Latuija. Frekvenču diapazons.

Cilvēka esības frekvence ir viens no viņa harmoniskas attīstības līmeņa rādītājiem. Tā ir cieši saistīta ar cilvēka enerģētisko piepildījumu un apzināšanās līmeni. Viena atsevišķa rādītāja jebkāda nobīde nozīmē citu rādītāju izmaiņu, un šeit ir svarīga cilvēka gatavība šīm izmaiņām.

Ja piekrītam, ka cilvēka frekvenču diapazons nosaka viņa attīstības robežas un veido atbrīvošanos, tad varam pieņemt, ka palielinoties konkrētā cilvēka frekvencei, pieaug arī viņa iespējas.

Sākotnēji, kad Dvēsele iedzimst jaunā ķermenī, tās rādītāji ir augsti, bet nav sinhronizēti ar ķermeni. Ķermenim augot, Dvēsele sekmē cilvēka organisma iespējas, taču vienlaicīgi bieži vien to dara uz savu prioritāšu rēķina, jo tāds ceļš ir vistiešākais. Tomēr arī pēc ķermeņa rādītāju paaugstināšanas, aizmirstot par sevi, viņa veido savu vēlmju aizstājējus ar ārēju avotu palīdzību. Ielaidusi savā mājiņā dzīvot kaut ko piemērotu no ārienes, viņa neatkarīgi no dzīvošanas ilguma, tomēr nespēs pilnībā izpildīt savus sākotnējos uzstādījumus, savas funkcijas un lomu.

Dažkārt ārējā avota ietekmes klātbūtne spēj izveidot cilvēkam pietiekamu dzīves komfortu. Taču tas veicina cilvēka nevēlēšanos turpināt garīgās izaugsmes kustību, sākot aizsargāt savu statiskumu. Tā ir viltus frekvence, kas ir laba tikai īsu brīdi kontrastam, lai pieņemtu lēmumu.

Cilvēka frekvence nosakās ne ar patēriņam domāto skatītā garīgā materiāla daudzumu, bet gan ar tā apgūšanas kvalitāti. Tātad ir iespējams, ka tikai viens niecīgs ar pateicību pieņemts graudiņš, pilnībā asimilēts ar tajā iekoptu vērtīgu iekšējo kvalitāti ir daudzkārt lietderīgāks cilvēka attīstībai nekā milzīgas informācijas plūsmas norīšana un caurlaišana.

Lielais caurlaistais informācijas apjoms tikai palielina apetīti un noskaņo uz vēl lielāka informācijas apjoma medībām. Šāda nostāja ir algoritms tikai vienā plaknē, kas kalpo medību procesa uzturēšanai un tam nav nekāda sakara ar asimilāciju un kvalitāti.

Pašlaik informācijas plūsmas notiek visdažādākajos virzienos, tie pārsvarā ir tīkli, kas cenšas iesaistīt cilvēku un pievienot sev. Nepieciešama liela prasme, lai saglabātu klusumu, neiesaistīšanos un spējas palēnināt ritmu, ja tas vajadzīgs vērtīgo graudu absorbcijai, jo tikai tie veicina harmonisku transformāciju un izaugsmi.

Ārējā paātrināšanās, spriedumu izteikšana, nebeidzamais informācijas patēriņš, nevis ražošana iekšpusē, veido paātrināto metabolismu, kad nekas netiek aizturēts iekšpusē, bet izkaisās caur svešas dabas veidoto sietu. Tāda darbošanās izraisa tikai jaunas patēriņa vajadzības, nepieņemot jau esošās, kritizējot, spiežot ieviest pastāvīgu meklēšanu, tādējādi noskaņojot cilvēku uz nepārtrauktu trūkuma sajūtu.

Šādā meklējumā visgaršīgākā ir samērā kvalitatīva informācija, kas iedarbojas apreibinoši un noved pie augstākām frekvencēm, taču diemžēl tikai uz īsu laiku. Tad ir jāsaprot, kā sistēma darbojas, jo mēs varam novērot, kā šajā sistēmā ēsma gandrīz vienmēr tiek iesaiņota garšīgā čaulā. Taču čaulā ievietotais kodols ne vienmēr atbilst ārējam iepakojumam. Kā nekļūdīties un neiekrist uz šādiem mānīgajiem trikiem?

Jāatrod savs ritms, jāiemācās novērtēt mazo graudu vērtīgums, jāapgūst spējas apstāties, jo tikai apstājoties var noteikt, vai tavu uzmanību piesaistījušā lieta ar uzkrītoši garšīgo ārieni ir ar tikpat patiesu enerģētisko saturu. Tiešām tev domātā lieta tieksies tev pretim, ja tu būsi neitrāls, klusumā, jo tad visi mānīgie vilinājumi tev paskries garām.

Piesaiste notiek, kad cilvēkus sapulcina garšīgu frekvenču laukā. Šajā laukā uzturoties, cilvēkam ir tieksme identificēt sevi ar šī lauka kvalitātēm, taču pēc iziešanas no tā, cilvēks diemžēl ļoti ātri iztukšojas, bieži vien apsūdzot ikdienas apkārtējo telpu par tās it kā zemo kvalitāti.

Patiesībā gan, viss, kas piepildīja šo cilvēku kvalitatīvajā garšīgo frekvenču laukā, izplūda caur ikdienas sieta caurumiem. Vilšanās un apvainojumi izveidoja cilvēkā ikdienas vides noraidījumu un vēlmi atkal būt vēlamajā laukā, tādējādi formējot atkarību no kaut kāda ārējā lauka un nokļūstot šī ārējā avota kontrolē.

Tev ir jāiemanto drosme būt tajā, ko esi nopelnījis.
Tev ir jāspēj novērtēt to vidi, kurā dzīvo. Izveido tajā pilnasinīgu savu dzīvi un mieru.
Atrodi savas dzīves nozīmīgo graudu un mācoties lolo to.
Spēj novērtēt visu enerģiju spektru, jo īpaši to enerģiju, kurā tu dzīvo šodien.
Kļūsti par pilntiesīgu dzīves spēles dalībnieku, savlaicīgi pamanot no attīstības novirzošos mānekļus un ārējo avotu tieksmi kontrolēt tavu dzīvi.
Savus lēmumus un atbildību par savu dzīves kvalitāti pieņem pats.
Apzinies pašreizējā dzīves mirkļa diženumu un saproti, ka tas, ko tu vari piedzīvot, vari piedzīvot tikai TU.

Tavas dzīves frekvenču diapazons ir svarīgs. Vispirms tas ir svarīgs kā iespēju un apgūstamo jomu plašums, savas dominējošās frekvences noteikšanai un paaugstināšanai. Visa frekvenču diapazona noraidījums sašaurina iespēju joslas platumu, uzsverot koncentrēšanās uzmanību tikai uz kādu punktu.
Pakāpeniski atrastā un pakāpeniski paaugstinātā dominējošā frekvence vienmēr atrodas tāda apkārtējā lauka vidē, kas pastiprina cilvēkā stabilitāti, izturību un atpazīšanas iespējas, kādas noteikti tiek vājinātas, tikai koncentrējoties uz šobrīd vēlamo punktu.

Jāsamazina noraidījuma izpausmes vērtējumos, nosodījumos, atgrūšanā, jo tie vienmēr ir cits par citu labāki kā jau vilinošo mānekļu un nepārtraukto medību triku algoritms. Pievērs uzmanību tam, cik bieži tu tiem pakļaujies, pretnostatot sevi savām zināšanām un dzīvē panāktajai izpratnei.

Ir ļoti svarīgi saprast, ko tu dari, lai spētu papildināt šo tevis apdzīvoto pasauli savā līmenī, veidojot kopējo lauku, kopējo Gaismas pastiprinājumu, kopējo klātesamību, kopējo dominējošo frekvenci. Tavs ieguldījums ir tiešām svarīgs. Ar kādu pilienu tu šodien papildināji kopējo trauku?

Darbībā tu izpaudies gan apzināti, gan neapzināti. Pacenties apjaust, Kas tu esi šajā pasaulē - kučieris, pasažieris ratos, ratu vilcējs zirgs vai novērotājs ceļmalā, jo visas šīs lomas ir svarīgas cilvēka izpausmēs, kā visa Kopuma atsevišķas daļas!

http://blessyou.ru/?page_id=2640