Arina Beleckaja. Apzināšanās un Jaunā apziņa

Autore par sevi (2014.11.08.): „Mazliet par sevi, tā sakot, no pirmajām rokām. Visu informāciju es saņemu no saviem vadītājiem vai darbaudzinātājiem, nav svarīgi, kā viņus nosauc. Viņi atrodas mūsu planētas VIII blīvumā. Tas ir ļoti augsts attīstības un garīguma līmenis. Sākotnēji mana dzīve bija pavisam cita cilvēka dzīve. Šī cilvēka Dvēsele aizgāja. Kā man paskaidroja, ar viņu aprunājās zemapziņas plānā un ieteica tai kādu citu alternatīvu dzīvi nevis to, ko viņa dzīvoja. Nomaiņa notika autokatastrofas mirklī. Kad es, jau es, pamodos slimnīcā pēc avārijas, par to visu vēl nezināju, jo pilnīgi biju pazaudējusi atmiņu par to, kas es esmu un ka notikusi kaut kāda tur samainīšana. Es diezgan ātri atveseļojos, lai arī sāpes mugurkaulā mani nomoka vēl līdz šim. Protams, ķermenis, smadzenes atcerējās informāciju par līdzšinējo dzīvi līdz avārijai, taču satiekoties ar paziņām un ģimeni, es sāku saprast, ka neatceros pietiekoši daudz faktu no savas iepriekšējās dzīves. Pat ja man izdevās tos atcerēties, es nevarēju tos izjust, kā tas parasti notiek ar atmiņām. Dažus mēnešus pēc nelaimes gadījuma ar mani stājās telepātiskā kontaktā. Es nedzirdēju nekādas balsis savā galvā, bet zināšanas par notikušo kaut kā sāka manī izpausties. Laika gaitā es iemācījos šo procesu kontrolēt un sapratu, ka varu uzdot ļoti konkrētus jautājumus par mani interesējošiem jautājumiem un saņemt atbildes uz gandrīz visiem no tiem.” (2016.08.28.): “Visa saņemtā informācija pienāk no noteiktas civilizācijas, kas veido eksperimentālās vibrācijas uz mūsu planētas. Šī civilizācija “sadarbojas” ar mani saskaņā ar manas Dvēseles plāniem konkrētajā iemiesošanas reizē. Kontakti notiek, nonākot man dziļā transa stāvoklī ar pilnībā atvienotu iekšējo dialogu. Pēc tam, tādā stāvoklī saņemtā informācija aktivizējas un tiek ierakstīta. Process notiek tikai pilnīgā nošķirtībā. Man nav atklātu čennelingu, un tādēļ es neko tam līdzīgu nemācu, kamēr vien Dvēseles plānos neradīsies šāda veida kontaktu nepieciešamība.”

Apzināšanās

Jautājums: “Es joprojām nesaprotu, kas tas ir apzinājies cilvēks. Vai tā ir programma, kas spēj apzināties savu būtību?"
Atbilde: “Man ir grūti atbildei atrast īstos vārdus, jo dažreiz ir ļoti grūti aprakstīt vārdos iekšējo izpratni par kaut ko.
Džīdu Krišnamurti, principā, bija cita terminoloģija, un izteicās viņš nedaudz par ko citu, taču atbildei uz doto jautājumu izraudzīties labākus vārdu nav iespējams:

Džīdu Krišnamurti:
“Persona, kas vēlas tikai uzlabot sevi, nekad nenonāks pie apzināšanās, jo uzlabojumi nozīmē kaut kā kritiku, nosodījumu un rezultāta sasniegšanu. Apzināšanās ir novērojums, pieņemot redzēto bez sava sprieduma izteikšanas. Šī apzināšanās pienāk no ārējām lietām, sajūtām, esot kontaktā ar priekšmetiem, dabu.
Pirmkārt, tā ir izpratne par lietām ap konkrēto cilvēku, jutīgumu pret lietām, dabu, pēc tam pret cilvēkiem, kas nozīmē attiecības, ar sekojošo šo cilvēku apzināšanos. Šī apzināšanās, jutīgums pret lietām, dabu, cilvēkiem, idejām nesastāv no atsevišķiem procesiem, jo tas ir viens vienots process. Tas ir vērojums pār visu, par katru domu, sajūtu un rīcību, kas rodas šajā cilvēkā.
Ja, veicot apzināšanos, nav nosodījuma, tad nav arī uzkrāšanās. Cilvēks nosoda tikai tad, ja viņam ir “pareizais” standarts, kas nozīmē, ka ir izveidojies informācijas uzkrājums un tādējādi arī ir iespējams sava “es” uzlabojums, "sevis" nostiprināšana. Taču apzināšanās nozīmē "sevis" darbības, sava “es” aktivitāšu izpratni attiecībās ar cilvēkiem, idejām un lietām. Šāda apzināšanās notiek ik mirkli, no mirkļa līdz mirklim, un tāpēc to nevar praktizēt. Ja, tu kaut ko praktizē, tad tas kļūst par ieradumu, bet apzināšanās - nav ieradums.
Prāts, kas pieradis pie dažām noteiktām darbībām, nav jūtīgi reaģējošs. Prāts, kas darbojas konkrētas darbības gultnē, ir truls, jo tam sveša centība, bet apzināšanās pieprasa pastāvīgu centību un modrību. Taču apzināšanās ir pilnīgi iespējama, jo tieši to tu parasti dari, ja tev ir patiesa interese par kaut ko, kad tev ir interesanti vērot savu bērnu, augus, kokus, putnus. Tad tu novēro bez nosodījuma, bez identifikācijas, un tādā novērošanā ir pilnīga kopība - novērotājs un novērojamais ir pilnā saplūsmē. Tas tiešām notiek, ja tu nopietni, dziļi interesējies par kaut ko.”

Jaunā apziņa

Dziļas zināšanas gan par sevi, gan arī par visu pasauli nav iespējamas bez izpratnes par to, kas ir Cilvēks kā personība un kā apziņa.

Sevis pētniecība ir nebeidzams interesants process. Cilvēks ir kā mazs Visums, kuru nevar izzināt pilnībā, līdzīgi kā piliens un okeāns - nekad nebūs neizmainījušies. Cilvēks, kurš sācis pētīt sevi, iepazīt savas reakcijas, iekšējos procesus un pretrunas, saskatīt sevi kā daļu no kaut kā lielāka, izpētīt savu iekšējo pasauli kopā ar apkārtējo pasauli, tas jau ir cits Cilvēks, un viņa apziņa ir evolucionējoša apziņa, citāda apziņa. Šādā pētījumā konkrētajam cilvēkam nav iespējams precīzi noteikt, ka es esmu visu sapratis, ka es esmu sapratis, kas Es esmu un kas Es vispār ir, savu reaģēšanu, savu mijiedarbību ar citiem, apgalvot, ka zinu visu par sevi un savu apziņu, jo izzināšanas process ir bezgalīgs.

Varbūt tu jau esi nonācis pie šādas atziņas vai vēl nonāksi. Taču, ja tevi jau interesē, kā ir iekārtota pasaule, kā ir iekārtota apziņa un Visums, tas nozīmēs, ka tava Dvēsele vēlas tieši to. Viņai ir vajadzīga šāda pieredze pašreizējā iemiesojumā – apzinājušos cilvēka apziņas vadības pieredze.

Sevis apzināšanās sākas ar izpratni - kas Es esmu kā personība un kas ir Dvēsele, ka es neesmu atnācis no citas planētas ar uzdevumu glābt savu civilizāciju, un tagad vienkārši esmu par to aizmirsis. Rodas sapratne, ka Es, kā personība un kā Cilvēks, esmu ķermenis ar tajā iebūvētu apziņas programmu, Dvēseles iemiesošanai šajā pasaulē uz šīs planētas. Pēc šādas apzināšanās panākšanas sāk notikt arvien lielāka Dvēseles un apziņas saplūšana. Dvēseles dzīvē sākas jau apziņā, nevis tikai pieredzes apgūšana pašreizējā iemiesojumā un neatkarīga no cilvēka apziņas uzdevumu izpilde.

Visa eksperimenta laikā, jau tā pabeigšanas laikā, cilvēki ir nonākuši jau līdz gandrīz primitīvai eksistencei, kas ir balstīta uz savu vajadzību dažāda veida apmierināšanu. Zemes rases stāsts, vēsture, kas uz visiem laikiem saglabāsies planētas informatīvajā laukā, lūk, var beigties šādā punktā, uz šādas nots. Taču apziņa, manuprāt, ir ģeniāla programma, kuras iespējas ir daudzkārt lielākas, spējot veikt pietiekami lielas globālas izmaiņas. Apzinājies cilvēks, kas apzinājies savu apziņu, var nokļūt pilnīgi citā sevis izpausmes līmenī ar daudz lielākām darbības iespējām šajā pasaulē. Tas ir iemesls, kāpēc Cilvēks pēta. Šie Cilvēki negaida izmaiņas no ārpuses, bet mainās paši. Mācās sadzirdēt savas Dvēseles, Radītāja bezgalīgās daļiņas balsi, un doties pa tās izvēlēto ceļu, kuru viņa pirms iemiesošanās ar tādu interesi par sevis izzināšanu šajā pasaulē izveidoja. Tāpēc arī mēs (šie Cilvēki) kļūstam citādi – ar paaugstinātu jūtīgumu, uzmanīgi un jau izsmalcinātākas būtnes nekā agrāk.

Visums vienmēr atrodas kustībā. Tas vienmēr ir unikāli jauns. Cilvēks, kā šī Visuma daļa, arī ir kustībā esošs, Dzīvs cilvēks, kas apgūst Jauno apziņu. Sevī Jaunā izziņas process ir neticami pārsteidzošs un bezgalīgs.

Tā ir apzinājusies apziņa. Apziņa, kas sāk apzināties savu būtību. Uz to norāda dažādi informācijas avoti, dažādi čenneleri, katrs savā valodā izsakot saņemto informāciju saskaņā tikai ar savas apziņas apzināšanās līmeni. Šķietamās atšķirības mēģinājumos nodot šo informāciju ir tikai terminoloģijā. Sevis apzināšanās, atrašanās šeit un pašlaik, novērotājs un pētnieks ir dažādi vārdi, un varbūt katrs, tos izsakošais, iegulda tajos tikai savu izpratni, savu redzējumu, taču šo koncepciju būtība principā ir vienāda. Kā likums, šī būtība tiek maskēta, bieži vien ļoti skaistā puķainā valodā, kas dažreiz cilvēka uztverei ir pilnīgi neizprotama. Tomēr izteiksme ir skaista un maiga.

Es arī cenšos izteikt saņemto informāciju iespējami maigāk, kaut gan dažreiz ne visai saprotami. Šādai informācijas mīkstināšanai ir jābūt ceļa segmentā, kurā mēs pašlaik atrodamies. Bija arī citi laiki, kad Civilizācijas, kas īstenoja dzīvē cilvēciskās rases izmaiņu eksperimenta veicinošos kodus, vai izmainīja tās apziņas programmu, nedarīja to vārdiskā formā. Tagad sadarbība ar cilvēci tiek veikta, izmantojot tiešāku informāciju. Tomēr es, sekmīgākas izpratnes panākšanai, vēlos izteikt sevis apzināšanās un citu ar to saistīto lietu būtību salīdzinoši vienkāršās frāzēs.

Ja nepievērst uzmanību kosmiskajai telpai ar tās globālajām izmaiņām, kurās pašlaik atrodas planēta, un līdz ar to arī pašas planētas transformācijai, tad šajā pasaulē noteikta skaita cilvēku apziņā notiekošā būtību var izteikt dažos vārdos – notiek kārtējā apziņas programmas mutācija, vai citiem vārdiem – kārtējais tās attīstības un pārveides spirāles vijums.

Tehniski tas notiek tādējādi, ka matricā, kas integrē apziņas kopumu, tiek ievadīti jauni apziņas kodi, kas šo apziņu pārveidojot, tuvina maksimāli iespējamai dotajos apstākļos, un paaugstina tās frekvenci. Tomēr cilvēcisko personību vairākums šos kodus jau ir noraidījušas, vai pašlaik šaubās par to ieviešanas lietderīgumu. Pamatā tās ir apziņas, kuras vada ļoti jaunas Dvēseles, jo tām šāda pieredze nav nepieciešama, un tas notiek arī tāpēc, ka šo kodu ieviešanai vajadzīgs liels enerģijas patēriņš. Uz planētas dzīvojošo cilvēcisko personību mazākuma (vismaz šajā laika posmā) apziņa šos kodus ir pieņēmušas un tagad asimilē to ar jau esošajām apziņas programmām.

Tāpēc jāsaprot, ka viss, kas tiek rakstīts dažādajos informācijas avotos par darbu ar sevi, par sevis izpratni un apzināšanos - attiecas ne uz visiem cilvēkiem. Tādas apziņas izmaiņas ir iespējamas tikai tad, ja tās ir iekļautas konkrētu cilvēku Dvēseles plānos, un tādējādi šo cilvēku apziņa ir pieņēmusi jauno regulējumu, kas veicina principiālas izmaiņas pasaules redzējumā. "Atmodušies", "apgaismotie", "apzinājušies" – šie apzīmējumi neattiecas uz visiem un pat nedrīkst būt attiecināmi. Visos laiku periodos izmaiņas notika tikai noteiktā cilvēku daļā. Tikai ar šiem cilvēkiem tika veikts turpmākais darbs.

Ja tu lasi šo tekstu, saproti izteikto un uzņem šo informāciju mierīgi, bez iekšējā nosodījuma, kritikas un sašutuma, tad tas nozīmē, ka tava apziņa jau ir pieņēmusi vai veic jauno kodu pieņemšanu sevī. Tātad arī tava apziņa atrodas izmaiņu ceļā. Kā jau iepriekš minēts, šāda apziņa ir tieši Jaunā, Citādā apziņa. Līdz ar to tāds ir arī tavas Dvēseles izvēlētais ceļš, lai apgūtu Jaunās apziņas vadības pieredzi. Manuprāt, tā ir interesanta pieredze arī pašai izmaiņas veicošajai apziņai, kas vienlaicīgi tajā pašā laikā atrodas cilvēku Iepriekšējās apziņas masā.

Pēti katru mirkli sevī un izmaiņas savā pasaules redzējumā! Jaunā apziņa ir aizraujošs ceļojums apziņai, kas apzinās savas izmaiņas un pat daudz piedzīvojušai Visuma Dvēselei, jo nevis baidās no tām, bet pieņem un izmanto tās savā ceļā. Tāda ir Jaunā apziņa, kura ik mirkli dāvina tev tavu Jauno Es.

http://beletzkaya.ucoz.ru/news/novoe_soznanie/2016-08-12-174

http://beletzkaya.ucoz.ru/news/novoe_soznanie_2/2016-08-18-175