Globālās izmaiņas, kas var apdraudēt Zemes civilizāciju. (īsumā par 2010. gadu)

Vienu var teikt pilnīgi droši – mēs dzīvojam interesentā laikā. Liekas, ka izmaiņu cikls uz Zemes turpinās izpausties neatkarīgi no cilvēces pūlēm to apturēt. Vienīgais, ko mēs varam izdarīt, ir apgūt pieejamo informāciju un gatavoties uz ļaunāko, cerot uz labāko. Neapšaubāmi, ka cilvēkiem ir daudz lielākas iespējas adaptēties ar tehnoloģiju palīdzību nekā dzīvniekiem, taču izdzīvot būs daudz grūtāk, ja netiks aizsargāta visa biosfēra.

Lūk, astoņas notiekošās izmaiņas saistībā ar Zemi, kurām nepieciešams pievērst uzmanību.

1. Ekoloģiskais kolapss.

Noteiktā laika periodā globālā apkārtējā vide degradējas pieaugošā ātrumā. Mūsu ekonomisko sistēmu var salīdzināt ar Pakmenu (datorspēles personāžs), kas līdz spēles beigām sukā iekšā visu, ko redz. Industriāli-ķīmiskā lauksaimniecība iznīcina augsni un dzīvo dabu rūpnieciskos mērogos. Pārliecīgā zivju nozveja okeānā, naftas izplūde Meksikas līcī (skat.attēlu), ķīmiskais piesārņojums, izrakteņu neapdomīga iegūšana, ūdens piesārņojums utt. Visai mūsu apdzīvojamai videi nepieciešama atveseļošana, lai tā spētu turpināt atbalstīt dzīvi. Patiesajiem ekologiem jāapzinās, ka vispārējo ekosistēmu jāglābj daudz lielākā mērogā, nevis tikai vienkārši samazinot ogļskābās gāzes izplūdi atnosfērā.

2. Magnētisko polu nobīde.

Vēsturē ir fiksētas precīzas liecības par magnētisko polu (skat. attēlus) klejošanu un pat pilnu apvēršanos (apmainīšanos vietām). Viena no daudzajām Zemes magnētisko polu funkcijām ir tāda, ka dzīvnieki to izmano kā kompasu. Vēl viena polu funkcija ir aizsargāt dzīvību uz Zemes no Saules uzliesmojumiem un kosmiskajiem starojumiem. Pēdējā laikā tiek ziņots par mirušajiem putniem, zivīm un krastā izmestajiem vaļiem (skat. karti). Anglijas piekrastē atrasti vairāk nekā 40.000 mirušu krabju, kā arī jūras zvaigznes, vēži, sūķļi un aktīnijas. Noslēpumaina 5.000 putnu Arhaanzasas štatā ASV un ap 10.000 zivju izmiršana Arhaanzasas upē. Brazīlijā krastā atrastas vairāk nekā 100 tonnas beigtu zivju (skat. attēlus). Strauja bišu koloniju samazināšanās. ASV katru ziemu iet bojā 30 - 35% bišu koloniju, salīdzinot ar agrāko laiku 10%. Kopš 1961. gada bišu skaits, pārrēķinot uz 1 hektāru ir samazinājies par 90%. Britānijā pēdējos 2 gados bišu koloniju skaits samazinājās par trešdaļu, bet šajā pēdējā mēnesī gaidāma samazināšanās vēl par 250.000 bišu kolonijām. Līdzīgas problēmas pastāv arī citur Eiropā, Latīņamerikā un Āzijā. Kaut arī augus var apputeksnēt vējš un citi kuaiņi, tomēr bites apputeksnē aptuveni 1/3 no lauksaimniecības augiem. Kā kādreiz teicis Alberts Einšteins, ja bites pazudīs pavisam, tad pēc 4 gadus pēc tam pazudīs arī cilvēce. Fiksēta arī kameņu (ASV pēdējo 20 gadu laikā atsevišķu kameņu sugu populācija samazinājās par 96%) un citu dzīvnieku nobeigšanās bez redzama iemesla.

Daudzas teorijas izskaidro šo izmiršanu ar lokālajiem iemesliem. Taču, tā kā izmiršana notiek globālā mērogā, tad drīzāk tam visam ir visaptverošs avots, piemēram, polu nobīde. Nav šaubu, ka Ziemeļpols ātri virzās Krievijas virzienā. Pēdējā gadsimta laikā tas ir novirzījies no Kanādas Arktikas virzienā uz Krievijas Sibīriju par 1.100 km. Pašlaik tā virzīšanās ātrums ir pieaudzis līdz 40 km gadā. Attiecīgi virzās arī Dienvidpols. Jautājums ir, vai šī virzība sasniegs katastrofālu apmēru iespaidu uz Zemes vai nē?

3. Rekordaugstā tektoniskā aktivitāte.

Daudzie zemestrīču pētnieki atzīmē acīmredzamo zemestrīču daudzuma un spēka palielināšanos, bet 2010. gadā jau tika sasniegta rekordatzīme. Pašu stiprāko 8,0 – 9,9 baļļu pēc Rihtera skalas zemestrīču skaits palielinājies divkārt, bet 5 – 8 baļļu zemestrīču skaits ir tuvs 100% atzīmei. Unikālas zemestrīces notika Filipīnās 23. jūlijā. Trīs - 7,3, 7,6 un 7,4 balles stipras zemestrīces notika straujā secībā (67 minūšu laikā) kā seismiska ložmetējuguns. Pēc tam tajā pašā zonā sekoja vēl vairākas 4,4 - 6,5 baļļu zemestrīces. Labi, ka tās notika tālu no krasta un vairāk nekā 600 km dziļumā. Vispostošākā bija 7 baļļu zemestrīce Haitī (skat. attēlus) 12. janvārī ar epicentru 15 km attālumā no Port-o-Prensas 10 km zem jūras dibena. Pēc tam Haitī notika vēl divi 5,9 un 5,5 baļļu stipri apakšzemes grūdieni. Kopumā šajās zemestrīcēs bojā aizgāja 222 500 cilvēki. Tādu aktivitātes palielināšanos jau paredzēja zinātnieks–pētnieks Džozefs Lourens, paziņojot, ka jau no 2009. gada Saules sistēma ceļos caur starpzvaigžņu enerģijas mākoņiem, kas izraisīs ievērojamas izmaiņas uz Zemes.

4. Vulkāniskā aktivitāte.

Vienlaikus ar zemestrīcēm arī vulkānu aktivitāte ir būtiski pieaugusi. Plašāk pazīstamais ir „Eyjafjallajökull” vulkāna izvirdums Islandē (skat. attēlu). Zem ledāja esošā vulkāna augstums ir 1666 metri ar krāteri 3 - 4 km diametrā. Kopš 1821. gada snaudošais vulkāns sāka jaunu izvirdumu 2010. gada 20. martā. 14. aprīlī izvirdums kļuva stiprāks un atmosfērā tika izsviests liels daudzums vulkānisko pelnu, kas piespieda lielākajā daļā Eiropas valstu slēgt gaisa telpu un atcelt daudzus avioreisus. Jauna aktivitāte/atmošanās ir vulkānos: Etna - Sicīlijā, Itālijā; Kizimen - AustrumKrievijā; San-Kristobal – Nikaraguā; Stromboli – ZiemeļSicīlijā, Itālijā; TengerKaljera – Javas salā, Indonēzijā; Tunguraua – Ekvadorā. Pašlaik aktīvi ir vulkāni: Bulusan – Lusuonas salā, Filipīnās; Fuego – Gvatemālā; Karimska – AustrumKamčatka, Krievijā; Kilauea – Havajās, ASV; Krakatau – Indonēzijā; Sakura-Džima – Kjusju salā, Japānā; Šivelčuč – CetrālKamčatkā, Krievijā; Sufrier – RietumIndijā. Tas ir vēl viens pierādījums tam, ka notiek globālas Zemes izmaiņas, kas var novest pie liela cilvēku daudzuma pārvietošanas vai pat iznīcības.

5. Saules aktivitāte.

Saule (skat. attēlu) arī liekas tāda pat neprognozējama, taču uz viņas notiekošās izmaiņas iespaido mūs visus. Pašlaik nav skaidrs, kad Saules cikla kulminācija īsti notiks. 2001. gadā NASA paziņoja par ātru Saules polu apvēršanos. NASA uzskata to par normālu parādību. Nākošā Saules polu apvēršanās būšot 2012. gadā. Pieņemot NASA apgalvojumus, ka šīs pārmaiņas uz Saules neiespaido notiekošo uz Zemes, nav saprotams, kāpēc tad mūsu planētas magnētisko polu novirzīšanās turpinās.

Nevar argumentēti pierādīt, ka tagad uz Zemes notiekošajām anomālijām būs nopietnas sekas cilvēces attīstībā. Taču piemērošanās jaunajiem apstākļiem būtu mazāk sāpīga, ja cilvēcei būtu pieietamas atbilstošas zināšanas un resursi.

6. Galaktiskās anomālijas.

Reportāža par to, ka Grenladē š.ģ. 13. janvārī Saule uzlekusi 2 dienas agrāk nekā paredzēts, ka 2012. gadā varēs vērot 2 Saules, un ka 2012. gadā beidzas galaktiskais Maiju kalendārs, tas viss, liekas, padara mūsu skolas mācībgrāmatas par mazspējīgām. Daudzi prāto par tuvojošos galaktisko notikumu sekām, taču pašlaik nepastāv vispārpieņemts skats uz tuvojošamies galaktiskajiem notikumiem. Atsevišķi fiziskie efekti tiks sajusti arī uz Zemes, ja planetārās izlīdzināšanās un / vai tuvojošos debess ķermeņu rezultātā Zemes smaguma spēks izmainīsies. Vērojiet debesis.

Kīnas provinces Czjansi Sujčuaņ apriņķī 16. janvārī ap plkst. 17.20. pēc vietējā laika vietējie iedzīvotāji novēroja 2 rietošas Saules (skat. attēlus). Kas tas bija?

7. Okeāna straumju tecējumu pavājināšanās.

Termocirkulācijas sistēma ir okeāna konvejerlenta, kas pārnes siltumu no ekvatoridālajiem ūdeņiem uz daudz aukstākajiem reģioniem. Tagad ir atslābis Golfa straumes siltā tecējuma iespaids uz Eiropu, jo savu iespaidu izdara Labradoras aukstās straumes tecējums no Kanādas ziemeļu daļas (skat. attēlus).

Neskatoties uz temperatūras rekordiem pagājušā gada vasarā, vairāki pētnieki uzskata, ka okeāna straumju virzienu izmaiņu rezultātā Eiropa ir jau nonākusi pie bargākām ziemām.

8. Ekstremālie laika apstākļi un to iespaids uz pasaules dzīvotspēju.

Bezapstāju magnētisko polu nobīde, kas paātrinās, kā arī citas uz Zemes notiekošās anomālijas kļuvušas par iemeslu cilvēcei bīstamu laika apstākļu izveidei.

Laika apstākļu (vētras, sausumi, plūdi) izraisītās augstās naftas cenas, kā arī pārtikas produktu nepietiekamība neapšaubāmi novedīs pie nemieriem visā pasaulē. Ekstremālie laika apstākļi arvien vairāk izposta planētu pēdējos gados. Ja pieņemt šos jaunos apstākļus par normu, tad jāpārskata pārtikas produktu ražošanas vietas un metodes. ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas ekonomists A. Abbassians paziņoja, ka viņu izstrādātais cenu indekss (pamatojas uz 55 produktu cenām, t.sk. rīsiem, gaļu, kviešiem, pienu, ...) 2010. g. decembrī sasniedza rekordatzīmi 214,7 punkti. Ja, piemēram, sausie laika apstākļi Argentīnā parvērtīsies par sausumu, tad būs problēmas ar kviešu piegādēm. Daudzu lauksaimniecības produktu cenas sāka pieaugt pagājušā gada rudenī, jo Kanādā, Krievijā un Ukrainā bija slikta graudaugu raža. Cenas vēl vairāk ietekmēja sausie laika apstākļi galvenajā sojas piegādātājā Argentīnā un plūdi kviešu piegādātājā Austrālijā. Situācija ir nestabila, jo notiekošais pasaulē ir krietni noplicinājis pasaules graudu rezerves, pie tam to vairākums atrodas Ķīnā, kas nemaz nesteidzas tās tirgot pat pie šodienas augstajām cenām.

Pasaulei 2011. gadā var draudēt bada krīze. Pakistānā 2010. gadā ir fiksēti vairāki simti bada nāvju gadījumi. Kopš 1974. gada badojošos cilvēku skaits pasaulē ir pieaudzis no 460 līdz 925 miljoniem cilvēku. ANO speciālisti spriež, ka visnelabvēlīgākajā situācijā atrodas Āfrikas valstis, t.sk., Čada, Kongo, Sjera Leone, Etiopija, Eritreja, Burundi un Ruanda (skat. karti). Šajās valstīs var sākties pilnīgs bads. Pārtikas trūkums un neapmierinātība ar tās cenām Āfrikā pastāv arī Alžīrijā, Līvijā, Ēģiptē, Jemenā, Jordānijā un Mauritānijā. Protams, šī problēma ir arī citur pasaulē, it īpaši Āzijas valstīs. Pasaule un cenas uz pārtiku šobrīd ir laika apstākļu ķīlnieki, tādēļ ANO eksperti brīdina, ka 2011. gads kļūs par nemieru un haosa laiku daudzās Āzijas valstīs, nerunājot nemaz par Āfrikas valstīm.

Labākais, ko katrs no mums var darīt, šādos apstākļos ir pētīt notiekošo un būt par tik pašpietiekamu, cik tas ir iespējams.

http://mixednews.ru http://xoc2012.narod.ru http:/ /www.vseneprostotak.ru u.c.