas izaugsmes un evolūcijas pazīmes. „Atpalikušās” Dvēseles, kas nespēj iekļauties šajā dabiskā laika cikla periodā tiek pārvietotas uz citām Galaktikas planētām, dodot tām papildus laiku izaugsmei. Atlikt Galaktisko nobīdi nav iespējams – tā ir neizbēgama. Galu galā visām Dvēselēm šis Debesbraukšanas process ir jāiziet. Atsevišķos retos gadījumos Dvēseles var tomēr nespēt sasniegt pietiekamu attīstības līmeni pat pēc daudzkārtīgām pārejām uz lēnās attīstības planētām. Šīm Dvēselēm, kas tomēr nav spējīgas izmantot Galaktisko nobīdi Debesbraukšanai (un ir jau izmantojušas visas citas pāriemiesošanās iespējas), būs jāiziet caur tā saucamo „otro nāvi”. Otrā nāve – tā zināmā mērā ir Dvēseles pārkonfigurēšana vai Dvēseles jauns iesākums ar jaunu matricu. Dotais process notiek tieši DIEVIŠĶUMĀ, un tas ir vienīgais gadījums, kad Dvēseles tiešām pilnībā saplūst ar DIEVIŠĶUMU, taču šādi gadījumi ir ļoti reti.

Augšminēto jāizprot pareizi. DIEVS nevienu nenosoda un nesoda, jo Viņš ir VISS, KAS IR, ieskaitot RADĪTĀ aspektus, kas vēl mācās un attīstās. Cerams, tu neprotestēsi, ka DIEVS, esot VISS, KAS IR, ietvēris sevī arī cilvēciskās būtnes, kas nodarbojas gan ar nosodīšanu, gan ar sodīšanu. Taču, tā kā cilvēciskās būtnes, pēc pacelšanās virs IV blīvuma līmeņa, vairs neizsaka nosodošus spriedumus, tad jau viss ir kārtībā.

Tātad, Zemes Galaktiskais Cikls ir viens Saules sistēmas apgrieziens ap Piena Ceļa galaktikas centru un ilgst ~ 216 miljonus gadu (Jūsu zinātne gan uzskata, ka Galaktiskā Cikla ilgums ir ~ 227 miljoni gadu). Galaktiskā Nobīde notiek 2x Galaktiskā Cikla laikā – ik pēc katriem ~ 108 miljoniem gadu. Enerģijas uzliesmojumi notiek no Galaktikas centrā esošā paralēlā Visuma melnā cauruma divos pretējos virzienos. Šie uzliesmojumi koncentrējas divos apgabalos, kas atrodas ~ 1800 viens no otra un nav atkarīgi no blakus esošo zvaigžņu ietekmes. Citiem vārdiem, zvaigznes, griežoties ap Galaktikas centru katra Galaktiskā Cikla laikā 2x šķērso koncentrētas enerģijas (gamma un rentgena staru) plūsmu. Plūsmas josla koncentrējas nosacīti mazā telpas apgabalā, taču pietiekami lielā, lai iespaidotu arī Zemi, Sauli un tām blakus esošās planētas daudzu gadu ilgumā. Šis periods Zemi jūtami sāka iespaidot sākot ar ~ 1950. gadu. Enerģijas plūsmas iespaida maksimums ilgs no ~ 2015. gada, būtiski nemainoties, līdz ~ 2030. gadam. Tikai pēc ~ 2100. gada Zeme izies ārpus šīs skalārās elektromagnētiskās enerģijas stara iedarbības zonas.
Piena ceļa galaktikas Galaktiskais cikls - viens apgrieziens ap jūsu Visuma Centrālo Sauli ilgst ~ 10,8 miljardus gadu.

Zemei un jūsu cilvēcei šis ir unikāls laiks. Jūsu Piena Ceļa galaktikā pastāv miljoniem saprātīgu būtņu uz apdzīvotajām planētām, taču tikai uz ~ 120 šīs Galaktikas planētām to būtnēm dota iespēja izmantot Galaktisko nobīdi Debesbraukšanas procesa veikšanai.

3. DIEVIŠĶUMA atļautā pamatiespēja - evolucionēt Zemes precesionālās izlīdzināšanās laikā

DIEVS nepārtraukti izplešas, arī jūsu Visums, tāpēc tajā pastāv vēl daudzi citi cikli, daudzas dimensijas un blīvuma līmeņi. Jūs atrodaties Zemes griešanās ap Sauli ciklā, kuru jūs saucat par gadu un uz šo ciklu bāzējat savu kalendāru, kurā gads dalīts vēl sīkākos ciklos. Katrai planētai, kas ir iesaistījusies Esībā zemās dimensijās, DIEVIŠĶUMS dod iespējas veikt planētu apdzīvojošajām dzīvīguma formām-veidiem periodiskus (cikliskus) lēcienus vai mutāciju. Viena no tādām Zemes iespējām ir sevis izlīdzināšana ar no Galaktikas centra vai blakus tam izstarotiem periodiskiem enerģijas uzplaiksnījumiem. Tas notiek Zemes lineārā laika perioda – Lielā Cikla beigās, kad jūsu planētas polu izlīdzināšana attiecībā pret Galaktikas centru notiek ar konkrētu frekvenci, kuru veido kvazari – lieli zvaigžņu ķermeņi. Lai arī šī (no kvazariem izstarotā) enerģija ir nosacīti maza, salīdzinot ar enerģiju, ko izstaro Centrālā Saule un tai atbilstošais melnais caurums Galaktiskās nobīdes laikā, tomēr pietiekami jaudīga.

Lielais Cikls ir Zemes ass vienas precesijas cikls - iziešana caur visām jūsu Zodiaka 12 zīmēm ik pēc ~ 25.920 gadiem. Nobeidzot šo Ciklu, Zeme ir noliekusi savu asi noteiktā leņķī, lai izlīdzinātos ar blakus Galaktikas centram atrodošos kvazaru izstarojumiem - elektromagnētiskajiem impulsiem un saņemtu “skalāro enerģiju” Zemes polos. Šo enerģijas uzplaiksnījumu enerģija sadalās gar Zemes elektromagnētiskā režģa sistēmas spēka un virpuļu līnijām. Visa Lielā (precesijas) Cikla laikā šāda izlīdzināšanās notiek tikai vienu reizi.

Tagad detalizētāk par Zemes ass precesijas saistību ar Zemes elektromagnētiskā lauka izmaiņām. Visiem planetārajiem ķermeņiem piemīt elektromagnētiska daba. Tors (magnēts) ir sfēra, kuras polus saista serdenis. Iedomājies, ka Zeme ir šāds nedaudz saplacināts tors - sfēra ar centrālo serdeni (koridoru) no Ziemeļpola līdz Dienvidpolam. Ar šī koridora palīdzību Zemes elektromagnētiskā enerģija griežas starp poliem, izplūst no tiem un tad griežas pa Zemes ārējo virsmu pa Režģa lielajām un mazajām spēka līnijām. Tālāk caur tora serdeni caurplūstošais elektromagnētiskais lauks izplešas ārpusē visos virzienos, t.i., no Ziemeļpola augšup kosmosā un no Dienvidpola lejup kosmosā (protams, ka augšup un lejup ir jāsaprot tikai nosacīti). No tora serdeņa periodiski izplūstošais elektromagnētiskās enerģijas kūlītis aizplūst kosmosā un saistās ar ārējo elektromagnētisko avotu kosmosā. Citiem vārdiem, īpašs no attālās zvaigznes “izšauts” elektromagnētiskās enerģijas impulss laiku pa laikam precīzi izlīdzināsies ar Zemes asi – serdeni.

Tālāk iedomājies Zemi, kā ekscentriski griezošos vilciņu vai žiroskopu. Ja tu uzzīmēsi Zemes kustības grafiku, Zemei virzoties Lielā Cikla laikā caur kosmosa apgabalu, tad redzēsi, ka Zeme, griežoties ap savu asi – serdeni, vienlaicīgi veido elipsi. Katru reizi, kad Zemes pols kādā elipses punktā šķērso ievērojamu enerģijas izstarotāju - zvaigzni, klasteri, miglāju, kvazaru vai attālu galaktiku, šī pienākošā izstarotā enerģija izmaina Zemes elektromagnētisko lauku. Ja enerģijas izstarojuma avots atrodas ļoti tālu un ir ļoti vājš, tad izmaiņas būs nenozīmīgas. Tomēr, ja enerģija stipra vai avots atrodas tuvu Zemei, tad izmaiņu efekts būs daudz ievērojamāks. Tā kā Zemes Ziemeļpols un Dienvidpols kustībā ap Piena Ceļa galaktikas centru virzās pa lielu elipsi, tad konkrētais ceļš katrā precesijas reizē (Lielā Cikla laikā) ir citāds un tātad arī pienākošā izstarotā enerģija būs atšķirīga.

Matemātiski: Saules sistēma (arī Zeme) vienu apgriezienu (Galaktiskais Cikls) ap Piena Ceļa galaktikas centru veic ~ 216 miljonos gadu. Viens Zemes precesijas cikls (Lielais Cikls) caur visām 12 Zodiaka zīmēm ilgst ~ 25.920 gadus. Katra Lielā Cikla beigās Zemes ass eliptiskais paterns atgriežas savā “starta punktā”. Lielo Ciklu elipšu skaits Galaktiskā Cikla laikā = 216.000.000 gadi / 25.920 gadi = ~ 8333. Tātad Zemes serdenis izlīdzināsies precīzi ar Piena Ceļa galaktikas centru tikai vienu reizi (216.000.000 x 25.920 =) ~ 5,6 miljardos gadu tāpēc, ka Lielais Cikls neietilpst Galaktiskajā Ciklā precīzi bez atlikuma. Tātad arī Zemes serdeņa stāvoklis šo 5,6 miljardu gadu laikā attiecībā pret Galaktikas centru katrā konkrētā Lielā Cikla beigās būs citāds. Taču, tā kā Saules sistēmas kustības elipse ap Galaktikas centru ir lielāka nekā Lielā Cikla elipses, tad izstarotā enerģija uz Zemi dažādos precesijas punktos ir diezgan prognozējama un stabila, kas ļauj prognozēt konkrētā Lielā Cikla laikā iespējamos saņemamo enerģiju daudzumus uz Zemi un to iespaidu, tātad arī iespējamo Zemes kataklizmu daudzumu un iespaidu.

Pašlaik notiek kārtējā Lielā (precesijas) Cikla nobeigums. No kvazariem izstarotās un ar Zemes poliem izlīdzinātās enerģijas maksimums būs 2012. gadā no 20. līdz 22. decembrim. Šajās trijās dienās notiks šī Lielā Cikla maksimāli iespējamais - spēcīgākais nepolarizētais starojums no Galaktikas centra (daudz spēcīgāks nekā visa pārējā Lielā Cikla laikā). Šī precesijas izlīdzināšanās precīzs centrālais punkts būs 2012. gada 21. decembrī 11.oo pēc Grivničas laika. ~ 36 stundas pirms un pēc šī centrālā izlīdzināšanās punkta enerģija būs maksimālā, un ap Zemi atvērtie portāli arī tāpat maksimāli iespējami izraisīs cilvēkos pamatnobīdes. Jāsaprot, ka šajā laika periodā Zemes reālā griešanās ievērojami neizmainīsies. Saule tāpat uzleks austrumos un norietēs rietumos, arī dienas un nakts garums būs tāds pat kā agrāk. Šis ir elektromagnētisks fenomens, bet ne griešanās vai gravitācijas fenomens.

Metafiziski: Var teikt, ka katrs Lielais Cikls un Galaktiskais Cikls ir arī katras uz Zemes esošās Dvēseles evolūcijas mācību stundu cikls. Katru reizi šo Ciklu nobeigumā Dvēselēm tiek dota iespēja; tās tiek veicinātas pacelties uz jaunu apziņas līmeni, pārskatot visu, ko vien Dvēsele šo Ciklu laikā ir iemācījusies. Tā kā jūsu Galaktikā viss notiek pa spirāli, tad katrā jaunā Ciklu nobeigumā notikumu scenāriji izmainās. Tāpēc tuvojoties kārtējā Lielā Cikla noslēgumam 2012. gadā, Dvēselēm atkal tiks dota iespēja izlīdzināties ar no Galaktikas centra izplūstošajām enerģijām. Zemes elektromagnētiskā enerģija izplūdīs no Zemes serdeņa un tālāk sadalīsies vispirms pa spēka līnijām, tad pa visu Zemes ārējo virsmu. Dotajā Zemes evolūcijas laika periodā, jūsu elektromagnētiskais lauks būs nestabils un mainīgs, kas izraisīs arī lielas izmaiņas uz planētas. Maiju civilizācija to ir fiksējusi savos kalendāros, bet jūsu pravieši ir paredzējuši to kā lielo pārmaiņu laiku, jo RADĪTĀ ārējās sfērās viss notiek ciklveidīgi.

Kā jau tika minēts, Visuma telpas apgabals, caur kuru virzās Saules sistēma, katrā Galaktiskajā Ciklā ir cits. Ar paredzamo enerģiju izlīdzināšanos saistītās konkrētās enerģijas svārstības ir ievērojamas ar to, ka šī konkrētā izlīdzināšanās būs analoģiska pirms ~ 108 milj. gadu notikušajai. Tad notika pirmais individualizācijas pamatvilnis, kad Dvēseles iznāca no DIEVIŠĶUMA. Tāpēc daudziem liksies, ka viņi atgriežas mājās. Kaut gan patiesībā viņi pārdzīvos to pašu, ko pārdzīvoja pirms 108 miljoniem gadu, tikai spirāles nākamajā vijumā. Patiesībā visas Dvēseles mājās jau atrodas un vienmēr tur ir atradušās, tikai atsevišķi to aspekti pēc atdalīšanās no DIEVIŠĶĀ ceļoja telpā – RADĪTĀ ārējās sfērās un daudz zemākos blīvuma līmeņos.
Vēl viens interesants fakts – jūsu Visumā visas Dvēseles ir dzīvojušas mazāk nekā 216 miljonus gadu (individuālo aspektu esamībā). Tādējādi arī tu neesi pārdzīvojis pilnu Galaktisko Ciklu. Ir ko padomāt, vai ne?!

Tāpat kā Galaktiskās nobīdes gadījumā arī Lielā cikla beigās ne visi uz Zemes esošie organismi veiksmīgi pārvarēs šīs nobīdes. Daudzi veidi izzudīs (atstās savas fiziskās formas) un iegūs iespējas pāriemiesoties uz Zemes vai uz citas planētas.

4. DIEVIŠĶUMA atļautā pamatiespēja – evolucionēt, izmantojot Pāriemiesošanās ratu

Kad Dvēseles uzsāka pētīt ārējās zemāko dimensiju pasaules, ķermeņi, kuros tās iegāja bija tā uzprojektēti (Dievu Radītāju darbs), lai tie varētu kalpot tik ilgi, kamēr tie ir vajadzīgi. Tiklīdz Dvēsele saprot, ka jau ir redzējusi un pārdzīvojusi visu šajā realitātē vēlamo, tā pamet ķermeni un atgriežas tīra gara stāvoklī, lai gatavotos nākamajam ceļojumam. Tātad teorētiski šie ķermeņi varēja kalpot bezgalīgi, un iesākumā Dvēseļu vairākums izmantoja tos dzīvošanai tūkstošiem Zemes gadu.
Taču, laikam ritot, Dvēseles arvien vairāk un vairāk identificēja sevi ar pētāmajām pasaulēm, un tāpēc viņu ķermeņi sāka sabrukt arvien straujāk. Dvēseles jau nespēja viena ķermeņa dzīves laikā izpildīt visu iecerēto. (Fiziskā sadalīšanās un nāve notiek četros zemākajos /I-IV/ blīvuma līmeņos.) Rezultātā Dvēseles, ievērojami pazeminājušas savas vibrācijas, gandrīz vairs nespēja atgriezties mājās (uz VII blīvuma līmeni), nepazaudējot sevis gabaliņus zemākajās dimensijās.

Lai Dvēselēm būtu iespējams pabeigt izpildīt uzdoto un savākt visus savus gabaliņus, tika izgudrots Pāriemiesošanās rats. Tas deva iespēju Dvēselēm pētāmajā pasaulē iemiesoties jaunā ķermenī atkal bez atgriešanās mājās. Dvēselēm tika ļauts pāriemiesoties tik reizes, cik vien ir nepieciešams, lai tās iemācītos visu vēlamo šajā konkrētajā pasaulē un savāktu savus gabaliņus un fragmentus vienā veselumā. Tiklīdz tas tika panākts, Dvēsele varēja doties pētīt citas Esības pasaules un blīvuma līmeņus.

Pāriemiesošanās rata esamības dēļ daudzās pasaules reliģijās spēkā ir kļūdaina koncepcija, ka Dvēsele pēc pāriemiesošanās tiek sodīta par iepriekšējā dzīvē paveikto vai nepaveikto. Tā ir vainas un ticības grēkam pilnveidota koncepcija. Patiesībā Dvēsele pāriemiesojas tāpēc, lai pabeigtu mācības šajā konkrētajā pasaulē, bet ne kādu savu iekšējo defektu dēļ. Pāriemiesošanās rats dod Dvēselei vairāk laika zemāko esības līmeņu izpētei. Ja šo līmeņu izpēte nebūtu pietiekama, tad Dvēseles neiegūtu adekvātu pieredzi ārējo dimensiju izpētē, un tādējādi arī DIEVA pieredze būtu nepilnīga. Pāriemiesošanās rats tika izveidots, lai DIEVS varētu pilnīgāk izpētīt Savu RADĪTO.

Tev piemīt spējas, kas ļauj tev pētīt sešus zemākos RADĪTĀ līmeņus (I-VI). Katrs no šiem sešiem līmeņiem Dvēselei ir pieejams ar uztveres mehānismu vai ķermeni. Ķermenis ir ierīce, kuru izveidoja tava Dvēsele ar mūsu – jūsu Dievu Radītāju un citu VIII – XII līmeņos esošo Dvēseļu palīdzību. Šajos līmeņos Dvēsele savu esību ķermenī vada, pielietojot savu brīvo gribu, individuālo izvēli. Citiem vārdiem, VII blīvuma līmeņa Dvēsele drīkst izvēlēties pētīt sešus zemākos līmeņus jebkurā laikā un jebkurā vietā, jo šie līmeņi pakļaujas brīvajai gribai. Tātad teorētiski tu, beidzis pētījumus jebkurā no šiem sešiem blīvuma līmeņiem, varētu turpināt pētījumus jebkurā citā no šiem līmeņiem. Taču praktiski pēc tam, kad tu biji izvēlējies (pirms daudziem, daudziem Zemes gadiem) konkrēto pētāmo sfēru kādā no šiem līmeņiem, tu tomēr nebiji gatavs uzņemt kādu konkrētu pieredzi, kas liedza tev izkļūt no šī līmeņa.

Pašlaik tu esi iemiesojies realitātē, kuru sauc par III blīvuma līmeni. Tev ir III blīvuma vai dzīvnieciskās bioloģiskās formas ķermenis no II līmeņa organiskās matērijas. Kamēr tu pēti III blīvumu, šis cilvēciskais ķermenis ir pilnīgs pašizteiksmes nesējs. Tam piemīt visas dzīvnieka funkcijas un zināmas papildus iespējas, kas ļauj tev apzināties savu individualitāti kā augstāka blīvuma būtnei. Tava bioloģiskā būtība papildus ietver sevī zināmas funkcijas, kas ļauj tev sadarboties ar visiem I-VII līmeņiem. Tāpēc arī ķermeņa galvenajam uztveres centram - tavām smadzenēm ir tik liela ietilpība. Taču, neskatoties uz šo ietilpību, jūs izrādījāties nesagatavoti dzīvei III blīvumā un „aizmirsāt” par savu saistību ar saviem „ES” augstākajos blīvuma līmeņos. Tieši šo atmiņas zudumu varētu saukt par izkrišanu no labvēlības (paradīzes). Cilvēce savā vairākumā uzskatīja, ka ir uz Zemes dzīvojoša cilvēciska būtne, kas strādā konkrētu darbu, nodibinājuši ģimeni utt. Vēlāk, pēc zināmas apziņas daļas atjaunošanas, jūs sākāt uzskatīt, ka esat mentāls ķermenis, kuru saucat par „ego” vai individuālā „es” sajūtu.

Jūsu zinātnieku vairākums uzskata, ka jums piemīt „es” trīs komponenti – ķermenis, emocijas un prāts. Cilvēkam ir fiziskais ķermenis, kas spēj uztvert III blīvuma realitāti. Piemīt emocijas – sajūtu receptori, kas veido III blīvuma pieredzi. Ir mentālais ķermenis, kas formē tēlus, idejas, koncepcijas un modeļus. Tātad cilvēku vairākums uz Zemes nolēmis, ka ir ķermeņa, emociju un prāta kopums – personības. Un tikai.

Tāpēc tika izveidoti dažādi mehānismi, lai ļautu Dvēselei izrauties no šī III līmeņa un atjaunot zināšanas par sevi kā par VII blīvuma Individuālo Dvēseli. Tāpēc arī pastāv evolūcijas process, kuru daudzi nosaukuši par „atgriešanos mājup pie Dvēseles būtības”. Ir cilvēki, kas šo Dvēseles atgriešanos mājup uz VII blīvuma līmeni kļūdaini uzskata par atgriešanos pie DIEVIŠĶUMA, nokļūšanu Paradīzē.
Rietumu reliģijās grēkos vainīgais cer nokļūt paradīzē un baidās no elles, bet Austrumu reliģijās vainīgajam ir nolemts daudzas dzīves būt ellē. Starp jums ir arī tādi, kas domā, ka augstākajās dimensijās viņiem kļūs garlaicīgi, jo tur būs tikai mīlestība un gaisma. Acīmredzami, ka tā ir ļoti aprobežota paradīzes koncepcija, kur viņi sevi iedomājas par eņģeļiem, kas sēž uz mākoņa maliņas un spēlē arfu. Pakāpeniski tas tiešām kļūtu garlaicīgi. Tad jau jautrāk būtu ceļot elles uguņos, jo velns vismaz zinās, kā uztaisīt kārtīgu ballīti. Vai ne? Un ja jau tur deg uguns, tad tā sadedzinās visas vecās problēmas un attīrīs tur esošās Dvēseles. Tās šādos apstākļos attīstīsies straujāk nekā mācoties paradīzē jaunas dziesmas vai dažkārt palīdzot Svētajam Pēterim. Tas tā humoram, jo tavas spējas smieties un būt patīkamā garastāvoklī ir ļoti svarīgas, attīstoties tev kā Dvēselei.
Ja nopietni, tad mēs domājam, ka tu jau zini – paradīze un elle vienkārši ir tikai apziņas stāvokļi.

Daudzi no jums ir pāriemiesojušies (reinkarnējušies) III blīvumā daudzkārtīgi, katru reizi pēc nonēsātā ķermeņa atstāšanas, izejot uztraucošo ķermeņa nāves procesu. Jebkura konkrētajā fiziskās dzīves periodā nenobeigtā mācību stunda tiek pārcelta uz nākošo dzīvi karmas veidā. Tāpēc karmu ļoti vienkāršoti var saukt par ieplānotā mācību kursa daļu, kuru Dvēsele nav nobeigusi dotajā laikā dotajā bioloģiskajā kontūrā. Pārcelšana no vienas dzīves uz citu notiek ar kauzālā (iemeslu) ķermeņa palīdzību. Nenobeigtais vai „imprinti” ievietojas nākamās dzīves bioloģiskajā būtībā un atkal kodējas tās ēteriskajā vai astrālajā ķermenī. Vairākumā gadījumu konkrētās Dvēseles nezina, kā nepieciešams attīstīties, lai izpildītu visu mācību kursu vienas dzīves laikā. Ideja, ka mācību vielas apguvei Dvēsele ir spiesta iemiesoties atkal un atkal nav pilnīgi precīzi izteikta koncepcija. Vairums Dvēseļu nemaz negrib atteikties no mācībām, jo neapgūtais traucēs Dvēselei sasniegt mērķi - sasniegt to blīvuma līmeni, no kuras tā ir sākusi izpēti. Kad Dvēsele uzsāk pētīt konkrēto realitāti, tā negrib izjust nenobeigtības sajūtu tikai tādēļ vien, ka nav savākusi nepieciešamo pieredzi. Tāpēc tā labprātīgi izvēlas atgriezties šajā pieredzē un turpināt apgūt to. Ideja, ka tev būtu jāatmaksā pagājušā karma ir nepareiza sapratne, kas atnākusi no jūsu austrumu reliģijām. Citiem vārdiem, koncepcija, ka tev šajā dzīvē ir jācieš pagājušā dzīvē izdarītā dēļ, ir nepareiza. Tā ir tikai vainas apziņas pilnveidota forma, ko praktizē arī jūsu rietumu reliģijas. Tādējādi gan austrumu, gan rietumu reliģijas kļūdās novērtējot cilvēka esību uz Zemes, tikai katra atbilstoši savai uztverei.

Pāriemiesošanās rats ir praktiska apmācoša ietaise, kas ļauj atkal un atkal saglabāt Dvēseles fragmentēto daļu fiziskajos ķermeņos, lai turpinātu pētīt III blīvumu tikmēr, kamēr Dvēseles attīstība būs pietiekama, lai pārietu uz IV blīvuma līmeni. Tālāk attīstības process turpināsies tikai nedaudz citādi, jo IV blīvuma ķermenis tikai nedaudz atšķirsies no III blīvuma ķermeņa. IV blīvumā ķermenim būs daudz vairāk attīstītas intelektuālās, ekstrasensorās un intuitīvās funkcijas. Kad Dvēsele būs apguvusi ieplānotās mācības un būs apmierināta ar iegūto pieredzi, tā sasniegs no karmas atbrīvošanās stāvokli, jo Pāriemiesošanās rats ir izveidots tikai III un IV blīvuma līmenī esošām Dvēselēm.

Kaut arī fiziskais ķermenis katru reizi atgriežas atpakaļ Zemē un sabrūk, ķermeņa enerģija veido enerģētiskās paketes, kurām ir jāpievienojas konkrētajai Dvēselei. Ja Dvēsele nosacīti pietiekoši apzinās sevi, šie izkaisītie gabaliņi spējīgi pievienoties konkrētajai dvēselei arī nosacīti viegli, un to var saredzēt gaišreģi kā dūmu mākonīti vai plīvurtīmeklīti, kas atstāj ķermeni nāves mirklī, lai savienotos kopā kā konkrētā Dvēsele. Tātad, ja konkrētās Dvēseles gabaliņi neiestrēgst astrālajā plānā, neklaiņo savas Dvēseles meklējumos, tad evolūcijas process norisinās diezgan ātri un Dvēsele samērā ātri izkļūst no Pāriemiesošanās rata un virzās pa iesākumā izveidoto Dievišķo evolūcijas spirāli.

5. DIEVIŠĶUMA atļautā pamatiespēja – evolucionēt, izmantojot Debesbraukšanas spirāli

Pāriemiesošanās procesam ir daudz priekšrocību, taču tas ir ļoti neefektīvs, jo katru reizi, kad Dvēsele iemiesojas, atmiņas par iepriekšējām dzīvēm pazūd vai atrodas aiz zemāko blīvumu planētu aptverošā Aizsega. Turklāt paši piedzimšanas un nāves procesi izraisa Dvēselēs daudz traumu un arī sadalīšanos gabaliņos. Tas ir pielīdzināms tam, ka katru reizi pāriemiesojoties, Dvēselei ir nepieciešams izdarīt divus soļus uz priekšu un vienu atpakaļ. Tāpēc tika izstrādāts process, ar kura palīdzību Dvēsele varētu tieši virzīties uz nākošo blīvuma līmeni bez fiziskā ķermeņa atstāšanas, bez nepieciešamības iet cauri piedzimšanai un nāvei, evolucionēt bez atmiņas pārrāvumiem. Šis process ir Debesbraukšanas spirāle. Diemžēl, līdz šim tikai nelielam Dvēseļu daudzumam bija izdevies veikt šādu procesu, jo tā veikšanai nepieciešama noteikta karmas daudzuma līdzsvarošana un noteikta Dvēseles gabaliņu kritiskā daudzuma savienošanās, lai Dvēsele varētu veikt šādu nobīdi.

Kaut arī karmas ideja ir ilūzija, tomēr pēc Dvēseles krišanas zemākā blīvuma līmenī tai ievērojami pastiprinājās vainas apziņa un ticība grēkam, kas savukārt vēl vairāk pastiprināja Dvēseles iegrimšanu zemāko līmeņu negatīvismā. Taču tiklīdz Dvēsele spēj panākt pietiekamu apzināšanos, lai veiktu fizisko Debesbraukšanu, aktivizējas agrāk uzstādītās šī procesa palaišanas shēmas (ieskaitot meistaršablonu), kas automātiski īsteno fiziskā ķermeņa pārveidi par ēterisko ķermeni.

Spirāle ir diezgan unikāla forma kosmosa projektēšanā. Pētot atklāsi, ka laika koncepcija, evolūcijas ideja un visu dzīvīguma formu „celtniecība” pamatojas uz virzību pa spirāli. Kaut arī tas nav pietiekoši precīzi, tu trijstūrus, piramīdas, tetraedrus, kvadrātus, aploces, singularitātes utt., vari uzskatīt par nedzīvo Visuma daļu vai Visuma celtniecības pamatblokiem. Tajā pašā laikā spirāli un ar to saistītos fraktāļus un paternus tu vari uzskatīt par pašas dzīves dzīviem celtniecības blokiem, kas eksistē Visuma nedzīvajā struktūrā. Visām Visuma dzīvajām formām zināmā mērā piemīt kustība vai apziņas un formas kustība attiecībā pret Visuma statisko pamatstruktūru. Spirāles veidojas tad, kad nedzīvie objekti griežas vai kustās elektromagnētiskajā laukā. Kaut arī gravitācijas un kodolspēki tehniski arī ir spirāles formā (ja tie tiek pētīti lielā dziļumā un ar attiecīgiem instrumentiem), nedzīvos objektus iespaidojošais lauks ir elektromagnētiskais lauks. DIEVIŠĶUMS sastāv gan no mūžīgā nemainīgā, gan arī no nepārtrauktās kustības (apziņas). Apziņa, kustoties statiskā, nemainīgā pamatformā veido spirāli vai enerģijas fraktālos paternus slāņa (DIEVA nemainīgā aspekta) iekšienē. Šo pamatformu vai slāni jūsu zinātnieki sauc par „Bozes-Einšteina kondensātu”.

6. DIEVIŠĶUMA atļautā pamatiespēja – evolucionēt, izmantojot Debesbraukšanu masveidā

Laikā, kad tika iedibināta Debesbraukšanas spirāle, prasības bija ļoti stingras. Dvēselēm vajadzēja līdzsvarot gandrīz visu karmu, savākt visus Dvēseles gabaliņus un spēt iziet caur zemākajām pasaulēm piemītošo neatcerēšanās (amnēzijas) Aizsegu. Tas izrādījās tik ļoti grūts uzdevums, ka līdz pat 1950. gadam, kad tika atļauta šāda iespēja, tikai ~ 300 Dvēselēm bija izdevies izkļūt no Pāriemiesošanās rata un ieiet Debesbraukšanas spirālē. Šīs ~ 300 Dvēseles bija rezultāts gandrīz 10 miljonu gadu cilvēku dzīvēm uz Zemes. Daudzas Dvēseles spēja sasniegt augstu apzināšanos tikai tad, kad viņu ķermeņi sabruka pamatcivilizāciju krišanas (katastrofu, karu, negatīvi noskaņoto citplanētiešu darbības, Precesijas ciklu un citu zvaigžņu notikumu) rezultātā. Masveida Debesbraukšana kļuva iespējama tikai pēc DIEVIŠĶUMA “lēmuma”, kas pieļāva Dvēselei pacelties uz nākošo vibrācijas līmeni, lai arī visa tās karma vēl nebija atstrādāta vai arī visi tās izkaisītie gabaliņi vēl nebija savākti.

Masveida Debesbraukšana tiek plānota īstenot pa etapiem, sākot ar 2012. gadu un beidzot ar 2030. gadu. Kosmiskie cikli un nobīdes kalpos par katalizatoriem tikai Debesbraukšanas pamatperiodos. Dvēseles varēs pacelties uz nākošo līmeni arī starp Debesbraukšanas pamatviļņiem, taču ne tik lielos daudzumos kā attiecīgajos Zvaigžņu pamatnotikumu pamatperiodos 2012., 2017., 2030. gadā. Tad Zvaigžņu pamatnotikumi izmainīs elektromagnētisko lauku ap Zemi, kas savukārt izsauks Debesbraukšanu veicinošu mutāciju cilvēku un atsevišķu citu dzīvības formu DNS.

Esot fiziskajā ķermenī, Dvēseles var izdarīt Debesbraukšanu uz V blīvuma līmeni arī uzreiz. Taču tā kā iesākumā Zeme atradīsies IV blīvuma līmenī un tad Dvēseļu vairākumam, kas spēs izdzīvot Zemes izmaiņu laikā, tiks dota iespēja evolucionēt uz IV blīvuma līmeni.
Pašlaik Zeme, kā planēta, virzās uz daudz intensīvāku Galaktiskās nobīdes frekvenču joslu, lai pati un uz tās esošās dzīvīguma formas spētu nokļūt IV blīvuma līmenī, izņemot tās, kuras spēs izmantot iespēju evolucionēt, izmantojot Debesbraukšanas spirāli, lai sasniegtu V blīvuma līmeni. Līdz 2030. gadam ~ 15–30 miljoni cilvēku uz Zemes spēs iziet fiziskās Debesbraukšanas procesu.

7. DIEVIŠĶUMA atļautā pamatiespēja – evolucionēt, izmantojot DIEVA Palīgu iejaukšanos pamatcivilizāciju attīstībā

Šī pamatiespēja tika izveidota, lai palīdzētu Dvēselēm sagatavoties Debesbraukšanai, kā arī tām Dvēselēm, kuras nav gatavas Debesbraukšanai, bet vēlas atrasties uz Zemes laikā, kad Zeme pāriet no III blīvuma uz IV blīvuma līmeni. Cilvēcei atļautā brīvās gribas izpausmes enerģija ir enerģija, ar kuru ir grūti strādāt. Taču šī atļauja dod iespēju Esības augstāko līmeņu būtnēm - būtībām jūtamāk iejaukties Zemes cilvēces darbībā. Tomēr, to darot, mums ir precīzi jāzina, cik lielā mērā mēs varam iejaukties un ļaut jums būt pašiem. Brīvās gribas labirinti ir komplicēti pat mums.

Šī atļautā iejaukšanās sastāv no divām daļām:
1. instruktāža un palīdzība Dvēselēm izaugsmes un evolūcijas procesā;
2. iejaukšanās kodolieroču, neitronu, elektromagnētisko un ķīmisko ieroču pielietojuma programmās uz Zemes. Mierīgajām, mīlošajām Zemes Dvēselēm, kas vēlas virzīties uz IV dimensiju kopā ar Zemi, kā arī uz Debesbraukšanu virzībā esošajām Dvēselēm jābūt drošībā no masveida ieroču pielietošanas - no radioaktīvajiem nokrišņiem un elektromagnētiskajiem postījumiem kara gadījumā. Karojošām pusēm tiktu pieļauts pielietot tikai ierobežota bīstamības rādiusa un tradicionālos ieročus.

Sākot ar 1962. gadu, jūsu kodolieroči tika neitralizēti piecos atsevišķos gadījumos. Vispirms Kubas krīzes laikā. Tad PSRS un ASV. Visbeidzot 2007. gadā, kad notika mēģinājums izraisīt karu starp Irānu un Irākā esošajiem okupācijas spēkiem. Raķete tā arī nepacēlās no starta vietas Irānā. Tā saucamie „Illumināti” un viņu slepenie atbalstītāji mēģināja izveidot un pielietot arī ķīmiskos, neitronu un elektromagnētiskos ieročus pret „ienaidniekiem”. Tādu ieroču pielietojumu vēlmes atklāt ir grūtāk, bet ar citplanētiešu grupu, kas atrodas ap Zemes elektromagnētisko Režģi, palīdzību var novērst anomālijas veidojošo negatīvismu planētas ēteriskajā laukā.
Zemes Režģa sistēmas līdzsvaru ietekmē ne tikai kodolieroču un elektromagnētisko ieroču pielietojums, bet arī uz Zemes esošais Dvēseļu radītais lielais negatīvisma daudzums - bailes un citas Dvēseļu attīstību apgrūtinošās domformas. Šajās negatīvisma pārpilnajās vietās bieži notiek „negatīvie virpuļi”.
Fenomens, kas pazīstams kā „zīmējumi laukos” ir citplanētiešu darbības ar Zemes Režģi blakus produkts. Nostiprinot un līdzsvarojot Zemes Režģi, tie bieži vien izveido „palaišanas sistēmas” svētos simbolus Dvēseļu atmodas veicināšanai. Laukos attēlu veidošanā pielieto citplanētiešu tehnikas mini-virpuļus. Šo zīmējumu vairākumu veido IV blīvuma Plejādieši VII blīvuma Arkturianiešu uzraudzībā.

Citplanētieši

Citplanētiešus, no kuriem daudzi ir arī palīgi cilvēkiem, mēs varētu iedalīt kategorijās:
(1) Fiziskie citplanētieši no citām zvaigžņu sistēmām (būtnes, kas nokāpušas no kosmiskajiem kuģiem un staigā jūsu vidū vai atrodas kopā jums jūsu gaisa telpā kopā ar jūsu tradicionālajiem lidošanas aparātiem) esoši uz vai pie Zemes pašlaik;
(2) Astrālās būtnes, ieskaitot citplanētiešus astrālajā formā (nejaukt ar jums neredzamām III un IV blīvuma būtnēm, kas nobīdījušās pa fāzi);
(3) Ēteriskās būtnes, ieskaitot IV un V blīvuma būtnes - devus, fejas, elementāļus, utt.
(4) Daudzas augstāka blīvuma būtnes, kas tikai īslaicīgi atrodas šajā dimensijā (būtnes, kas pazeminājušas vibrāciju līdz cilvēka formai, ieskaitot avatārus, atsevišķus jogus, utt.);
(5) Iemiesojušies citplanētieši (pastāvīgie kanāli, pēc daļējas vai pilnas Dvēseļu pārvietošanas);
(6) Augstāku blīvumu būtnes (būtības), kas, izmantojot uz Zemes esošos kanālus, telepātiski īsteno pārraides uz Zemi (Eņģeļi, Debesbraukšanas meistari, Dievi Radītāji, utt.);
(7) Citas augsta blīvuma būtnes (būtības), kas palīdz netieši, cilvēkiem nemaz par to nezinot;
(8) Cilvēku nākamās versijas, kas atgriežas atpakaļ, lai tev un citiem palīdzētu.

Kategorijas (1) un (2) ietver sevī arī būtnes (būtības), kas nav pilnībā līdzsvarojušas sevi ar DIEVIŠĶUMA principiem. Kaut arī dotās sadaļas virsraksts ir “palīgi”, tomēr tēmu nevar noslēgt, neskatot arī slēpto citplanētiešu iejaukšanos. Tā dažkārt ir pat ar nolūku palīdzēt, taču šiem citplanētiešiem nav pilnīgas izpratnes par “cilvēka brīvās gribas izpausmes tiesībām”, lai tiešām kļūtu par patiesiem uz Zemes esošo Dvēseļu palīgiem.

Sadalot citplanētiešus “gaišajos” un “tumšajos”, mēs runājam par “gaišajām” Dvēselēm, kas dzīvo saskaņā ar DIEVA LIKUMIEM un PRINCIPIEM, un “tumšajām” Dvēselēm, kas nosaka pretējus likumus un principus DIEVA LIKUMIEM. Tas, protams, ir tikai mūsu viedoklis. Jūsu Galaktikas lokālajā sektorā ir vairāk nekā 100 formu-veidu būtnes, kas attīstījušās no primārā DIEVIŠĶUMA šablona. Atsevišķi būtņu veidi pētīja ļoti blīvas pasaules un ļāvās šīm blīvajām pasaulēm sevi savaldzināt (satvert). Daļa no šīm būtnēm izveidoja domāšanas, uzvedības un filozofijas sistēmas, kas izrādījās esam pilnīgi pretējas DIEVA vai VISA RADĪTĀ AVOTA principiem. Tāpēc šīm Dvēselēm mēs piešķīrām nosaukumu „tumšie dievi”, „tumšie citplanētieši”, „tumšās dvēseles” (pielieto jebkuru). Tātad šādu nosaukumu mēs lietosim apzīmējot rases, kuras attīstoties ir tiktāl pazeminājušas vibrāciju, ka vairs nav spējīgas izlīdzināties ar savu DIEVIŠĶO AVOTU.

Citplanētieši uz Zemes un ap Zemi

Planētas Zeme primārā saknes rase ir VIII blīvuma Plejādieši. Pēc būtības jūs visi esat citplanētieši, jo esat dzīvojuši arī citās pasaulēs, ne tikai uz Zemes. Citplanētiešu tehniskā definīcija: „Citplanētieši attiecībā pret Zemesbūtnēm ir būtnes, kas atrodas uz Zemes, bet nav nonākušas uz tās ar piedzimšanas paņēmienu”. Šajā kategorijā vajag ieslēgt arī būtnes, kuras ir materializējušās (teleportējoties – tīrā apziņā bez kosmiskajiem kuģiem) no citiem blīvumiem vai pasaulēm.

Vairāku rasu citplanētieši ir pārkāpuši atļauto iejaukšanos un uz Zemes nokļuvuši ar aizliegtām metodēm. Šo rasu vairākums nekalpo jūsu augstākajām interesēm. Šo, starp jums esošo, citplanētiešu vairākums nevēlas tikt atklāti, jo tiem ir slēptas programmas attiecībā pret jūsu planētu un tās iedzīvotājiem. Atsevišķiem citplanētiešiem vienkārši interesanti pavērot jūs tuvumā, taču tādu ir ļoti maz. Vēl citi savu atrašanos šeit attaisno ar mesijas ceļiem. Šie nodevēji sevi publiski neafišē, jo viņu maz, bet jūsu daudz.
Dotā informācija atspoguļo uz Zemes esošo stāvokli 2007. gada beigās – 2008. gada sākumā. Uz Zemes starp cilvēkiem pašlaik atrodas samērā maz citplanētiešu. Tas ir tāpēc, ka tikai atsevišķi citplanētiešu veidi var atrasties starp cilvēkiem, neizsaucot aizdomas, un izturēt Zemes atmosfēru un gravitāciju. Vēl mazāks citplanētiešu daudzums var atrasties uz Zemes, nepazeminot savas vibrācijas un nesaslimstot no vispārējā piesārņojuma. No 1940. gada jūsu pasaulē ir viesojušies ~ 20 tūkstoši citplanētieši fiziskajā formā. Starp jums, galvenokārt, atrodas Oriona un Sīriusa rasu pārstāvji. Ir arī Zetu Tīkla un Pūķiešu rasu hibrīdu pārstāvji, taču viņi atrodas pasaules valdību, kara aprindu aizsegā un nomaļās vietās, jo neizskatās līdzīgi cilvēkiem tādā mērā, lai būtu nepamanāmi.

Līdz pat nesenai pagātnei nebija ierobežojumu tiem, kas gribēja iemiesoties uz Zemes, jo uz Zemes spēkā bija atvērto durvju politika, tātad netika noraidīti tie, kas vēlējās uz tās iemiesoties. Tagad iemiesošanās iespējas ir samazinātas, jo uz Zemes jau tā ir daudz iemiesoto Dvēseļu rasu. Zeme patiešām ir kļuvusi par Galaktikas kausēšanas katlu. Daudzas problēmas uz Zemes ir radušās šo “nevēlamo iemiesojušos ienācēju” dēļ. Pašlaik uz Zemes ir iemiesojušās vairāk nekā 22 zvaigžņu rases. Milzīgam daudzumam uz Zemes iemiesoto Dvēseļu ir vairāku zvaigžņu sistēmu DNS sajaukums. Reti sastopamas Dvēseles, kas dzīvojušas tikai uz Zemes.
Mūsdienu cilvēces DNS dominē Oriona konfigurācija – ~ 75%, Plejādiešu konfigurācija ~ 20%, Sīriusiešu konfigurācija – ~ 4%, Pūķa Alfas – mazāk par 1%, pārējie (Andromedas, Venēras, Liras, Kentaura, ...) - ~ 1%.

Orionieši ir pati lielākā dvēseļu grupa uz Zemes. Pirms ~ 0,5 miljona gadiem notika viņu klusais iebrukums – iemiesošanās cilvēcē, kurā pārsvarā bija Plejādiešu DNS. Oriona DNS ir daudz agresīvāka un kareivīgāka nekā miermīlīgā Plejādiešu DNS, taču tik tuva tai, ka Dvēseles uz Zemes nemaz neapzinājās smalkās izmaiņas, kas notikušas “cilvēciskajā dabā”, līdz jau bija par vēlu ko darīt. Tuvojoties Galaktiskā Cikla noslēgumam, hibrīdu DNS sāks darboties daudz emocionālo jūtu un sajūtu. Tāpēc cilvēki ar augstāku orioniešu-pūķiešu DNS % var sākt izrādīt vardarbību. Citi tiecoties uz gaismu, var patērēt daudz laika un pūļu, “aizmālējot” pagātnes grēkus. Diemžēl orioniešu vairākumam būs grūti iziet no III blīvuma, jo tikai 20% no viņiem ir „gaišie”. Tiem, kas jau atrodas Dvēseles evolūcijas ceļā, būs daudz vieglāk, nekā tiem, kas atmodīsies pēdējā brīdī, jo viņu zemes dzīves ir haosa un nesakārtotības pārpilnas.

Sīriusieši visvairāk ieradās pēc Atlantīdas sabrukuma. Viņi atnāca IV, V, VI, pat VII blīvuma formās un tāpēc tām piemita lielākas spējas un iespējas, salīdzinot ar Zemes III blīvuma būtnēm. Tāpēc tās uzreiz arī sāka pielūgt kā Dievus. Gandrīz visi grieķu un ēģiptiešu mitoloģiju Dievi bija sīriusieši. Bībeles Dievs Jehova bija VII blīvuma sīriusietis, kas bija pazeminājis savu vibrāciju un pieņēma dievināšanu. Senās Ēģiptes Sfinksa ir simboliska nodeva Lauvas ciltij - Sīriusiešu-plejādiešu-orioniešu hibrīdam ar humanoīda seju, bet pārējo ķermeni kā lauvai.

Pūķieši nevarēja saglabāt uz Zemes savu čūskveidīgo zvīņaino formu, kas zināmā mērā spļāva arī uguni. Vienkāršoti sakot, viņi tiešām atgādināja jūsu mitoloģiskos pūķus. Dabiski, ka viņi, nespējot izdzīvot tieši, sāka dzīvot uz Zemes iemiesojoties. Viena no konfigurācijām kļuva pazīstama kā Putnu cilts. Mākslinieki, kas attēloja Dievu Totu, iemiesojās Ēģiptē ~ 4–7 tūkstošus gadu pēc Tota valdīšanas, tāpēc vispārzināmais Tota attēls ar putna galvu ir nepareizs. Tots bija Plejādietis ar cilvēka galvu, kas līdzinājās ibisam, ieskaitot garu, āķveidīgu degunu un izvirzītu pieri.
“Tumšie” pūķieši, iemiesojoties sapludina savas DNS spirāles ar citu rasu DNS spirālēm. Saskaņā ar pēdējo Akašas Hronikas statistiku, gandrīz 60% prezidentu, premjeru, karaļu, karalieņu, izvēlēto līderu, diktatoru utt. daļēji vai pilnībā ir „tumšo” pūķiešu vai „tumšo” orioniešu pārņemti. Ja tu neesi baiļu, niknuma, skopuma, dusmu un vēlmes kontrolēt citus pārņemts, tad diezgan iespējams, ka tu nebūsi pūķiešu uzbrukuma (fiziskā, astrālā vai cita veida) tiešs mērķis. Pūķiešu klātesamības apzināšanās un viņu apziņas izpratne ir ļoti svarīga, jo vienkāršs viņu noraidījums tikai sekmē viņu mērķu piepildi. Tikai atsevišķi tā saucamie pasaules līderi tiešām saprot, ka viņus ir pārņēmis negatīvisms. Pārējie līderi uzskata alkatību, sacensības garu, kareivīgo mentalitāti un varas spēles kā cilvēciskās dabas sastāvdaļu. Daudzi līderi ir reliģiozo ticējumu sistēmu, kas attaisno tādas darbības, apmanīti. Taču ļoti drīz Zemes vibrācijas vairs neatbalstīs „tumšo” pūķiešu klātesamību. Šis process jau ir iesācies un pakāpeniski vieni pasaules līderi “atgriezīs” sev cilvēciskās sajūtas un kļūs vairāk mīloši un līdzcietīgi, bet citi nokļūs vājprāta stāvoklī. Vēl citi izdarīs pašnāvības vai atradīs kādus citus paņēmienus, lai atstātu Zemi. “Gaišie” pūķieši ir tikai ~ 10% no visiem pūķiešiem.

Zeti. Pelēkie, Baltie un Zetu-Pūķiešu hibrīds. Pastāv dažādi Zetu grupējumi un hibrīda grupas, kas atnākuši uz Zemi dažādu iemeslu dēļ. Ir tādas, kas iestājās aliansē ar dažādiem uz Zemes esošajiem kara un valdības grupējumiem. Viens no grupējumiem atnāca uz Zemi tāpēc, ka tā forma-veids bija uz izmiršanas robežas. Viņiem bija vajadzīgs jūsu DNS. Tie, kurus kanāls, ir nosaucis par Zetiem B ir atbildīgi par tā saucamajām “cilvēku nolaupīšanām”. ~ 90% no novērotajiem virs Zemes NLO bija dažādu Zetu grupējumu kuģi, visvairāk 1970. – 1980. gados. Eksperimenti tika veikti uz viņu kosmiskā kuģa vai atsevišķās apakšzemes bāzēs. Pateicoties draudzīgo citplanētiešu grupu palīdzībai, viņu klātesamība vairāk ir neērtība nekā drauds. Šī nodevēju grupa būs spiesta atstāt Zemi un tās apkaimi, tiklīdz Zeme būs paaugstinājusi savu vibrāciju tiktāl, ka tās vibrācijas būs jau nesavietojamas ar šo Zetu blīvajiem III blīvuma ķermeņiem.

Venērieši. Tās ir III un IV blīvuma Dvēseles, kas nevar iemiesoties uz Venēras, jo tur ir karsta un indīga atmosfēra. Planēta Venēra var nest tikai V un augstāka blīvuma būtnes.

Galaktiskā Konfederācija, Dižā Baltā brālība un Eņģeļu ordeņi

Galaktiskajā Konfederācijā ietilpst vairāk nekā 1000 jūsu Galaktikas šī atzara zvaigžņu sistēmu pārstāvji ar centru Alkionā (Vērša zvaigznājs, Plejādes visspožākā zvaigzne). Viņi, protams, nesauc sevi nekādā vārdā, nosaukums ir tikai jūsu ērtībai. Viņi apzinās sevi kā Gaismas sūtņus, kalpojot Vienīgajam un Patiesajam VISA, KAS IR RADĪTĀJAM. Šajās Alkionas Augstākajās padomēs piedalās IX blīvuma Dvēseles. Tās novēro Galaktiskās Konfederācijas dažādos grupējumus un nosaka viņu misijas un pienākumus. Mēs šeit minēsim tikai atsevišķus uz Zemes jums zināmos nosaukumus.
- Dižā Baltā Brālība – protams, nav balta un nesastāv tikai no vīrišķajām dvēselēm. VIII blīvuma būtības.
- Aštara komanda – nosacīti neliela grupa, kas strādā ar Zemi un vēl citām planētām, galvenokārt, VII blīvuma būtības.
- Sananda – VIII blīvuma Gaismas būtne-būtība, Virsdvēsele, ko cilvēki pazīst kā Jēzus Kristus.
- Budas Dvēseļu kopums, kas pazīstams kā Maitreija – Debesbraukšanas VIII blīvuma Meistars.
- Septiņi labi zināmie Erceņģeļi - VIII blīvuma Gaismas būtnes.

Visos laikos uz Zemes ir ieradušās varonīgas Dvēseles no augstiem līmeņiem, lai iemiesotos cilvēciskajos ķermeņos. Jebkuros laika periodos viņu daudzums uz Zemes parasti nepārsniedza 100 Dvēseles. Austrumu terminoloģijā viņus sauca par „avatariem”. Viens tāds avatars ir pazīstams kā Babadži, kas sanskritā nozīmē „Dievs cilvēka formā” - Babadži - IX blīvuma Gaismas būtne no Centrālās Saules galaktikas, atnesa uz Zemi „kriija jogu”.

Augstāk par Galaktisko Konfederāciju (apziņas paplašinātībā) atrodas Galaktikas Centrālās Saules X blīvuma Gaismas Dvēseļu kopuma (klastera) grupa.
Vēl augstāk atrodas Visuma Centrālās Saules XI blīvuma Gaismas Dvēseļu klastera grupa un XII blīvuma Gaismas Dvēseļu klastera grupa, kas var ceļot alternatīvajos Visumos. Pēdējie zināmi kā Dievi Radītāji.

Garīgie skolotāji. Psihiskā un garīgā aizsardzība

Varētu jautāt: „Ņemot vērā visus glābšanas vai paverdzināšanas plānus, kā atpazīt to, kas būtu jādara, lai panāktu Dvēseles maksimālo izaugsmi un labklājību?” Tie, kas pietiekoši izprot procesus, pirms lasa šo informāciju, šos jautājumus jau uzdevuši vairākkārtīgi. Tavā rīcībā ir daudz vairāk palīdzības nekā tu apzinies. Sākot ar Dabas gariem un beidzot ar Dieviem Radītājiem, vairāk nekā 80% Visuma sūta tev Mīlestības un Līdzjušanas domas un enerģiju. Jūsu pasaulē viss ir otrādi - ~ 80% iedzīvotāji dzīvo bailēs un tumsā un tikai pārējie 20% kalpo jūsu augstākajām interesēm. Mēs nedarīsim un nedrīkstam darīt visu tavā vietā, taču mēs varam tev norādīt pareizo virzienu, palīdzēt novākt šķēršļus un citus bloķējumus, kas atrodas tavas Dvēseles labklājības un izaugsmes ceļā. Kad tu pacelsi savas vibrācijas un paplašināsi savu apziņu, tu apzināsies, ka Gari vienmēr atrodas ap tevi. Tevi pievilks pie tevi mīlošajiem un tev labvēlīgajiem augstāko ēterisko plānu Gariem, ieskaitot fejas un devus. Tu vari piesaukt šos palīgus, lai sajustu sevi esam tuvāk pie Zemes. Dažādi citplanētieši un Eņģeļi visdažādākajā veidā palīdz cilvēkiem arī ikdienas dzīvē šajos Zemes izmaiņu laikos. Viņi palīdzēs paredzēt klimata izmaiņas un ieteikt, kur tev būtu fiziski jābūt, lai izjustu vairāk komforta un prieka. Viņi palīdzēs izaudzēt dārzus un atrast dzeramo ūdeni.

Meditācija, lūgsnas un ikdienas pētnieciskā prakse, maksimāli izmantojot savas iespējas un spējas, nostiprinās tavu saistību ar DIEVIŠĶO Klātesību. Spējas identificēties ar pašām augstākajām sevis daļām var būtiski uzlabot tavas spējas izturēt Zemes izmaiņas. Mēs un citi kanāli (čenneleri) māca daudzas konkrētas prakses, kā panākt labu kontaktu ar savu Dievišķo Būtību, kā arī norāda uz zināmiem sarežģījumiem Zemes drāmā un skaidro tos.

Amizanti, ka daudzas Dvēseles uz Zemes cer uz Garīgajiem Skolotājiem tikai tāpēc vien, ka tie ir gara, ne ķermeņa stāvoklī. Mēs nezinām, no kurienes jums ir radusies ideja, ja Skolotājs nav cilvēks, tad viņš vai viņa ir attīstītāki un apzinās vairāk nekā jūs paši. Visu informāciju, kuru sniedzam mēs, Augstākais ES vai vēl kādi citi, tev vajag pārbaudīt ar atpazīstamības un kritiskās domāšanas palīdzību. Mēs paziņojam, ka jebkuru pienākošo informāciju tev nav jāpieņem bez zināmas pārbaudes caur sevi. Kaut arī mums ir grandioza paplašināta apziņa un mums ir pieeja pie daudziem informācijas avotiem, pie kuriem tev nav pieejas, valodas, telepātisko spēju, u.c. ierobežojumu dēļ, tomēr mēs nevaram pretendēt uz 100% precizitāti jebkurā mūsu skatītajā jautājumā. Jums ir jāpielieto iekšējais viedums, lai spētu saprast, kādas šo vēstījumu daļas rezonē ar jums, bet kādas nē. Katrai būtnei Visumā ir sava unikāla vibrācija. Tev atliek tikai iemācīties, kā atpazīt tev labvēlīgos padomdevējus. Viņi šeit atrodas, lai palīdzētu. Katram padomdevējam ir konkrēta funkcija.

Mēs iesakām tev apieties ar padomdevējiem - Skolotājiem un palīgiem tieši tāpat kā tu apejies ar Zemes ārstiem vai konsultantiem. Tev nepieciešams sajust Skolotāju atbalstu un enerģētisko palīdzību. Ja tu pastāvīgi saņem informāciju no saviem Skolotājiem, bet tev jau liekas, ka informācija vairs nekalpo tavai izaugsmei vai novirza “nepareizā” virzienā, tad tas var kalpot par rādītāju, ka tu zini par jautājuma priekšmetu vairāk nekā viņi. Garīgo Skolotāju pāraugšana (palīdzības iespējas izsmeltas) ir parasta lieta uz Zemes. Ja viņi neatlaidīgi atsakās aiziet, tad tev vajadzēs spēcīgāku tehniku, lai piespiestu viņus to darīt. Jo atļaut konkrētām enerģijām, būtībām vai domformām eksistēt tavā personīgajā telpā ir tavas brīvās gribas izpausme. Svarīgi, lai palīdzība, kuru tu patiesi saņem, palielinātu tavu sagatavotību Zemes izmaiņām.

Kā jau kanāls vairākkārt ir norādījis, jums visiem svarīgi adekvāti aizsargāties no “tumšo” uzbrukumiem. Un kaut arī tas nav nepieciešams tiem, kas pastāvīgi vibrē V blīvumā un augstāk, pārējiem tas ir svarīgi. Ir pavisam vienkāršs tests pārbaudei vai tu vibrē augstākā līmeni nekā uzbrucējs. Ja tev vairs nav nekādu baiļu, nekādu slimību, nekādas nelīdzsvarotības tavā personīgajā dzīvē, tu esi pārstājis novecot, un tevi vairs neiespaido apkārtējā vide, tad tu esi jau sasniedzis V līmeņa blīvumu un tev vairs nav vajadzības aizsargāties no “tumšajiem”. Visiem pārējiem (ieskaitot tevi, kas lasa šo tekstu un arī pašu kanālu) mēs regulāri sūtām speciālistu komandas, lai aizsargātu tevi, kamēr tu izpildi darbu ar Gaismu uz Zemes. Piemēram, kad kanāls sāk strādāt ar klientu, viņš vienmēr prasa, lai visi ar viņu strādājošie vai viņu iespaidojošie 100% būtu DIEVA Gaismu Mīlošie. Viņš strādā tikai ar tiem Skolotājiem, kas atbilst šiem kritērijiem. Ja tavas Dvēseles konkrētā misija ir strādāt ar slimiem cilvēkiem vai ar Gaismu meklējošām astrālajām būtnēm, tad ikreiz, kad tu izpildi kādu dziedniecisko darbu, terapiju un mācības, tev vajag veikt līdzīgu procedūru. Tu vari lūgt mūsu palīdzību jebkurā darbā ar Gaismu.

8. Evolucionēt, Augstāka blīvuma būtnēm iemiesojoties zemākos blīvumos kā Augsti attīstītiem bērniem

DIEVIŠĶUMS apzinājās sekojošo: Lai nosargātu apgaismoto Dvēseļu brīvās gribas izpausmes iespējas uz Zemes, nepieciešamas iekšējās izmaiņas. Vislabākais paņēmiens ir iesaistīt procesā augsti attīstītas Dvēseles ar iemiesošanās palīdzību. Šādās iemiesošanās notika trijos viļņos: 1. 1950. - 1960. gadā – Indigo bērni; 2. 1980. - 1990. gadā – Kristāliskie bērni; 3. Pašlaik – Varavīksnes bērni. Katrā nākamajā vilnī nāk arvien attīstītāki bērni, lai strauji pieaugot Zemes vibrācijai, vēlāk atnākušajām Dvēselēm būtu lielākas iespējas izturēt Zemes vibrācijas, nezaudējot apzināšanos.